Izruna
Tradicionālā transkripcija
[miķeļi]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
Analīze
[m] – skanenis
[i] – īsais patskanis
[ķ] – nebalsīgais troksnenis
[e] – īsais, šaurais patskanis
[ļ] – skanenis
[i] – īsais patskanis
Trīszilbju vārds.
Ortogrammas–ķ, ļ.
Morfoloģiskais raksturojums
Miķeļi – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, īpašvārds, vīriešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija
Daudzskaitlinieks.
|
|
vsk.
|
dsk.
|
|
N.
|
|
Miķeļ-i
|
|
Ģ.
|
|
Miķeļ-u
|
|
D.
|
|
Miķeļ-iem
|
|
A.
|
|
Miķeļ-us
|
|
I.
|
|
ar Miķeļ-iem
|
|
L.
|
|
Miķeļ-os
|
|
V.
|
|
Miķeļ-i!
|
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Miķeļi atnāk septembrī.
2) izteicēja daļa – Pieguļas beigu laiks ir Miķeļi.
3) galvenais loceklis – Gaidītie Miķeļi.
4) papildinātājs – Senāk Miķeļiem kāva aunu.
5) laika apstāklis – Miķeļos pabeidza lauku darbus.
6) apzīmētājs – Miķeļu vakarā klāja bagātīgu galdu.
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
Miķeļu auns, Miķeļu derības, Miķeļu diena, Miķeļu dzērieni, Miķeļu ēdieni, Miķeļu gailis, Miķeļu mēnesis, Miķeļu mielasts, Miķeļu nedēļa, Miķeļu rīts, Miķeļu tirgus, Miķeļu tradīcijas, Miķeļu vakars, jautrie Miķeļi, gaidīt Miķeļus,gatavoties Miķeļiem,pavadīt Miķeļus, plānot Miķeļus, sagaidīt Miķeļus, svinēt Miķeļus
ME šķirklis
Miķelis, Miķielis, Michael; im VL. der Pferdepatron: ai Jurģīti, Miķelīti, baruo labus kumeliņus! BW. 30052. – Miķeļi, Miķieļi Spr., Miķelis, Miķeļa diena, der Michaelitag, 29. September: nuo Jurģīša līdz Miķeļam slauku tīru pagalmiņu BW. 14087, 6. Miķelene, [der Michaelitag?]: visi tęk skatīties, kad atbraucaJāņa māte, ... tad es iešu skatīties, kad atbrauks Miķelene BW. 33076. Miķeļu mēnesis, der September. – Miķelītis, der Schlaf (in der Kindersprache): „Miķelītis nāk”, teic par maziem bērniem, kad tiem nāk miegs Etn.III, 63.
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Sinonīmi
Miķeļi – Miķeļa diena, Miķeļdiena, Apjumības, Appļāvības, Jumja diena, Mīkaļi
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Pazūd kā žīds pa Miķeļiem – saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti pazūd.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 1437]
Onomastika jeb īpašvārdi
Ergonīmi – Vecmazmiķeļi, muzejs.
Vietvārdi–Jaunie Miķeļi, viensēta Daugavpils novadā; Jaunmiķeļi, viensēta Smiltenes novadā; Klīvju Miķeļi, viensēta Babītes novadā; Lazdu Miķeļi, viensēta Ķekavas novadā; Mazmiķeļi, viensēta Ogres novadā; Miķeļi, viensēta Ludzas novadā; Miķelīši, viensēta Viļakas novadā; Rudasmiķeļi, viensēta Saldus novadā; Silamiķeļi, mazciems Gulbenes novadā; Silamiķeļi, viensēta Daugavpils novadā; Vecmiķeļi, mazciems Auces novadā; Vecmiķeļi, viensēta Saldus novadā.
Etimoloģija
Nosaukums Miķeļi radies no kristietībā godātā erceņģeļa Miķeļa jeb Mihaēla (‘Dievam līdzīgā’) vārda.[http://visisvetki.lv/mikeli/]
Miķelis – Mihaels; latviešu tautasdziesmās Miķelis minēts kā zirgu aizgādnis un labības audzētājs; uz Miķeļiem darināja alu; minēts arī laika rēķinos. [Sagatavots pēc: Siliņš 1990 : 239]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu - Mickaelday, Michaelmas
baltkrievu - Міхайлаў дзень
franču - Michaelmas
grieķu - εορτή του αρχάγγελου Μιχαήλ
igauņu - Mihklipäev
krievu - Михайлов день
lietuviešu - Mykolines
poļu - michaelmas
somu - Mikkelinpäivä
ukraiņu - Михайлов день
vācu - der Michaelitag, der Mihaelstag, Michaeli
zviedru - Michaelmas
