LLVV šķirklis
mežs, -a, v.
Koku un krūmu audze viscaur kādā (lielākā) platībā.
Meža klajums – klajums mežā.
Meža cirtējs – mežcirtējs.
Meža darbi – koku gāšana un kokmateriālu pirmapstrāde un izvešana no cirsmas.
Braukt mežā – strādāt meža darbus, kuru veikšanai nepieciešami transportlīdzekļi.
Meža tehniķis – mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
Meža parks – meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai.
Kūrortu meži – meži (ap kūrortiem) ar veselības aizsardzības un dziedniecības nozīmi.
Meža skola – mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
Mežu (arī mežu un dārzu) dienas – laikposms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.
Mežu zona – mērenā klimata mežu josla, ko ziemeļos norobežo tundra, bet dienvidos – mežastepe.
Mūža mežs – mūžamežs.
Meža brāļi vēst. – mežabrāļi.
Mežā aug raksturīgi meža augi: koki, krūmi un zem tiem dažādi sīki augi. Švinka 1, 183.
Aiz ezera stiepās zilgana mežu svītra. Dripe 2, 99.
// ģen.: meža, adj. nozīmē Tāds, kas parasti sastopams mežos (par savvaļas dzīvniekiem, augiem, to sugām).
Meža kaķis – neliels kaķu dzimtas dzīvnieks (Eirāzijas un Āfrikas mežos).
Meža gailis – mednis.
Meža ābele – mežābele.
Meža roze – mežroze.
Meža vīns – mežvīns.
Meža pīle un krīklis nereti ligzdo arī samērā tālu no ūdeņiem. Spuris 1, 72.
Meža zemenes ir sastopamas visā mūsu republikas teritorijā, galvenokārt izcirtumos, mežmalās .. Veselība 78, 7, 14.
// pārn. Biezs augu (parasti lakstaugu) kopums (parasti lielākā platībā).
.. liekas, it kā saule izlietu savu gaismu pār šo brīnišķo puķu mežu .. Apsīšu J. 3, 13.
// pārn. Ļoti liels (kā augšup pacelta, vertikāla) kopums.
Matu mežs – kupli, biezi mati.
.. cepures viņam nemaz nebija, tikai melno cirtaino matu mežs. Ezera 9, 289.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Izlokšņu leksikogrāfiskais materiāls
mežs – meš, -ža, žàm, žu, dsk. ģen. -žu, demin. mežĩc, -ĩna.
1. – meži gàn agrâk bi liẽli, tâdas liẽlas priẽdes, liẽli kùoki. tùr àiz Ēģemes muĩžu, ku tiẽ liẽliẽ meži, traku nejaûki gàudõši tiẽ vìlki. kâ mežs – saka, ja kā ir ļoti daudz. ba`tiẽ tàurĩni tâ kâ meš nãca vìrsũ [kāpostiem].
2. ģen., adj. noz. Tāds, kas aug savvaļā, nav kultivēts (par augiem, šķirnēm). tĩrumu skuõsta, meža skuõsta.
3. ģen. adj. noz. Tāds, kas dzīvo savvaļā un neuzturas māju, saimniecību tuvumā (par dzīvniekiem, to sugām). i mãju strazdi ùn meža strazdi. meža zùosis jàu nãk šupu.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 308–309]
●
mežs – bârda kâ mežs. biêzs kâ mežs.
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine A–M 2000 : 522]
Frazeoloģismi (kopija no šķirkļa)
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Kā mežā – saka, ja cilvēks atrodas svešā nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina, ko iesākt.
Kā mežā audzis sar. – neuzvedīgs, neaudzināts.
Kā mežs – saka, ja kas ir biezi, spēcīgi, raženi audzis; saka, ja ir biezs apmatojums. Saka, ja kas ir lielā skaitā.
Mežā zem egles iron. – saka, ja nav kur palikt, kur dzīvot.
Neredzēt (nesaredzēt) aiz kokiem mežu – pievēršoties sīkumiem, nesaskatīt galveno.
Runāt mežā (kā pa mežu); aizrunāties uz mežu; aiziet (aizskriet) pa meža ceļu sar. – runāt aplamības, runāt nesaprātīgi.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 708–710]
Terminoloģija
Hidrometeoroloģijā – agromežmeliorācija, lauku mežmeliorācija, aizsardzības meža josla, baseina mežainums, ekvatoriālais mežs, pārpurvojies mežs, tropiskais mežs, ziemzaļais mežs, meža vējš.
Mežsaimniecībā – apēnošana ar meža aizsegu, meža aizsega apēnojums, apspiestā mežaudze, cieto lapkoku mežs, lapkoku mežs, lapmežs, mežs uz celma, jaukts mežs, mistrots mežs, nokaltis mežs, palienes mežs, pāraudzis mežs, platlapju mežs, retināts mežs, saudzējamais mežs, valsts mežs, zemnieku mežs, meža aģents, meža augsne, meža blakusizmantošana, meža entomoloģija, meža iecirknis, meža kultūrdarbu mašīna, meža zemsega, meža nobiras, meža pakaiši, meža mākslīga atjaunošana, meža terminoloģija, meža patvaļīga ciršana, meža vairoglaputis.
Ornitoloģijā – apkakles mežastrazds, meža tilbīte.
Tiesību zinātnē – meža ciršanas orderis, meža nelikumiska ciršana.
Agronomijā – meža zaķpēdiņa, meža stepes smilšmāls.
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Mežs, Meža; Mežabārdis, Mežabārde; Mežarājs, Mežarāja; Mežvēveris, Mežvēvere; Mežinieks, Mežiniece; Mežnieks, Mežniece; Meženieks, Meženiece; Mežsargs, Mežsarga; Mežgailis, Mežgaile; Mežzīle; Mežāzis, Mežāze; Mežvilks, Mežvilka; Mežavilks, Mežavilka; Mežazaķis, Mežazaķe; Mežzaķis, Mežzaķe; Mežapse; Mežābele; Mežapuķe; Mežroze; Mežkalns, Mežkalna; Mežnora; Mežezers, Mežezera; Mežupe; Mežciems, Mežciema; Mežlauks, Mežlauka; Lielmežs, Lielmeža; Līmežs, Līmeža; Mežiņš, Mežiņa; Mežītis, Mežīte; Mežīts, Mežīte; Mežals, Mežala; Lapmežs, Lapmeža; Rozmežs, Rozmeža; Vecmežs, Vecmeža; Zaļmežs, Zaļmeža; Mežuls, Mežule; Mežaks, Mežaka; Mežvids, Mežvida; Zaļmežnīks, Zaļmežnīka; Miermežs, Miermeža; Ošmežs, Ošmeža; Silmežs, Silmeža; Mežgals, Mežgale; Mežmalis, Mežmale; Mežāre; Mežaraups, Mežaraupa; Mežstiba; Mežjānis, Mežjāne.
Vietvārdi – Meža kakts, lauks Sēļos; Meža kaķi, zemniekmāja Codē; Mežakuces, zemniekmāja Jaunlaicenē; Mežamuiža, muiža Aizupē; Mežmuiža, muiža Augstrozē, Kandavā; Mežapils, mežs Blīdienē; Meža vilki, zemniekmāja Svitenē; Mežkalēji, zemniekmāja Platonē; Mežkauliņi, zemniekmāja Virbos; Mežkārļi, zemniekmāja Kārķos; Mežlaipas, zemniekmāja Talsos; Mežaiņi, zemniekmāja Bātā; Meždusa, zemniekmāja Ļaudonā; Meži, zemniekmāja Ārlavā; Mežiņi, zemniekmāja Asītē; Mežotne, muiža; Mežvidi, muiža Nautrēnos; Mežmačas, zemniekmāja Ezerē; Mežmalas, zemniekmāja Kalētos; Mežmaļi, zemniekmāja Meņģelē; Meža kapi, kapsēta; Pirmie meža kapi, Otrie meža kapi, kapsētas Rīgā; Mežaparks, pilsētas daļa Rīgā; Meža iela, Meža prospekts, ielas Rīgā.
Ergonīmi – Latvijas Valsts meži, akciju sabiedrība; Mežsētas, viesu nams, pirts, briežu dārzs Rugāju pag.; Mežakaķis, piedzīvojumu parks Siguldā, Rīgā, Ventspilī; Mežmalas, kempings Usmas pagastā.
Etimoloģija
mežs, lš. m¡dis ‘koks’, apv. m¡džias ‘koks, mežs’, pr. median ‘mežs’, kr. межá ‘eža, robeža; apv. mežiņš’, мéжду ‘starp, starpa’, latīņu medius ‘vidējais’. Pamatā indoeiropiešu *medhi- ‘vidējais; tas, kas atrodas vidū, starpā’, no kā baltu valodās izveidojās *medŠa-s > la. *mežas > mežs.
Baltu valodu nozīmes pamatā ir ‘tas, kas atrodas vidū, starpā’, attiecinot šos vārdus uz vidi, kas atrodas starp diviem novadiem vai ciemiem. Tā kā apdzīvotās vietas senatnē bija kā saliņas lielajos mežu masīvos, bieži saplūda apzīmējuma nozīme ‘vidējais, starpā esošais’ ar jēdzienu ‘mežs’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 587–588]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – forest; wood
baltkrievu – лес
čigānu – veš
franču – bois; (liels) forêt
grieķu – δάσος
igauņu – mets
ivritā – יער
krievu – лес
latīņu – silva
lietuviešu – miškas
lībiešu – mõtsā
poļu – las
somu – metsä
ukraiņu – ліс
vācu – der Wald
zviedru – skog
Mīklas ar šķirkļa vārdu tekstā
Mežā cirsts, Rīgā pirkts,
Atnāk mājā, gauži raud. – Vijole.
Mežā dzimis, mežā audzis,
Atiet uz mājām – ar dzelža nagiem zemi plēš. – Ecēšas.
Mežā dzimis, mežā audzis,
Atnāk mājā, paliek par sargu. – Sēta.
Mežā dzimis, mežā audzis,
Atnāk mājās saimenieks. – Krēsls.
Mežā dzimis, mežā audzis,
Mežā mūžu nodzīvojis. – Sēne.
Mežā dzimis, mežā audzis,
Nekad sauli neredzējis. – Koka serde.
Mežā dzimis, mežā audzis,
Nāk uz māju dancot saukt. – Stabule.
Mežā dzimis, mežā audzis,
Nāk uz mājām putru strēbt. – Karote.
Mežā dzimis, mežā audzis,
Pārnāk sētā – auklē bērnus. – Šūpuļa līksts.
Mežā dzimis, mežā audzis,
Pārnāk mājā, bērnus brēcina. – Rīkste.
Mežā dzimis, mežā audzis,
Pārnāk mājā, cilā asti. – Cirvja kāts.
Mīklas ar šķirkļa vārdu kā atminējumu
Dzīvs i kustēt kust un atbild, bet paliek uz vietas. – Mežs.
Kurā mežā nav lapu? – Skuju mežā.
Mēms brēc bez mēles. – Mežs.
Šņāc un kust, bet tomēr paliek uz vietas. – Mežs.
Vīrs stāv, mati šņāc. – Mežs.
Vasaru kažokā,
Ziemu kreklā. – Lapu koku mežs.
