Tradicionālā transkripcija

[meš:]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[meʃː]

[m] – skanenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[š] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – žs.

mež- – sakne, vārda celms

-s – galotne

mež+audz-e

mež+ābel-e

mež+āz-is

mež+ābol-s

mež-a+brāl-is

mež+cirt-ēj-s

mež-a+cūk-a

mež+ezer-s

mež+irb-e

mež-a+kuil-is

mež+kung-s

mež+mal-a (→ mež-mal+iet-is)

mež-a+pīl-e

mež+rag-s (→ mež-radz+niek-s)

mež+roz-īt-e

mež+rūp-niek-s (→ mež-rūp-niec+īb-a)

mež+saim-niek-s (→ mež-saim-niec+īb-a)

mež+sarg-s

mež+skudr-a

mež-a+step-e

mež-a+strazd-s

mež+strād-niek-s

mež-a+tundr-a

mež+vīn-s

mež+vī-t-en-is

mež+zin-ā-tn-e

mež+zin-ā-t-niek-s

mež-a+zos-s

diž+mež-s

mūž-a+mež-s

skraj+mež-s

mež+kop-is, mež+kop+e

mež+kop+īb-a

mež+zin-is, mež+zin+e

mežs – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija   

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Mežs ir pielijis un tumšs.

2) izteicēja daļa – Dumbrājs ir mežs ar slapju augsni.

3) galvenais loceklis – Tumšie meži.

4) papildinātājs – Neparastā smarža piepildīja visu mežu.

5) apzīmētājs – Kārpainais pūpēdis aug mežu pļavās, mežu laukumiņos un ceļmalās.

6) vietas apstāklis – Mežā var salasīt ogas un sēnes.

meža aizsardzība, meža avenes, meža balodis, meža biezoknis, meža ceļš, meža cirtējs, meža darbi, meža fauna, meža flora, mežu fonds, meža izstrāde, meža klajums, meža masīvs, meža pļava, meža resursi, meža stiga, meža taka, meža teritorija, meža ugunsgrēks, meža zemenes, meža zvēri

būvkoku mežs, lapu koku mežs, matu mežs, priežu mežs, skuju koku mežs

biezs mežs, jauktais mežs, jauns mežs, rets mežs, vecs mežs

braukt mežā, cirst mežu, stādīt mežu

mežs, -a, v.

Koku un krūmu audze viscaur kādā (lielākā) platībā.

Meža klajums – klajums mežā.

Meža cirtējs – mežcirtējs.

Meža darbi – koku gāšana un kokmateriālu pirmapstrāde un izvešana no cirsmas.

Braukt mežā – strādāt meža darbus, kuru veikšanai nepieciešami transportlīdzekļi.

Meža tehniķis – mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.

Meža parks – meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai.

Kūrortu meži – meži (ap kūrortiem) ar veselības aizsardzības un dziedniecības nozīmi.

Meža skola – mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.

Mežu (arī mežu un dārzu) dienas – laikposms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.

Mežu zona – mērenā klimata mežu josla, ko ziemeļos norobežo tundra, bet dienvidos – mežastepe.

Mūža mežs – mūžamežs.

Meža brāļi vēst. – mežabrāļi.

Mežā aug raksturīgi meža augi: koki, krūmi un zem tiem dažādi sīki augi. Švinka 1, 183.

Aiz ezera stiepās zilgana mežu svītra. Dripe 2, 99.

// ģen.: meža, adj. nozīmē Tāds, kas parasti sastopams mežos (par savvaļas dzīvniekiem, augiem, to sugām).

Meža kaķis – neliels kaķu dzimtas dzīvnieks (Eirāzijas un Āfrikas mežos).

Meža gailis – mednis.

Meža ābele – mežābele.

Meža roze – mežroze.

Meža vīns – mežvīns.

Meža pīle un krīklis nereti ligzdo arī samērā tālu no ūdeņiem. Spuris 1, 72.

Meža zemenes ir sastopamas visā mūsu republikas teritorijā, galvenokārt izcirtumos, mežmalās .. Veselība 78, 7, 14.

// pārn. Biezs augu (parasti lakstaugu) kopums (parasti lielākā platībā).

.. liekas, it kā saule izlietu savu gaismu pār šo brīnišķo puķu mežu .. Apsīšu J. 3, 13.

// pārn. Ļoti liels (kā augšup pacelta, vertikāla) kopums.

Matu mežs – kupli, biezi mati.

.. cepures viņam nemaz nebija, tikai melno cirtaino matu mežs. Ezera 9, 289. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

mežs – mežs; egļu mežs – skuts; priežu mežs – syls 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

Kā mežā – saka, ja cilvēks atrodas svešā nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina, ko iesākt.

Kā mežā audzis sar. – neuzvedīgs, neaudzināts.

Kā mežs – saka, ja kas ir biezi, spēcīgi, raženi audzis; saka, ja ir biezs apmatojums. Saka, ja kas ir lielā skaitā.

Mežā zem egles iron. – saka, ja nav kur palikt, kur dzīvot.

Neredzēt (nesaredzēt) aiz kokiem mežu – pievēršoties sīkumiem, nesaskatīt galveno.

Runāt mežā (kā pa mežu); aizrunāties uz mežu; aiziet (aizskriet) pa meža ceļu sar. – runāt aplamības, runāt nesaprātīgi. 
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 708–710]

Uzvārdi – Mežs, Meža; Mežabārdis, Mežabārde; Mežarājs, Mežarāja; Mežvēveris, Mežvēvere; Mežinieks, Mežiniece; Mežnieks, Mežniece; Meženieks, Meženiece; Mežsargs, Mežsarga; Mežgailis, Mežgaile; Mežzīle; Mežāzis, Mežāze; Mežvilks, Mežvilka; Mežavilks, Mežavilka; Mežazaķis, Mežazaķe; Mežzaķis, Mežzaķe; Mežapse; Mežābele; Mežapuķe; Mežroze; Mežkalns, Mežkalna; Mežnora; Mežezers, Mežezera; Mežupe; Mežciems, Mežciema; Mežlauks, Mežlauka; Lielmežs, Lielmeža; Līmežs, Līmeža; Mežiņš, Mežiņa; Mežītis, Mežīte; Mežīts, Mežīte; Mežals, Mežala; Lapmežs, Lapmeža; Rozmežs, Rozmeža; Vecmežs, Vecmeža; Zaļmežs, Zaļmeža; Mežuls, Mežule; Mežaks, Mežaka; Mežvids, Mežvida; Zaļmežnīks, Zaļmežnīka; Miermežs, Miermeža; Ošmežs, Ošmeža; Silmežs, Silmeža; Mežgals, Mežgale; Mežmalis, Mežmale; Mežāre; Mežaraups, Mežaraupa; Mežstiba; Mežjānis, Mežjāne.

Vietvārdi – Meža kakts, lauks Sēļos; Meža kaķi, zemniekmāja Codē; Mežakuces, zemniekmāja Jaunlaicenē; Mežamuiža, muiža Aizupē; Mežmuiža, muiža Augstrozē, Kandavā; Mežapils, mežs Blīdienē; Meža vilki, zemniekmāja Svitenē; Mežkalēji, zemniekmāja Platonē; Mežkauliņi, zemniekmāja Virbos; Mežkārļi, zemniekmāja Kārķos; Mežlaipas, zemniekmāja Talsos; Mežaiņi, zemniekmāja Bātā; Meždusa, zemniekmāja Ļaudonā; Meži, zemniekmāja Ārlavā; Mežiņi, zemniekmāja Asītē; Mežotne, muiža; Mežvidi, muiža Nautrēnos; Mežmačas, zemniekmāja Ezerē; Mežmalas, zemniekmāja Kalētos; Mežmaļi, zemniekmāja Meņģelē; Meža kapi, kapsēta; Pirmie meža kapi, Otrie meža kapi, kapsētas Rīgā; Mežaparks, pilsētas daļa Rīgā; Meža iela, Meža prospekts, ielas Rīgā.

Ergonīmi – Latvijas Valsts meži, akciju sabiedrība; Mežsētas, viesu nams, pirts, briežu dārzs Rugāju pag.; Mežakaķis, piedzīvojumu parks Siguldā, Rīgā, Ventspilī; Mežmalas, kempings Usmas pagastā.

mežs, lš. m¡dis ‘koks’, apv. m¡džias ‘koks, mežs’, pr. median ‘mežs’, kr. межá ‘eža, robeža; apv. mežiņš’, мéжду ‘starp, starpa’, latīņu medius ‘vidējais’. Pamatā indoeiropiešu *medhi- ‘vidējais; tas, kas atrodas vidū, starpā’, no kā baltu valodās izveidojās *medŠa-s > la. *mežas > mežs.

Baltu valodu nozīmes pamatā ir ‘tas, kas atrodas vidū, starpā’, attiecinot šos vārdus uz vidi, kas atrodas starp diviem novadiem vai ciemiem. Tā kā apdzīvotās vietas senatnē bija kā saliņas lielajos mežu masīvos, bieži saplūda apzīmējuma nozīme ‘vidējais, starpā esošais’ ar jēdzienu ‘mežs’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 587–588]

angļu – forest; wood

baltkrievu – лес

čigānu – veš

franču – bois; (liels) forêt

grieķu – δάσος

igauņu – mets

ivritā – יער

krievu – лес

latīņu – silva

lietuviešu – miškas

lībiešu – mõtsā

poļu – las

somu – metsä

ukraiņu – ліс

vācu – der Wald

zviedru – skog