Tradicionālā transkripcija

[muš:a]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[muʃʃɑ] 

[m] – skanenis

[u] – īsais patskanis

[š] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

Divzilbju vārds.

muš- – sakne, vārda celms

-a – galotne

muš+ķēr-āj-s

muš+papīr-s

muš+veid-a

al-o-tāj+muš-a

biš+muš-a

celm+muš-a

gliemež+muš-a

kaul+muš-a

kāpur+muš-a

laup-ī-tāj+muš-a

pūk+muš-a

stiebr+muš-a

zied+muš-a

muš+mir-e

muš+veid+īg-ie

muša – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

N. Pēteris Muša – D. Pēterim Mušam

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Pa stiklu rāpoja muša.

2) izteicēja daļa – Šis matainais kukainis ir muša.

3) galvenais loceklis – Mušas istabā.

4) papildinātājs – Mēs ieraudzījām pirmo mušu šajā pavasarī.

5) apzīmētājs – Mušas kājas jau atradās medū.

mušu dzimta, mušas kājas, mušas kāpuri, mušu sitamais, mušas snuķis, mušas taustekļi, mušas vēders

augļu muša, biešu muša, burkānu muša, gaļas muša, istabas muša, kāpostu muša, labības muša, lielgalvu muša, līķu muša, mājas muša, mēslu muša, raibspārnu muša, siera muša, sīpolu muša, timotiņa muša, vasarāju muša, ziedu muša

apnicīga muša, bezspārnaina muša, dzeltenmelna muša, liela muša, maza muša, melnā muša, pelēcīgā muša, pelēkā muša, plankumainā muša, raiba muša, resna muša, sīka muša, uzmācīga muša, zaļa muša

gaiņāt mušas

muša, s.

Divspārņu kārtas kukainis ar sūcējtipa mutes orgāniem.

Istabas muša. Gaļas muša. Ziedu muša. Mušu dzimta.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 664]

muša, -as, s.

Mušveida divspārņu apakškārtas kukainis.

Istabas muša. Sīvā muša. Mājas muša. Vasarāju muša. Biešu muša. Cece muša. Mušu kāpuri. Mušu sitamais. Mušas sīc.

Mēslu muša – zila vai zaļa muša, kuras kāpuri attīstās gaļā, līķos, mēslos (piemēram, gaļas muša, līķu muša).

Krīt kā mušas sar. – saka, ja strauji, parasti epidēmijā, mirst daudzi cilvēki; saka, ja strauji nobeidzas daudzi dzīvnieki.

Krīt kā mušas uz medu sar. – saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.

Kā mušas ļaudis krita, jo nikns mēris tos bez žēlastības kāva. Sudrabu E. 3, 40.

Meitieši aizvien krituši uz viņu kā mušas uz medu, lai gan viņā .. nekā tāda nav ..  Ezera 13, 190. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

muša – myusa; istabas muša – ustabine myusa; agrā kāpostu muša – agreimuo kuopustine myusa; augļu muša – augline myusa; burkānu muša – būrkuonine myusa; mazā istabas muša – mozuo ustabine myusa; siera muša – sīrine myusa 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]

muša – (nosist, nodurt u. tml.) kâ mušu – ātri, viegli (nosist, nodurt): [izrādē] aktrise izvàlk àisspraûžamùo odatu ùn nùodùrpretenìeku àr spraûdenik°â mušu.
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 147]

(Iz)taisīt (arī (iz)pūst) no mušas (arī no oda) ziloni – stipri pārspīlēt (parasti kādu nenozīmīgu faktu, notikumu).

Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt – saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.

Pat mušai nedara pāri – saka par ļoti lēnu, labsirdīgu cilvēku.

(Kāda) muša (arī blusa, lapsene) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis sar. – saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs; saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/lvv/]

Dulla muša; kā dulla (apdullusi) muša sar. – saka par uzmācīgu, nesapratīgu sievieti.

Kāda muša (dundurs) iekodusi (kādam) sar. – saka, ja kāds bez redzama iemesla ir saīdzis, neapmierināts, satraukts, rīkojas neizprotami.

Kā mušas – saka, ja sapulcējas ļoti daudz cilvēku.

Kā muša zirnekļa tīklā – saka, ja nonāk kāda varā, ja draud bojāeja.

Kā mušas uz medu (ap medus podu) sar. – saka, ja daudzi uzmācīgi tiecas pēc viena un tā paša cilvēka ievērības, visiem spēkiem cenšas iegūt kaut ko kārotu.

Nenodzīt ne mušu no deguna – būt lēnprātīgam, pārlieku labsirdīgam, nevarīgam.

Vienas dienas (viendienas) muša sar. – cilvēks, kas dzīvo, nedomājot par priekšdienām; kaut kas īslaicīgs. 
[Sagatavots pēc: LFV 2000: 750–754]

Zooloģijā – muša, mušķērājs, alotājmuša, bišmuša, celmmuša, gaļas muša, gliemežmuša, istabas muša, kaulmuša, kāpurmuša, labības muša, laupītājmuša, mājas muša, narcisu ziedmuša, pūkmuša, sīpolu muša, stiebrmuša, timotiņa muša, ziedmuša.

Uzvārds – Muša.

Vietvārdi – Lielā Muša, upe Daugavpils novadā; Mazā Muša, upe Daugavpils novadā; Muša, skrajciems Aglonas novadā; Mušas, viensēta Durbes novadā; Mušas dīķi, dīķu grupa Rēzeknes novadā; Mušas ezers, ezers Aglonas novadā; Mušas purvs, purvs Aglonas novadā; Mušu kalns, kalns Vaiņodes novadā.

muša, mantots vārds; apv. mūsa; lš. mùsė, apv. musià, pr. muso, kr. мýха (ssl. mucha), gr. myĩa (<*mysŠa), lat. musca ‘t. p.’ Pamatā ide. *mEs- (no saknes *mE-) kukaiņu radīto skaņu apzīmēšanai.

Forma muša < *musŠa.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 611]

муха, -и, ж. Общее название широко распространенных двукрылых насекомых. Семейство мух. Комнатные мухи. Как сонная м. кто-н. (вял и сонлив; разг. неодобр.). Из мухи слона делать (перен.: сильно преувеличивать что-н.; неодобр.). Какая тебя м. укусила? (что с тобой происходит, почему ты сердит, недоволен?; разг.). Мухи не обидит кто-н. (о кротком, незлобивом человеке; разг.). Мухи дохнут или мрут (перен.: о невыносимой скуке; разг.). *Белые мухи – порхающие снежинки ранней зимы. Досиделись на даче до белых мух. Мух давить (устар. прост.) – пьянствовать. Под мухой кто (прост.) – в нетрезвом состоянии. || умелый, мушка, -и, ж. || прил. мушиный, -ая, -ое. 
[Sagatavots pēc: http://www.ozhegov.org/words/]

angļu – fly

baltkrievu – муха

franču – la mouche

grieķu – μύγα

igauņu – harilik toakärbes

krievu – муха

latīņu – musca

lietuviešu – musė

poļu – mucha

somu – muualla

ukraiņu – муха

vācu – die Fliege

zviedru – flyga

Ļaužu kā mušu.

Krīt kā muša uz medu.

Krīt kā mušas piena bļodā.

Mušas kož uz lietu.

Ja mušas niknas un kož, tad būs lietus.

Ja mušas lien acīs, tad būs lietus.

Kad vasarā sanāk daudz mušu istabā, tad būs lietus.

Ja mušas tup pie griestu, tad būs nelabs laiks.

Ja mušas ziemā istabā atdzīvojas un sīc, tad būs atkusnis.

Ja istabā mušas sīc, tad laiks mainīsies.

Kad ir daudz mušu, tad būs labs gads.

Kad vasarā pulka mušu, tad griķi izdodas.

Ja pavasarī daudz zaļo mušu, tad būs laba reņģu zveja.

Kad ziemu mušas pa istabu laižas, tad būs silts laiks.

Ja muša pārlaižas pār piena bļodu, tad dabū dāvanas.

Zaļās ceturtdienas, Lielās piektdienas un pirmās Lieldienas rītā priekš saules lēkšanas jāizslauka istaba un mēsli jāaiznes par robežu, tad nav mušu.

Lai nebūtu tik daudz mušu un dunduru, tad lai nozog arājam, kad pavasari iziet pirmo reizi art, vienu velēnu un to aizbāž istabā aiz griestiem.

Kas stāv pie griestiem kājām uz augšu? – Muša.

Mūsa gāja par galdiņu,

Degontiņu slaucīdama;

Tautiets lūdza tautu meitu,

Asariņas raudādams. [LD 14958-0]

Lai bij traka, kas bij traka,

Brūtes māsa, ta bij traka:

Muša lēca gar sieniņu,

Brūtes māsa pakaļ lēca. [LD 20903-0]

Šūpo bērnu, gaini mušas,

Kalēt saule vakarā;

Tikpat jau tas ēsti dos,

Kam tas bērniņš piederēja. [LD 2082-2]

Ēdati, sveši ļaudis,

Smeķiga rikte:

Cepta pīle, vārits cālis,

Mušas desa piedarita. [LD 19238-6]

Apskaitās tas puisitis, –

Kā mēs viņu smīdisim?

Kausim mušas, dēsim desas,

Kārsim deguna galiņā. [LD 2138-1]

Citas sievas auda, meta,

Ko ta mana sieva dara?

Mana sieva mušas kava,

Ap sienām staigadama. [LD 6929-0]

Sitam, kaunam mušas, ežus,

Liekam podā, vārijam!

Tēvam gaļa, mātei gaļa,

Bērniem zupa podiņā. [LD 2186-3]

Jau bij kauns Anniņai,

Vēl tai kauns gadijās:

Piecas mušas satvērās

Deguniņa galiņā. [LD 35081-3]

Muša

Mušai senāk bija ar spalvām apaugusi āda. Bet lācis viņu senāk reiz aizvedis uz pirti, noplaucējis tur un novilcis visu ādu. No tā laika mušas laižas plikas apkārt.
[http://valoda.ailab.lv/]

Lielā muša

Kādu reizi dzīvojusi muša, kas bijusi ļoti lepna, ka viņa ir lielāka par visām citām mušām.

Vienreiz viņa nosēdusies, sākusi adīt sev skaistus lapsenes svārkus un teikusi: „Es esmu lielākā, un man jābūt par lapseni.”

Tā viņa paliek par lapseni – noada melni dzeltenus svārkus, uzvelk tos, aizpogā un domā pati pie sevis: nu es esmu lapsene. Tad pamet savas mušas un laižas dārzā pie lapsenēm. Lapsenes prasa viņai: „Kas tu tāda esi?”

„Es esmu lapsene, par visām mazākā un lepnākā!”

Bet lapsenes pat neskatās uz viņu un ēd tikai ābolus dārzā. Tad viņa ņem un noada vēl sev svārkus un domā: palikšu par dzeguzi. Apvelk svārkus, laižas pie citām dzeguzēm un sāk lasīt pļavā tārpus. Dzeguzes viņai prasa: „Kas tu tāda esi?”

„Es esmu dzeguze, par visām mazākā un lepnākā!”

Bet dzeguzes visas aizlaidās. Nu muša iedomājās palikt par ērgli. Noadīja ērgļa krāsā sev svārkus un laidās pie ērgļiem. Ērgļi prasa: „Kas tu tāda esi?”

„Es esmu ērglis, par visiem mazākais un lepnākais!”

Ērgļi aizgāja, un muša palika viena pati. Ieraudzīja viņu cilvēki un prasīja: „Kas tu tāda esi?”

„Es esmu ērglis!”

„Nu kāds tu esi ērglis, ērgļiem tak ir bize, bet tev nav nekā!” [..]

Ieskrien lapsene iekšā un nu sāk ar savu vīru kauties un plēsties. Muša, pie durvīm stāvēdama, nobīstas un no lielām bailēm nezina, ko darīt. Sāk pēdīgi domāt: „Laikam es esmu vislielākā un labākā muša pasaulē. Labāk palikšu par mušu.” Attaisa pogu, nomauc lapsenes svārkus, paliek atkal par mušu un aizskrien pie mušām atpakaļ.

„Es esmu lielākā par jums visām un atgriežos pie jums atpakaļ, jo, kur vien es nebiju, kādu vietu sev neņēmu, nekur man nebija tik labi un jauki kā pie savām mušām.”

Nu visas mušas sāka smieties par viņu un teica: „Ja gribi pie mums dzīvot un pie citiem negribi, tad tu nedrīksti būt lepna un sēdēt uz zariņiem un visur augstāk par mums.”

„Es jau arī vairs nespēju būt tik lepna un nebūšu,” atbildēja muša.

Tā viņas visas salīga mieru un sāka dzīvot kopā. Citas mušas jau bija sataisījušas sev un viņai ziemai midzeni, tur viņas visas salīda un aizmiga, un guļ vēl šodien.
[Pasakas par dzīvniekiem 1964 : 200–203]

Visvienkāršākais cimdu raksts ir „actiņa”, „mušiņa” jeb „blusiņa”. Ar šo rakstu rotāti cimdi dažādās krāsu variācijās sastopami visā Latvijā. Tie sevišķi raksturīgi Austrumlatvijai, bet Zemgalē un Kurzemē sastopami retāk. Darba cimdiem ar actiņu rotājumu valnis parasti adīts sviķeļainā adījumā, bet goda cimdiem, kuriem dažkārt ieadīta odere, valnis ir grezns un rakstains.

Viens no visizplatītākajiem rakstiem, kas dažādās variācijās un krāsu salikumā sastopams visā Latvijā, ir „krustiņš", ko sauc arī par „mušiņu” (Austrumlatvijā), „vārniņu” (Vidzemē), „vārnactiņu” (Ventspilī), „tīklactiņu” (Liepājā), „kaķa pēdu” jeb „zaķa pēdu” (Vidzemē). Krustiņu rakstā divās krāsās ar sviķeļainā adījuma valni parasti ada darba cimdus. Lai tie būtu siltāki, katru otro krustiņu ada citā krāsā, jo cimds ar trīs krāsās adītu rakstu iznāk krietni biezs. Adot krustiņus, „tīkliņa” vidū no triju krāsu dzijām veidojas grezns raksts, kuru izmanto arī goda cimdiem. Krustiņu rakstu bieži apvieno ar citiem rakstiem.
[Sagatavots pēc: Slava 1992 : 14–15]

Baltā muša

Kādu baltu, baltu,

baltu, baltu dienu,

viena balta muša

brien pa baltu sienu.

Muša brien un dungo

dziesmiņu par dienu,

dziesmiņu par baltu,

piena baltu dienu.

Kādu baltu, baltu,

baltu, baltu dienu,

viena balta muša

brien pa baltu sienu.

Muša brien un dungo

dziesmiņu par sienu,

dziesmiņu par baltu,

miltu baltu sienu.

"Ko tu tur āksties!"

baltajai mušai uzsauc

prātīgā māsa.

Baltā muša nobīstas.

Dziesmiņa čuš.

Muša atkal ir mušas krāsā. [Baltvilks 2003 : 19]

Tukšu salmu kuļamais pantiņš

Kamēr mušu ķēniņš guļ,

mušas tukšus salmus kuļ.

Kuļ uz priekšu, atpakaļ,

tukšu kuļ un tukšu maļ.

Tukši salmi skaisti,

kūlējiņi – slaisti.

Viens, divi, trīs,

un tu esi brīvs! [Baltvilks 2000 : 42]

Mušas nāve

Mušas dzīve pušu ira,

liela, zaļa muša mira.

Citas mušas saceļ tērgu:

– Kas tai zaļai bij par sērgu? –

Viņai bija bail no ziepēm –

visa apauga ar piepēm.

Visu mūžu zaļā muša

nezināja, kas ir duša.

Nezin gan, vai citas mušas

ir šo sērgu sapratušas... [Vācietis 1984 : 6]

Pirmo reizi mūžā jaunais mušķērājs šodien ir lidojis!

Kas tā par brīnišķīgu sajūtu: traukties pa gaisu šurpu turpu – visai pasaulei cauri – riņķī un apkārt! [..]

Nebija jausmas par to, ka viņu šaurā sprauga ar ligzdu ir šajā malkas grēdā. Ka ap šo malkas grēdu ir tik daudz pasaules. Ka vecāki, kamēr tie nebija ligzdā, ir pasaulē bijuši, lidojuši, ķēruši mušas. Ai, viņš pats taču pirms brīža noķēra savā mūžā pirmo mušu – pavisam īstu sīcošu mušu! [Baltvilks 1986 : 25]

●

Un tā katru rītu, katru rītu, un tad vēl tās mušas sīc gar ausīm... Aina ar vienas acs kaktiņu uzglūn tām kodējām. Mušas noķert ir ļoti viegli: nogaida, lai nosēžas uz galda, spilvena vai citas līdzenas vietas un tad viegli ieliektu sauju virza pret mušas lidojuma virzienu. Izdarot no kāda 10–15 cm attāluma strauju kustību, muša pati ieskrien saujā, tikai laikus tā jānoslēdz. Tā noķērusi kādas piecas sešas mušas, Aina nesa tās cālēniem, kuri skrēja pretim kā sacīkstēs – kurš pirmais! Visiem jau tika pa mušai, bet vienam cālēnam vairāk, jo tas uzlēca uz rokas un staigāja visur līdzi. [Kics 2000 : 22]

●

Manas istabas vienmuļīgumu traucēja vienīgi kāda iemaldījusies no ielas vai koridora muša. Viņa lēni un slaidi kā mazs, melns puteklis peldēja istabas siltajā gaisā no vienas sienas uz otru, no griestiem līdz grīdai. Brīdi atsēdusies uz kādas gleznas, kur bija nogleznots eņģelis ar diviem lieliem kā gulbim spārniem, kas veda divus bērnus gar aizu, muša iztīrīja savus spārnus un atkal laidās. Aplidoja galdu un visas istabas puķes, līdz atsitās loga stiklā un džinkstēdama, kā pa parketu sāka slīdēt no viena gala uz otru. Ja kādreiz gadījās gaļas muša, tad likās, ka pa stiklu šurp un tur kāds ritmiski raustītu nelielu, zilu, vizuļošu stikla gabaliņu. [..] Kad muša bija nogurusi džinkstēt un slīdēt pa loga stiklu, viņa vienmēr mēdza atpūsties uz ķitas, kas savieno loga rāmi ar stiklu. Man tas nepatika. Gribēju, lai viņa atkal džinkstēdama joņotu pa logu un mani uzjautrinātu. [Čaks 1974 : 188]

GLIEMEZĪTIS. Hm. Tas viss ir ļoti aizdomīgi... Man šķiet, ka to visu ir pastrādājis viens... viens...

ZIRNEKLIS. Muša! Liela muša! Nav šaubu! Uh!

SIENĀZIS. Es atvainojos – skatieties! Gliemezīša zemeņu cerā ogas ir pavisam noliekušās!

GLIEMEZĪTIS. Hm, tūlīt apskatīsimies. (Pienāk pie zemeņu cera, apskatās.) Tā jau es domāju. Tās ir nolauztas.

ZIRNEKLIS. Uh! (Grib paspert dažus soļus, bet, sapinies savos tīklos, paklūp.) Uh! Mušas! Es redzu mušas! Uh!

(Atlido divas mušas.)

PIRMĀ MUŠA. Ārprāts, ko jūs guļat?! Tūlīt sāksies lielās sacīkstes!

OTRĀ MUŠA. Vissatriecošākais šīs vasaras notikums!

PIRMĀ MUŠA. Visi, kam ir velosipēdi, tiek lūgti piedalīties!

(Zirneklis mēģina palēkties, bet nokrīt augšpēdus.)

OTRĀ MUŠA. Neapšaubāmi atkal uzvarēs mūsu slavenais sportists Simtkājis, ja šoreiz viņam garām neaizlēks Sienāzis! Bet arī jūs varat pamēģināt!

PIRMĀ MUŠA. Pat Gliemezis! Hi-hi-hi!

GLIEMEZĪTIS. Un pamēģināšu arī! [Jurkāns 2003 : 12–13]

●

LIDIS. Kad man ira liela mute –

Tevi aprīšu kā mušu!

MUDĪTE. Pielūko, ka mušas vien

Tevi pašu neaprītu!

LIDIS. (Atkal iedūšojies.)

Mušas, meitas, klasu dāmas,

Kas tās man? – Vēl ziemu mušas!

(Dzen nost.)

MUDĪTE. Skat, cik dūšīgs baiļu Mikus!

LIDIS. Es ar visām galā tikšu!

MUDĪTE. Galā netiks tev nevienas –

Ij ne mušu līgaviņas.

LIDIS. Nebūs mušas, ņemšu tevi!

(Ķer viņu, tā atgrūž nost.)

MUDĪTE. Lika drusku pagaidīt!

BRIĢIS (vēl mācīdamies, padzirdis runu, starpā).

Es, kad kādu mušu ķeru,

Tūdaļ spārnus rauju nost.

MUDĪTE. Nedrīkst mušām spārnus raut!

Kā tev būtu, kad tev rautu?

GRUŅĶIS (mācīdamies vēl, paceldams galvu).

Man gan neraus: spārnu nava.

Joks, kā muša rāpj bez spārniem!

LIDIS. Muļķi esat abi divi!

Vai tik vien ar mušām joka?

MUDĪTE. Ko tad pats tu izdarītu?

Jaunas blēņas izdomādams.

LIDIS. Es tās mušas, cik te ira,

Visas jūgtu spārnu ratos,

Lai tās mani nes pa gaisu.

MUDĪTE. Paskat, ko šis izdomājis! [Rainis 1981 : 16–18]

Daudzās kultūrās muša tiek uzskatīta par ļaunu un samaitātu radījumu, dažkārt tā nozīmē arī vājumu un nenozīmīgumu.
[Sagatavots pēc: Brūsa-Mitforda 2005 : 56]

●

Mušas tēls saistās ar slimību, nāvi un velnu. Ilgu laiku pastāvēja arī priekšstats, ka cilvēku apdraud slimības dēmoni mušas izskatā.
[Sagatavots pēc: HVS 1994 : 102]

Dziesma Mušas nāve. O. Vācieša vārdi, I. Kalniņa mūzika.

Dziesma Diskotēka dīķī. I. Šteinbergas vārdi, R. Kleinberga mūzika.

Pūkmušas ir vidēji lieli, retāk sīki, bioloģiski visai interesanti kukaiņi. Mušas ir klātas ar ciešu matiņu segu un šķiet pūkainas. Kāpuri parazitē visdažādākajos kukaiņos, parasti plēvspārņos, it īpaši vientuļajās bitēs. Pieaugušām mušām patīk sausas, saulainas vietas, piemēram, tās mēdz lidināties silos pa stigām. Mušas ir teicamas lidones un spēj noturēties gaisā uz vietas – vai nu ar garo snuķīti sūcot nektāru no ziediem, vai virs bišu kolonijas izlūkojot bišu aliņas. 

Pie laupītājmušām pieder lielākās Latvijā sastopamās mušas, reizēm tās ir pat 2,5–3 cm garas. Tās pārtiek no citiem kukaiņiem, tos ar spēcīgo snuķi nonāvējot un izsūcot. Lielākās sugas pat pieveic dārza vaboles, sprakšķus un nelielas spāres. Šo mušu kāpuri ir plēsīgi. Latvijā varētu būt aptuveni 35 sugas, pagaidām zināmas 29.

Celmmušu ģints lielākā suga ir Laphria gibbosa. Tā ir melna, ar gaišu vēdera galu. Sastopama mežmalās un izcirtumos uz koku stumbriem un celmiem. 

Ziedmušas ir viena no lielākajām un svarīgākām divspārņu dzimtām. Tās ir vidēji lielas, parasti raibas un spilgtās krāsās, retāk metāliski spīdīgas, vienkrāsainas. Par ziedmušām nosauktas tādēļ, ka bieži un labprāt apmeklē ziedus, jo pārtiek galvenokārt no nektāra un arī putekšņiem.  Pasaulē gandrīz 5000 sugu. Latvijā, iespējams, ir vismaz 250 sugu.

Lielgalves ir vidēji lielas un lielas mušas ar resnām galvām. To kāpuri parazitē pieaugušos dzēlējplēvspārņos, arī kamenēs. 

Gliemežmušas ir nelieli un vidēji lieli, vienmuļi krāsoti divspārņi. Kāpuri pārtiek no saldūdens un sauszemes gliemežiem. Viens kāpurs iznīcina vairākus gliemežus. 

Bišmušu dzimtā ir tikai viena suga – bišmuša jeb „bišuts”. Tā ir sīka, 1–1,5 mm gara, bezspārnaina mušiņa, kuras kāpuri dzīvo bites kārēs un pārtiek no ienestajiem putekšņiem. 

Mazā istabas muša ļoti labprāt lidinās ap nokareniem priekšmetiem, piemēram, lampām.
[Sagatavots pēc : Latvijas dzīvnieku pasaule 1974 : 175–178]

Izrāde „Muša”

Jaunajā Rīgas teātrī 2012. gadā pēc Sofi Oksanenas romāna „Attīrīšanās” tika iestudēta luga „Muša”, tās režisore – Inese Mičule.

Izrādes centrā ir Alīdes Trū dzīvesstāsts. Pretrunīgs raksturs, apslāpētas jūtas, kritiski vēsturiskie apstākļi. Lugas darbība risinās 1941.–1949. gadā un 1992. gadā.
[Sagatavots pēc: http://www.jrt.lv/]

●

Mušiņmakšķerēšana – mušu siešana. [Sagatavots pēc: http://fario.lv/]