Tradicionālā transkripcija

[m¥`ns]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[mælːns]

[m] – skanenis

[¥] – īsais, platais patskanis

[l] – skanenis

[n] – skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

meln- – sakne, vārda celms

-s – galotne

meln+alksn-is

meln+aps-e

meln+balt-s

meln+kok-s

meln+raib-s

meln+rakst-s

meln+sakn-e

meln+strād-niek-s

meln+zem-e

meln+ac-is, mel+ac+e

meln+ac+ain-s

meln+ād+ain-s

meln+bārd+ain-s

meln+mat+ain-s

meln+bārd+is

meln+galv+is

meln+mat+is, meln+mat+e

meln+svārc+is

melns – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

NENOTEIKTĀ GALOTNE

NOTEIKTĀ GALOTNE

PAKĀPES

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Melns ir drūma krāsa.

2) izteicēja daļa – Viss pārējais ir vienkārši melns.

3) galvenais loceklis – Melns!

4) apzīmētājs – Vīrietis nesa melnu koferi.

melns atvars, melnas domas, melna kafija, melns mākonis, melna mute, melna nakts, melnas rokas, melna tāfele, melna tuša, melns uzvalks

melnais dimants, melnā dzilna, melnā maģija, melnā nauda, melnā rase, melnais saraksts, melnā tēja, melnais tirgus, melnā vizla, melnā žurka

melns, -ais; -a, -ā

1. Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa. Tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis. Pretstats: balts.

Melns kā ogle (arī darva, krauklis, nakts, piķis, velns sar., zeme) – ļoti melns.

Nakts melns – naktsmelns.

Melnā papuve – tīrā papuve, kuru uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles.

Melnie metāli – dzelzs un tās sakausējumi.

Melnā metalurģija – metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.

Melnās bakas – baku forma, kurai raksturīga asinsizplūdumu rašanās.

Melnā nāve – mēris.

Melnās kājas – dārzeņu dēstu slimība (parasti kāpostu dzimtas augiem).

Melnie graudi – labības slimība, šīs slimības bojātie graudi.

Melnais pelējums – parazītisku sēņu izraisīta augu slimība.

Melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns) – saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.

Viņa filmēsies .. melnos tērpos, jo melns dara slaidu .. Zigmonte 1, 216.

Eju, un aiz manis rasotajā zālē paliek melna sliede. Preilis 1, 75.

Kaps bija izrakts. Brīdi visi kaut ko gaidīja un raudzījās melnajā dobumā .. A. Grigulis 9, 116.

Viņš bija .. emigrējis .. uz Beļģiju, no kurienes viņa gaitas aizvedušas tālāk uz melno kontinentu. Grīva 8, 194.

Paisums uz visām cilvēku atjautībām atbildēja ar melnu nepateicību. Zinātne un Tehnika 68, 7, 6.

Viņi jau atraduši naftu. Nav tālu diena, kad augstu gaisā uzvīsies melnā zelta fontāni. Cīņa 63, 2, 3.

// parasti ar not. galotni. Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.

Melnā tēja – tumšas krāsas tējas šķirne.

Melna kafija – kafija bez piena vai krējuma piedevas.

Rīgas melnais balzams – stiprs alkoholisks dzēriens, kura sastāvā ir dažādas no augiem iegūtas vielas.

Melnā nauda sar. – tumšas krāsas, ar nelielu vērtību.

Melnais stārķis .. ir mūsu skaisto mežu varenās pagātnes piemineklis. Saudzējiet un mīliet dabu 123.

Pusstundu viņa nosēdēja kafejnīcā un iedzēra trīs tasītes melnas kafijas. Jansons 4, 473.

// Tāds (cilvēks), kam ir šādas krāsas tērps.

„Kāpēc tu, mazais, raudi?” jautāja svešā, melnā dāma. Čaks II, 15.

// lok.: melnā, lietv. nozīmē Šādas krāsas tērpā.

// Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti). Necaurredzams (par tumsu).

Viņai jāstrādā no rīta līdz melnai naktij .. Brigadere 2, 163.

.. Kaldups piecēlās, apstājās pie loga, aiz kura rēgojās piķa melna tumsa .. Meldere 1, 64.

2. Netīrs, notraipīts ar ko tumšu.

Melni vīri ar liekšķerēm meta ogles ķerrās, un citi melni vīri pusteciņiem dzina tās pa augstām laipām .. uz ogļu dārzu... Birznieks-Upītis 6, 388.

Nātnais krekls viņa mugurā gluži melns no sviedriem un putekļiem. Kurcijs 3, 88.

// Netīrs, duļķains (par ūdeni).

Bļodā ūdens .. kļūst melns. Lēmanis 9, 113.

// lietv. nozīmē: melnais, -ā, v.; melnā, -ās, s.; sar. Kurinātājs. Arī melnstrādnieks.

3. parasti ar not. galotni.  Nosodāms, nelikumīgs (parasti par parādībām sabiedrībā). Galēji reakcionārs. Arī ļauns, nelietīgs.

Melnā maģija – rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.

Melnais saraksts – slepeni, ļaunos, noziedzīgos nolūkos sastādīts personu saraksts.

Melnā birža – vieta, kur notiek neoficiāli un nelegāli valūtas un vērtspapīru darījumi (kapitālistiskajās valstīs).

Melnais tirgus – vieta, kur notiek nelegāla tirdzniecība.

.. radās doma šo to mašīnām noskrūvēt un paņemt līdzi, lai pārdotu melnajā tirgū. Dripe 4, 15.

4. Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (kā rases pazīme) – parasti par negroīdiem.

Melnā rase – ekvatoriālā rase.

// lietv. nozīmē: melnais, -ā, v.; melnā, -ās, s.; sar. Negroīds.

Ai, mokas tropu līdzenumos, Ai, melno ciltis! Ilgi tām Bij vergot lemts kokvilnas krūmos Zem plantatoru pātagām. Ādamsons 2, 25. [Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

melns – malns, -a; kļūt melnam – meļnēt; pameļnēt; melnā diena pārn. – malnuo dīna; syurdīna (poēt.) 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

melns – balts

Atšķirt melnu no balta – atšķirt pozitīvo no negatīvā; saprast, kas ir labs, kas slikts.

Melns un maziņš; maziņš (mazs) un melns sar. – tāds, ko neatzīst, neievēro; padevīgs, pazemīgs; pārspēts, satriekts.

Spļaut melnu (zilu; zilu un melnu; zili melnu; zaļu; zili zaļu) sar. – būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.

Zili melns sar. – ļoti sasists, piekauts; ļoti nosalis. Ļoti spēcīgi audzis. Ļoti sadusmots, saniknots, nespējīgs valdīt pār sevi.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 699–703]

Uzvārdi – Melnacis, Melnace; Mellacis, Mellace; Melacis, Melace, Malnacis, Malnace; Malnačs, Malnača; Mellausis, Mellause; Melnausis, Melnause; Melnzobs, Melnzobe; Melnzobis, Melnzobis; Melnis, Melne; Melnmatis, Melnmate; Melngalvis, Melngalve; Melngalvs, Melngalva; Melgalvis, Melgalve; Melmatis, Melmate; Melliņš, Melliņa; Melnītis, Melnīte; Melnbārdis, Melnbārde; Melnbārda; Melnbārds, Melnbārda; Melbārdis, Melbārde; Melbārds, Melbārda; Melbārzdis, Melbārzde; Melnbārzds, Melnbārzda; Melnkājis, Melnkāje; Melnsvārcis, Melnsvārce; Melsvārcis, Melsvārce; Melsvārks, Melsvārks; Melnbiksis, Melnbikse; Melngailis, Melngaile; Melnstrads, Melnstrada; Melnstrazds, Melnstrazda; Melnūdris, Melnūdre; Melnozols, Melnozola; Melnups, Melnupa; Melnupis, Melnupe; Mellupis, Mellupe; Melnupe; Mellupe; Melnsils, Melnsila; Melnbērtulis, Melnbērtule; Melnbrencis, Melnbrence; Mellaisbrencis, Mellaisbrence.

Vietvārdi – Melnais dambis, pļava Stienē; Melnais avots Jumpravā; Melnais caurums, ezers; Melnais mežs Birzgalē; Melnais sils Ābeļos; Mellais atvars Vepiebalgā; Melnais grāvis, upe Sēļos; Melnais kakts, pļava Rankā; Mellā acs atvars Lugažos; Mellezers, ezers Blīdienē, Džūkstē u. c.; Melngaiļi, zemniekmāja Līgatnē; Melngalvji, zemniekmāja Dundagā; Melnkalns, zemniekmāja Ainažos; Melnmuguri, zemniekmāja Ropažos; Melnvagas, zemniekmāja Kazdangā; Melnvērsis, zemniekmāja Valmierā; Melēni, zemniekmāja Skujenē.

melns, apv. mells, lš. mėlynas ‘zils’, pr. melne ‘zilums (sitiena sekas)’, vācu malen ‘krāsot, gleznot’, grieķu mélas ‘melns’, latīņu mulleus ‘sarkans’. Pamatā indoeiropiešu sakne *mel- ‘tumša (arī sarkana) krāsa; netīrs’. Baltu valodās ar šo sakni saistās gan melna, gan zila krāsa.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 580–581]

angļu – black

baltkrievu – чорны

čigānu – kāl

franču – noir

grieķu – μαύρος

igauņu – must

ivrits – שחור

krievu – чёрный

latīņu – niger

lietuviešu – juodas

lībiešu – mustā

poļu –  czarny

somu – musta

ukraiņu – чорний

vācu – schwarz

zviedru – svart