mugura
Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, iepretim krūtīm un vēderam.
Šķirkļa autore: Solvita Pošeiko
Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, iepretim krūtīm un vēderam.
Tradicionālā transkripcija
[mugura]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[muɡurɑ̆]
[m] – skanenis
[u] – īsais patskanis
[g] – balsīgais troksnenis
[u] – īsais patskanis
[r] – skanenis
[a] – īsais patskanis
Trīszilbju vārds.
mugur- – sakne, vārda celms
-a – galotne
mugur+danc-is
mugur+kabat-a
mugur+kaul-āj-s
mugur+kaul-s
mugur+leņķ-is
mugur+peld-e
mugur+pus-e
mugur+siksn-a
mugur+som-a
mugura – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
|
vsk. |
dsk. |
N. |
mugur-a |
mugur-as |
Ģ. |
mugur-as |
mugur-u |
D. |
mugur-ai |
mugur-ām |
A. |
mugur-u |
mugur-as |
I. |
ar mugur-u |
ar mugur-ām |
L. |
mugur-ā |
mugur-ās |
V. |
mugur-a! |
mugur-as! |
N. Pāvils Mugura – D. Pāvilam Muguram
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Sēžot pie datora, mugura jātur taisni.
2) izteicēja daļa – Cilvēka balsts ir viņa mugura.
3) galvenais loceklis – Ak, mugura, mana mugura!
4) papildinātājs – Nepareiza stāja mugurai var nodarīt lielu kaitējumu.
5) apzīmētājs – Muguras sāpes ir ļoti izplatīta problēma.
6) vietas apstāklis – Ko lai velk mugurā lietainā laikā?
muguras apsaldēšana, muguras daļa, muguras deformācija, muguras diski, muguras iekaisums, muguras izliekums, muguras iztaisnošana, muguras josta, muguras korsete, muguras masāža, muguras masieris, muguras muskuļi, muguras operācija, muguras problēmas, muguras nervs, muguras nieze, muguras rentgens, muguras sāpes, muguras smadzenes, muguras taisnotājs, muguras tirpšana, muguras traumas, muguras trenažieris, muguras trenēšana, muguras trīce, muguras veselība, muguras vingrinājumi
mugura sāp
cilvēka mugura, dzīvnieka mugura, grāmatas mugura
taisna mugura, greiza mugura
deformēta mugura, iedunkāt muguru, glāstīt muguru, masēt muguru, nest uz muguras, noslogot muguru, pārpūlēt muguru, savainot muguru, sāpoša mugura, vilkt mugurā
mugura, s.
1. Ķermeņa daļa no kakla līdz krustiem iepretim krūtīm un vēderam; arī mugurpuse (cilvēkam).
Taisna, sakumpusi mugura. Atspiest muguru pret sienu. Stāvēt ar muguru pret durvīm. Pagriezt citiem muguru. Peldēt uz muguras. Vilkt kleitu mugurā (ģērbt virsū). Sēdēt zirga mugurā (uz zirga muguras). Iet no muguras (nopakaļ). Stāvēt kādam aiz muguras (aiz kāda).
2. Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa daļu.
Blūzes mugura. Kreklam mugurā caurums.
3. Augšējā, virsējā daļa, mala, šķautne.
Kalna mugura. Viļņa mugura.
Grāmatas mugura – vieta, kur sastiprinātas lapas.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 661]
mugura, -as, s.
1. Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, iepretim krūtīm un vēderam.
Taisna mugura. Plata mugura. Muguras smadzenes. Atpūtināt muguru. Atlaisties uz muguras. Gulēt uz muguras. Salikt rokas aiz muguras. Pagriezties uz muguras. Noņemt mugursomu no muguras.
(Pa)griezt (arī uzgriezt) muguru – paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), (pa)griezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
Dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru sar. – sist, pērt.
Viņš palīda zem Osienes ābeles un nosēdies atspieda muguru pret cieto .. stumbru. Upīts 4, 89.
Viņš atmodās un sajuta asas sāpes mugurā .. A. Grigulis 9, 123.
Ticis kalngalā, jūtos aizkusis, krekls pa druskai jau līp pie muguras. Ezera 10, 14.
pārn. Mūsu mūži no tādiem ķieģeļiem celti, Ko esam sanesuši uz savas muguras. Avotiņa 4, 42.
„Kā tā?” Zigis vairs nekā nesaprata. Vizma uzgrieza viņam muguru un neatbildēja .. Saulītis 12, 90.
Ja tu gribi aizvainot saimniekus, uzgriez muguru viņu cienastam. Ziedonis 5, 21.
// lok. mugurā, apst. nozīmē Uz auguma (vilkt, būt uzvilktam).
Es rauju mugurā halātu, ņemu spoguli un sukāju matus. Brodele 17, 7.
Viņam mugurā bija labākais uzvalks .. Lukjanskis 4, 10.
// Šāda ķermeņa daļa (mugurkaulniekiem).
Kumeļa mugura. Lāča mugura. Sēdēt uz zirga muguras. Muguras stiegra.
Sīkas mušiņas tekāja pa zirgu nosvīdušām mugurām .. Kurcijs 4, 277.
.. taukzivij pie muguras spuras pamatnes ir 9–13 tumši plankumi. Latvijas dzīvnieki 88.
sal. „Ciets kā krokodila mugura. Es uz tāda [koka sola] negulēšu.” Grīva 9, 169.
// lok.: mugurā, apst. nozīmē Uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam).
Celt somu mugurā.
Zāļu nastu mugurā, pati salīkusi maziņa, Osiene laipoja pa dūksnājā samestiem kokiem uz mājām. Upīts 4, 90.
//lok.: mugurā, apst. nozīmē Uz šīs (parasti dzīvnieka) ķermeņa daļas (novietoties, atrasties).
Kāpt zirgam mugurā.
Aizgāju uz stalli pie kumeļa. .. Uzrāpos uz apaļā koka un uzlēcu kumeļam mugurā. A. Gulbis 3, 18.
.. mēs sēdāmies saviem zirgiem mugurā un traucāmies tālāk. Grīva 8, 50.
Vīrs darba drēbēs veda pavadā zirgu, bet zirga mugurā sakumpis .. sēdēja otrs. Sakse 2, 54.
// Mugurpuse (parasti cilvēkam).
Aplūkot gājēju no muguras.
Sarunas ir pieklusušas, un vairāki acu pāri dursta Baibu no priekšpuses, no sāniem, no muguras. Dripe 5, 88.
Viņa brīdi stāvēja ar muguru pret Egli, jo nu arī viņas drosme bija galā. Birze 5, 130.
// Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz cilvēka vai dzīvnieka.
Sadzirdēt troksni aiz muguras. Iet no muguras.
Pirmais šāviņš sprāga aiz muguras, otrs priekšā, trešais nedaudz sāņus. A. Grigulis 9, 138.
Arī viņš pats šogad strādāja Tālajā pļavā un arvien vālus iekārtoja tā, ka pļāva Līzei no muguras. Sakse 2, 46.
2. Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu.
Naža mugura. Kāpas mugura.
Namdaru darbos lieto .. rokas zāģi ar stingru muguru .. Sterns 2, 27.
Kalna mugura pacēlās stāva un augsta. Zunde 1, 39.
Ņirb mēness spokainā vizma Pa viļņu mugurām platām .. Sirmbārdis 2, 88.
// Mugurpuse (apģērbam).
Izgludināt kleitas muguru.
.. viņš redzēja sirmi gaišo pakausi kontrastā ar mēteļa melno muguru .. Ezera 9, 123.
Spējš karstums izskrēja [vīrietim] caur dzīslām, kad viņš neatrada maku svārku muguras kabatā, kur mēdza to glabāt .. Sakse 2, 58.
// Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
Grāmatas mugura. Apaļa mugura. Plakana mugura.
Visi [grāmatu] sējumi iesieti vienādos brūnos vākos, vāku muguras apvilktas ar melnu ādu. Bels 4, 65.
Aiz tā [skapja] stiklotajām durvīm plauktos ciešās rindās gulēja grāmatas – milzums grāmatu ar krāsainām mugurām. Liesma 59, 8, 14.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
mugura – mugora; aiz muguras – 1) (tiešā noz.) aiz mugorys; 2) (pārn. noz.) aiz ocu; aizacīs; paskaties, kas tev aiz muguras – pasaver, kas tev aiz mugorys; peldēt uz muguras – maut iz mugorys; muguras sāpes – mugorys suope; žaketes mugura – svuorka mugora; grāmatas mugura – gruomotys mugareņa; pagriezt (kādam) muguru – atgrīzt (kam) mugoru
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
Vietvārdi – Zaļmugures, mājas; Mugurves pļavas; Mugurves siliņš, pļavas; Bukmugura, kalns; Āža mugura, kalns; Zaļmuguras mežs; Zaļmuguras purvs; Āža mugura, purvs; Mugurupe.
mugura, apv. mugara; lš. nùgara ‘t. p.’ Uz senāku kuršu *nugara norāda aizgūtais līb. nugār ‘(jumta) kore, virsotne’. Iespējams, ka vārds ir pirmside. cilmes, un tā senākā nozīme ir bijusi ‘uzkalns’.
Sākotnēji vārds laikam bijis divās formās: *magur- un *magul-. No formas *magura, asimilējoties otram patskanim, varēja izveidoties la. mugura.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 604]
angļu – back
franču – dos
igauņu – selg
krievu – спина
latīņu – tergum
lietuviešu – nugara
lībiešu – sǟlga
poļu – plecy; tył
somu – takaisin
vācu – der Rücken
zviedru – tillbaka