LLVV šķirklis
melns, -ais; -a, -ā
1. Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa. Tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis. Pretstats: balts.
Melns kā ogle (arī darva, krauklis, nakts, piķis, velns sar., zeme) – ļoti melns.
Nakts melns – naktsmelns.
Melnā papuve – tīrā papuve, kuru uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles.
Melnie metāli – dzelzs un tās sakausējumi.
Melnā metalurģija – metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Melnās bakas – baku forma, kurai raksturīga asinsizplūdumu rašanās.
Melnā nāve – mēris.
Melnās kājas – dārzeņu dēstu slimība (parasti kāpostu dzimtas augiem).
Melnie graudi – labības slimība, šīs slimības bojātie graudi.
Melnais pelējums – parazītisku sēņu izraisīta augu slimība.
Melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns) – saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
Viņa filmēsies .. melnos tērpos, jo melns dara slaidu .. Zigmonte 1, 216.
Eju, un aiz manis rasotajā zālē paliek melna sliede. Preilis 1, 75.
Kaps bija izrakts. Brīdi visi kaut ko gaidīja un raudzījās melnajā dobumā .. A. Grigulis 9, 116.
Viņš bija .. emigrējis .. uz Beļģiju, no kurienes viņa gaitas aizvedušas tālāk uz melno kontinentu. Grīva 8, 194.
Paisums uz visām cilvēku atjautībām atbildēja ar melnu nepateicību. Zinātne un Tehnika 68, 7, 6.
Viņi jau atraduši naftu. Nav tālu diena, kad augstu gaisā uzvīsies melnā zelta fontāni. Cīņa 63, 2, 3.
// parasti ar not. galotni. Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
Melnā tēja – tumšas krāsas tējas šķirne.
Melna kafija – kafija bez piena vai krējuma piedevas.
Rīgas melnais balzams – stiprs alkoholisks dzēriens, kura sastāvā ir dažādas no augiem iegūtas vielas.
Melnā nauda sar. – tumšas krāsas, ar nelielu vērtību.
Melnais stārķis .. ir mūsu skaisto mežu varenās pagātnes piemineklis. Saudzējiet un mīliet dabu 123.
Pusstundu viņa nosēdēja kafejnīcā un iedzēra trīs tasītes melnas kafijas. Jansons 4, 473.
// Tāds (cilvēks), kam ir šādas krāsas tērps.
„Kāpēc tu, mazais, raudi?” jautāja svešā, melnā dāma. Čaks II, 15.
// lok.: melnā, lietv. nozīmē Šādas krāsas tērpā.
// Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti). Necaurredzams (par tumsu).
Viņai jāstrādā no rīta līdz melnai naktij .. Brigadere 2, 163.
.. Kaldups piecēlās, apstājās pie loga, aiz kura rēgojās piķa melna tumsa .. Meldere 1, 64.
2. Netīrs, notraipīts ar ko tumšu.
Melni vīri ar liekšķerēm meta ogles ķerrās, un citi melni vīri pusteciņiem dzina tās pa augstām laipām .. uz ogļu dārzu... Birznieks-Upītis 6, 388.
Nātnais krekls viņa mugurā gluži melns no sviedriem un putekļiem. Kurcijs 3, 88.
// Netīrs, duļķains (par ūdeni).
Bļodā ūdens .. kļūst melns. Lēmanis 9, 113.
// lietv. nozīmē: melnais, -ā, v.; melnā, -ās, s.; sar. Kurinātājs. Arī melnstrādnieks.
3. parasti ar not. galotni. Nosodāms, nelikumīgs (parasti par parādībām sabiedrībā). Galēji reakcionārs. Arī ļauns, nelietīgs.
Melnā maģija – rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.
Melnais saraksts – slepeni, ļaunos, noziedzīgos nolūkos sastādīts personu saraksts.
Melnā birža – vieta, kur notiek neoficiāli un nelegāli valūtas un vērtspapīru darījumi (kapitālistiskajās valstīs).
Melnais tirgus – vieta, kur notiek nelegāla tirdzniecība.
.. radās doma šo to mašīnām noskrūvēt un paņemt līdzi, lai pārdotu melnajā tirgū. Dripe 4, 15.
4. Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (kā rases pazīme) – parasti par negroīdiem.
Melnā rase – ekvatoriālā rase.
// lietv. nozīmē: melnais, -ā, v.; melnā, -ās, s.; sar. Negroīds.
Ai, mokas tropu līdzenumos, Ai, melno ciltis! Ilgi tām Bij vergot lemts kokvilnas krūmos Zem plantatoru pātagām. Ādamsons 2, 25. [Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
melns – malns, -a; kļūt melnam – meļnēt; pameļnēt; melnā diena pārn. – malnuo dīna; syurdīna (poēt.)
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
Izlokšņu leksikogrāfiskais materiāls
m¥`ls, retāk m¥`ns – m¥`c, m¥`la
zixgi bi visâdi – m¥`li, ràibi ùn brũni, sixmi a bi.
Ļoti tumšā krāsā. tĩri m¥`li viê aûguõt tiẽ sĩpuôli.
Necaurredzams (par tumsu). kùo tu m¥`lã tùmsã darîsi ¥zarã!
Netīrs. tas ba`tàis lakac ãtri m¥`c tìek.
Tāds, kur nav uzaugusi vai ir (pilnīgi) noēsta zāle. luõpi ganâs uz m¥`lu nuõru.
m¥`ls kâ zeme – saka par cilvēku, kas, piemēram, pārdzīvojumu, pārpūles rezultātā ļoti novājējis, zaudējis veseligu sejas krāsu.
m¥`ls ùn mazĩns – saka par cilvēku, kam nav tiesību (ko) izlemt, noteikt.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 295]
●
m¥`ls – m¥`ls
Tāds, kas nav klāts ar sniegu (par vietu, teritoriju). ka i m¥`ls, ta laîž vis:ts âra, laî iskašejas. Tāds (rudens, ziemas posms), kad vēl nav sniega. nu bûs aka`m¥`l Ziêmsv¥k.
m¥`ls kâ uôgle – spīdīgi melns. skuķahacsm¥`l kâ uôgas.
m¥`ls kâ vabule – ar ļoti tumšu ādas krāsu; melnīgsnējs.
m¥`ls kâ puôda dibeps – ļoti tumšs; ļoti netīrs. skuxstessloũkah mut ixm¥`ls kâ puôd dibepc.
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine A–M 2000 : 515]
Antonīmi
Frazeoloģismi (kopija no šķirkļa)
Melnais darbs – smags, arī vienmuļš (parasti fizisks) darbs.
Melnā diena – ļoti neveiksmīga diena.
Melna nelaime – liela, smaga nelaime.
Melna nepateicība – ļoti liela nepateicība.
Melnais zelts – nafta; akmeņogles.
Melns uz balta – ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).
Pataisīt melnu par baltu (arī baltu par melnu) sar. – pilnīgi sagrozīt faktus.
Melnās miesās sar. – netaupot spēkus, smagi (strādāt, pūlēties).
(Kā) melnais tūkstotis, arī ka melns sar. – ļoti daudz.
Melna masa – ļoti liels daudzums, skaits.
Kā melna nakts – neatlaidīgi, neatvairāmi; lielā skaitā, daudzumā.
(Kā) melna debess sar. – ļoti daudz (par ko tādu, kas kustas).
Melns (arī drūms) kā krusas (arī negaisa, rudens) mākonis – saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
Kā melns (arī negaisa, krusas) mākonis – saka par ļoti dusmīgu cilvēku.
Kā melns (arī smags) mākonis – saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
Melns kā nakts – drūms.
Kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām sar. – kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
Spļaut zilu un melnu (arī zili melnu) sar. – būt ļoti dusmīgam.
Melns (arī zaļš un zils, zaļš, raibs) nogriežas gar acīm sar. – saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Pataisīt zili melnu (arī zilu un melnu) sar. – stipri piekaut.
Melns kaķis (arī kaķis) pārskrien pār ceļu sar. – saka par negaidītu kļūmi, traucēkli.
Mazs (retāk maziņš) un melns sar. – niecīgs, bezspēcīgs (attieksmē pret ko).
Tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga sar. – ļoti maz.
Ne tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga sar. – nemaz.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Atšķirt melnu no balta – atšķirt pozitīvo no negatīvā; saprast, kas ir labs, kas slikts.
Melns un maziņš; maziņš (mazs) un melns sar. – tāds, ko neatzīst, neievēro; padevīgs, pazemīgs; pārspēts, satriekts.
Spļaut melnu (zilu; zilu un melnu; zili melnu; zaļu; zili zaļu) sar. – būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
Zili melns sar. – ļoti sasists, piekauts; ļoti nosalis. Ļoti spēcīgi audzis. Ļoti sadusmots, saniknots, nespējīgs valdīt pār sevi.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 699–703]
Terminoloģija
Hidrometeoroloģijā – absolūti melnais ķermenis.
Fizikā – absolūti melnais ķermenis.
Ķīmijā – absolūti melnais ķermenis, melnais metāls, melnais pulveris, melnais sārms.
Agronomijā – dienvidu melnzemes, izartās melnzemes, melnais plūškoks.
Augu aizsardzībā – augļkoku melnais vēzis, cietā auzu melnplauka, diļļu melnais pelējums, divpunktu melnā mārīte, gobu lapu melnkārpas, izartās melnzemes, lucernas melnējums, melnā driģene, melnā ērkšķogulāju zāģlapsene, melnais lācītis, melnais siltumnīcu tripsis, melnais krustziežu spradzis, melnais sprakšķis, melnā skudra, sīkais miltu melnulis.
Poligrāfijā – burtu melnojums, melnais iespiedums.
Lauksaimniecībā – Holandes melnraibās govis.
Mežsaimniecībā – kodināšana melnā krāsā, melnais ozols, melnais riekstkoks.
Ornitoloģijā – melnā dzilna, melnais grifs, melnais mežastrazds, melnais mušķērājs, melnais zīriņš, melnais stārķis.
Ekonomikā – melnā birža.
Astronomijā – melnais caurums, melnais punduris.
Datorterminoloģijā – melnais caurums, melnā kaste.
Mašīnbūvē – melnais metāls.
Tūrismā – melnais saraksts.
Radioelektronikā – pārmelns.
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Melnacis, Melnace; Mellacis, Mellace; Melacis, Melace, Malnacis, Malnace; Malnačs, Malnača; Mellausis, Mellause; Melnausis, Melnause; Melnzobs, Melnzobe; Melnzobis, Melnzobis; Melnis, Melne; Melnmatis, Melnmate; Melngalvis, Melngalve; Melngalvs, Melngalva; Melgalvis, Melgalve; Melmatis, Melmate; Melliņš, Melliņa; Melnītis, Melnīte; Melnbārdis, Melnbārde; Melnbārda; Melnbārds, Melnbārda; Melbārdis, Melbārde; Melbārds, Melbārda; Melbārzdis, Melbārzde; Melnbārzds, Melnbārzda; Melnkājis, Melnkāje; Melnsvārcis, Melnsvārce; Melsvārcis, Melsvārce; Melsvārks, Melsvārks; Melnbiksis, Melnbikse; Melngailis, Melngaile; Melnstrads, Melnstrada; Melnstrazds, Melnstrazda; Melnūdris, Melnūdre; Melnozols, Melnozola; Melnups, Melnupa; Melnupis, Melnupe; Mellupis, Mellupe; Melnupe; Mellupe; Melnsils, Melnsila; Melnbērtulis, Melnbērtule; Melnbrencis, Melnbrence; Mellaisbrencis, Mellaisbrence.
Vietvārdi – Melnais dambis, pļava Stienē; Melnais avots Jumpravā; Melnais caurums, ezers; Melnais mežs Birzgalē; Melnais sils Ābeļos; Mellais atvars Vepiebalgā; Melnais grāvis, upe Sēļos; Melnais kakts, pļava Rankā; Mellā acs atvars Lugažos; Mellezers, ezers Blīdienē, Džūkstē u. c.; Melngaiļi, zemniekmāja Līgatnē; Melngalvji, zemniekmāja Dundagā; Melnkalns, zemniekmāja Ainažos; Melnmuguri, zemniekmāja Ropažos; Melnvagas, zemniekmāja Kazdangā; Melnvērsis, zemniekmāja Valmierā; Melēni, zemniekmāja Skujenē.
Etimoloģija
melns, apv. mells, lš. mėlynas ‘zils’, pr. melne ‘zilums (sitiena sekas)’, vācu malen ‘krāsot, gleznot’, grieķu mélas ‘melns’, latīņu mulleus ‘sarkans’. Pamatā indoeiropiešu sakne *mel- ‘tumša (arī sarkana) krāsa; netīrs’. Baltu valodās ar šo sakni saistās gan melna, gan zila krāsa.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 580–581]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – black
baltkrievu – чорны
čigānu – kāl
franču – noir
grieķu – μαύρος
igauņu – must
ivrits – שחור
krievu – чёрный
latīņu – niger
lietuviešu – juodas
lībiešu – mustā
poļu – czarny
somu – musta
ukraiņu – чорний
vācu – schwarz
zviedru – svart
Cita informācija
Melānija
Vārds Melānija cēlies no grieķu valodas – melaina nozīmēja ‘melna, tumša, drūma, cietsirdīga’. Latvijā šis vārds pirmoreiz reģistrēts 19. gs. beigās.
[Sagatavots pēc: Siliņš 1990 : 236]
Melnā kaste
Melnā kaste aviācijā ir iekārta, ko izmanto, lai ierakstītu galvenos lidojuma parametrus, sistēmu rādījumus, ekipāžās savstarpējās sarunas u. tml. Avārijas gadījumā ar melnās kastes palīdzību noskaidro negadījuma iemeslus.
[Sagatavots pēc: http://ilustretajunioriem.wordpress.com/]
Melnais stārķis
Melnais stārķis (Ciconia nigra) ir aizsargājams putns, kuru var viegli atšķirt no baltā stārķa pēc melnā apspalvojuma. Latvija ir viena no Eiropas valstīm, kur melnie stārķi pagaidām vēl sastopami samērā lielā skaitā, tomēr to skaits pēdējās desmitgadēs ir ļoti būtiski samazinājies. Kopējais ligzdojošo putnu skaits varētu būt 500–700 pāru.
Melnie stārķi veido monogāmu pāri, kas dzīvo kopā daudzus gadus. Latvijā melnie stārķi atgriežas marta beigās vai aprīļa sākumā, agrākie putni redzēti jau marta vidū. Uzreiz pēc atgriešanās viņi atjauno ligzdu, pārojas, dēj olas un uzsāk perēšanu. Melnie stārķi ir ļoti konservatīvi un savu ligzdu, ja vien viņus neaizdzen, izmanto ļoti ilgus gadus. Latvijā ilgākā zināmā ligzda lietota vismaz 57 gadus, taču gadījumu, kad vienā ligzdā putni dzīvo vairāk nekā 30 gadu, ir daudz.
[Sagatavots pēc: Internetenciklopēdija „Latvijas daba” : http://www.latvijasdaba.lv/]
Melnā stārķa attēli. [http://www.ornitofaunistika.com/]
Rīgas melnais balzams
Rīgas melnais balzams ir dzēriens, kura ražošanu ap 1740. gadu ir uzsācis Ābrams Kunce. Sākumā Rīgas melnais balzams tika tirgots tikai aptiekās. Mūsdienās Rīgas melno balzamu to ražo A/S „Latvijas balzams”.
[Sagatavots pēc: Iepazīsim Latviju: 2. grāmata. Aplis, 172–174]
Melngalvji
Melngalvji bija neprecētu ārzemju tirgotāju organizācijas biedri vairākās Baltijas viduslaiku pilsētās. Sevišķi spēcīga un bagāta melngalvju brālība bija Rīgā.
Melngalvju brālībā iestājās jauni, neprecēti ārzemju tirgotāji, kas dzīvoja Rīgā, bet nebija kļuvuši par namniekiem. Tie tirgotāji, kas apprecējās un ieguva namnieku tiesības, parasti no brālības izstājās. Būdami starpnieki rietumzemju tirdzniecībā ar Krievijas pilsētām, melngalvji kļuva arī par uzticamiem Rīgas aizstāvjiem, par bruņniecības gara un paražu nesējiem.
Līdz 16. gadsimta otrajai pusei melngalvji bija galvenie Rīgas sabiedriskās dzīves vadītāji. Viņi aktīvi iesaistījās pilsētas politiskajās cīņās, baznīcu grautiņos. Kopš 17. gadsimta katram jaunuzņemtajam melngalvim vajadzēja ziedot organizācijai kādu vērtslietu ar iegravētu ģerboni, vārdu un gadskaitli.
Melngalvjiem bija arī savs nams Rīgā. Tas sākotnēji celts 1334. gadā kā sanāksmju un dzīru vieta dažādām Rīgas sabiedriskajām organizācijām, bet 17. gadsimtā par tā vienīgajiem iemītniekiem kļuva dzīvespriecīgo un uzņēmīgo ārzemju, galvenokārt vācu, tirgotāju brālība – Melngalvju biedrība. Melngalvju nams vairākkārt pārbūvēts, sagrauts Otrā pasaules kara laikā, 1999. gadā uzcelts no jauna.
[Sagatavots pēc: Iepazīsim Latviju II : 172–174]
Emilis Melngailis
Emilis Melngailis (1874–1954) ir slavens latviešu komponists, diriģents un etnomuzikologs. Bijis vairāku latviešu vispārējo dziesmu svētku virsdiriģents un organizators. Kopā savācis ap 4500 folkloras vienību, kas publicētas izdevumos „Latviešu dancis” (1949) un „Latviešu mūzikas folkloras materiāli” (1951–1953). Melngailis folkloras saturu un formu mērķtiecīgi ieplūdināja arī savā kora mūzikā, uzsākdams jaunu virzienu. Komponējis arī baletu, simfoniskos darbus, stīgu kvartetu, solodziesmas, klaviermūziku. [Sagatavots pēc: http://www.liis.lv/]
Melnais piens
Jaunā Rīgas teātra izrāde Melnais piens. Režisors Alvis Hermanis. Pirmizrāde 2011. gada 8. aprīlī. Divus gadus JRT aktieri un aktrises vāca materiālus par Latvijas lauku tēmu, un izrāde Melnais piens ir šo pētījumu rezultāts.
[Sagatavots pēc: http://www.jrt.lv/]
Melnā krāsa
Poligrāfijā melnā krāsa vislabāk ļauj izcelties citām krāsām. Pārējās krāsas uz melna fona kļūst spilgtākas, izteiktākas, palielinās kontrasts, kas ļauj izcelt galveno. Ar melnas krāsas pamatni var panākt dziļumu un perspektīvu. Lielos daudzumos melnā krāsa rada nomācošu efektu.
[Sagatavots pēc: http://printbox.lv/]
