Tradicionālā transkripcija

[mat:i]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[mɑtːĭ]

[m] – skanenis

[a] – īsais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

Divzilbju vārds.

mat- – sakne, vārda celms

-i – galotne

mat+adat-a

mat+at-sper-e

mat+eļļ-a

mat+pīn-e

mat+plais-a

mat+ūden-s

mat-u+zāl-e

mat+veid-a

mat+galv+is

mat+grauz+is

gaiš+mat+is, gaiš+mat+e

gaiš+mat+ain-s, gaiš+mat+ain-a

gar+mat+is, gar+mat+e

gar+mat+ain-s, gar+mat+ain-a

mat+veid+īg-s

meln+mat+is, meln+mat+e

meln+mat+ain-s, meln+mat+ain-a

rud+mat+ain-s, rud+mat+ain-a

rud+mat+is, rud+mat+e

sark-an+mat+ain-s, sark-an+mat+ain-a

sark-an+mat+is, sark-an+mat+e

tumš+mat+is, tumš+mat+e

tumš+mat+ain-s, tumš+mat+ain-a

zelt+mat+is, zelt+mat+e

zelt+mat+ain-s, zelt+mat+ain-a

mati – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs pirmā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Mati bija nokrāsoti labi.

2) apzīmētājs – Matu laka labi saglabāja frizūru.

3) izteicēja daļa – Šajā krimināllietā nozīmīgs pierādījums ir apsūdzētā mats.

4) galvenais loceklis – Kupli mati!

5) papildinātājs – Puisis katru rītu mazgā matus.

6) vietas apstāklis – Meitene matos iesprauda sprādzi.

matu balzams, matu bizītes, matu griezums, matu krāsa, matu ķemme, matu laka, matu pīne, matu suka, matu šampūns

biezi mati, blondi mati, gaiši mati, gari mati, īsi mati, kupli mati, plāni mati, skaisti mati, veselīgi mati, viļņaini mati

balināt matus, griezt matus, kārtot matus, krāsot matus, ķemmēt matus, mazgāt matus, nogriezti mati, pīt matus, sapīti mati, sasieti mati, skalot matus, sukāt matus

mats, v.

1. Elastīgi, tievi ragvielas pavedieni, kas klāj cilvēka galvas virsmu. 

Gaiši, tumši, sirmi mati, kupli, sprogaini, gludi, izspūruši mati. Mata sakne. Matu sproga, cirta, pīne. Matu eļļa, krāsa, laka. Apgriezt matus. Nogriezt matus īsus. 

2. Elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 629]

mats, -a, v.

1. dsk. Elastīgu, tievu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.

Gaiši mati. Kastaņbrūni mati. Gludi mati. Matu cirtas. Apgriezt matus. Normāli mati. Taukaini mati. Sausi mati. Matu rullītis. Matu laka.

Matu eļļa – mateļļa.

Matu ūdens – matūdens.

Matu (sa)kārtojums – frizūra.

Matu mezgls – matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).

Matu mežs – kupli, biezi mati.

Nogriezt (arī nodzīt) matus uz nulli sar. – nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai.

Eņģeļu mati novec. – izgreznojums (parasti Jaungada eglītēm) – zeltainas vai sudrabainas stīgas.

Krist (arī klupt) matos sar. – strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem.

.. vakarā kā sukājusi matus, tā arī nebija sapinusi, tie gulēja uz pleciem, mazliet viļņaini, nespodri dzelteni .. Ezera 1, 132.

.. līdzās ceļiniekam stāv meitene ar pelēkām matu pīnēm. Kaldupe 8, 47.

Dārzā līkņāja vecs vīrs bez neviena mata uz galvas .. Lapsa 2, 96.

pārn. Pār visu pasauli mēness, mēness un migla palo, Un liekas, baltajā pienā Smilgas zīdainos matus skalo. Brīdaka 4, 56.

.. gatavodamās naktsguļai, [Anna] izņem matadatas no smagā matu mezgla pakausī. Karogs 57, 10, 85.

.. cepures viņam nemaz nebija, tikai melno cirtaino matu mežs. Ezera 9, 289.

2. anat. Elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas.

Mata maisiņš.

Mata stiebrs – mata daļa, kas atrodas virs ādas.

Mata sakne – mata daļa, kas atrodas ādā.

Mata sīpols – mata daļa, kas atrodas zem ādas.

Mata higrometrs – higrometrs, kura darbības pamatā ir attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarā no gaisa mitruma.

Matu gaļa – skausta saite.

Uz ķermeņa, rokām un kājām mati ir maigi, plāni, tos vēl sauc par pūku. .. uzacu, plakstu mati ir gari – saraini. Veselība 76, 4, 27.

Āpša ādu kažokrūpniecībā maz izmanto, jo mati rupji un cieti. Latvijas dzīvnieki 19. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

mats – mots; kupli (īsi, gari) mati – kupli (eisi, gari) moti; sprogaini (skruļļaini, cirtaini) mati – grīzti moti; īsi apgriezti mati – eisai apcierpti moti; /ap/griezt matus – /ap/cierpt motus; cirtot (skruļļot) matus – grīzt motus; ieveidot matus – /sa/taiseit motus; salikt ruļļus matos – sagrīzt motus iz ruleišu 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

mati – mati, vsk. mac

visãm meîtãm bi smuki mati sasukâti ùn sapîti.  
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 284]

mati – apmatojums, cirtas, cekuls

kupli, sajukuši mati – pinkas, ērkulis sar., vērkulis sar., peisaki vienk., parūka vulg.

Dabūt sirmus matus – piedzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.

Līdz sirmiem matiem – līdz vecumam.

Mati ceļas (arī slienas) stāvu(s) – saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.

Ne par matu, arī ne par mata tiesu (arī platumu) – nemaz.

Līdz matu galiem – pavisam, ļoti.

Par (viena) mata tiesu (arī galu) – mazliet, nedaudz.

Par matu (arī mata galu, mata tiesu) no nāves – tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.

Ne mats no galvas nenokrīt – saka, ja kādam nenotiek nekas nevēlams, slikts.

Plēst matus – būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.

Skaldīt matus – nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.

(Kā) aiz matiem izvilkt sar. – ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.

Aiz matiem pievilkt sar. – atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, īsti neatbilstošu.

Karāties mata galā (retāk matā) sar. – būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.

Mats matā, arī uz mata sar. – tieši tāds, pilnīgi līdzīgs, tieši tāpat, tieši tā, precīzi.

(No)ēst matus no galvas sar.– daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt; sagādāt rūpes, raizes.

Ķerties matos (arī cekulā) sar. – uzbrukt, arī kauties.

Saiet (arī sanākt) matos (arī ragos) sar. – sastrīdēties, sanaidoties.

Salaist matos sar. – sanākt, ka sastrīdas, sanaidot. 
[Sagatavots pēc http://www.tezaurs.lv/llvv/]

mats, mantots vārds. Pamatā ide. *mē-, *m-et- ‘atzīmēt, mērīt’. Senākajos avotos, arī izloksnēs la. mats ‘atlīdzība par malšanu (graudā)’.

Vārda nozīmes attīstība bijusi: ‘mērs, atzīme’ → ‘ķermeņa daļa kā mērīšanas vienība’. Cilvēka mats un dzīvnieka (vilnas) spalva ir bijusi ļoti sena sīkākā mēra vienība daudzām tautām, arī latviešiem. Vēsturiskajā gaitā notikusi vārda nozīmes maiņa: ‘mērs, mērvienība’ → ‘kas izmērīts’ → ‘kas sīks, mazs’ → ’kas ļoti precīzs, izmērīts, mazs, īss, šaurs’, pārnesot apzīmējumu arī uz noteiktu priekšmetu. No nozīmes ‘mērs’ vārds mats ieguvis mūsdienu literāro nozīmi – cilvēka, dzīvnieka mati.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 572]

angļu – hair

baltkrievu – валасы

ivritā – שער

franču – les cheveux

grieķu – μαλλιά

igauņu – juuksed

krievu – волосы

latīņu – crīnis

lībiešu – ibūkst

lietuviešu – plaukai

poļu – włosy

somu – hiukset

ukraiņu – волосся

vācu – die Haar

zviedru – hår

Cilvēks, kam gaiši mati, esot pusdienas laikā radīts, kam tumši, tas pusnaktī.

Ja kādam ir sarkani mati, tas ir ļoti viltīgs.

Kad pirmo reiz lietus līst, tad vajaga stāvēt zem lieta, tad aug lieli mati.

Ja grib, lai mati augtu, tos vajag cirpt augošā mēnesī. Ja grib, lai neaugtu, tad dilstošā.

Ja, matus pinot, paliek neiepīta kāda matu šķipsna, tad sagaidāms garāks ceļš.

Ruks zemē, laksti gaisā. – Mati. 

Panest var, izskaitīt nevar. – Mati. 

Auga man gari mati,
Auga gudris padomīts.
Pate glaužu garus matus,
Tautas gudru padomiņu. [LD 5497]

Pie tā puiša es neietu,
Tam dzeltani gari mati:
Tam dzeltani gari mati,
Tam ir barga valodiņa. [LD 20298]

Trīs zelta mati no velna galvas

Vienai meitai piedzimis dēls. Viņa ielikusi bērnu tīnītē un ielaidusi upē. Bet zvejnieki uzgājuši tīnīti, atraduši bērnu un nesuši ķēniņam rādīt. Ķēniņš teicis: „Meita man ir, nu tikai vēl dēlu vajadzēja, pieņemšu mazo dēla vietā.”

Un tā nu puika uzaudzis pie ķēniņa. Reiz ķēniņš teicis: „Dēls, ja gribi manu meitu par sievu nopelnīt, tad še kumeļš, kāp mugurā un jāj pasaulē man trīs zelta matus uzmeklēt!”

Labi! – aizjājis. Jājis vienu dienu, otru, trešu, beidzot uzjājis melnu alu. Tur dzīvojis velns. Iegājis alā, velna pašu laiku nebijis mājā. Nu runājis velna sievai, vai nevarot trīs zelta matus gādāt?

„Varu gan, manam vīram galvā tādi aug. Bet viņš drīzi pārnāks, tādēļ noburšu tevi par blusu lindraku vīlē, citādi dzīvs nepaliksi.”

Velna sieva nobūrusi jātnieku par blusu lindraku vīlē un gaidījusi vīru pārnākam. Ne cik ilgi – vīrs mājā, taujādams: „Kas tā par cilvēka smaku, kas tā par smaku?”

„Ej, ko nu pļāpā tik daudz? Nāc, paieskāšu labāk galvu!”

Nu ieskājusi galvu un iemidzinājusi velnu. Līdz labi krācis, šī izrāvusi vienu zelta matu. Velns atmodies un kliedzis kā traks:

„Sāp, sāp!”

Sieva smējusies: „Kas tev pa miegam var sāpēt,” un atkal ieskājusi.

Necik ilgi, velns atkal krācis, šī izrāvusi otru zelta matu. Velns atmodies un kliedzis vēl diktāk: „Sāp, sāp!”

„Kas tev pa miegam var sāpēt? Vai gulēsi labāk, ka varu ieskāt.”

Ne cik ilgi, velns atkal krācis, šī izrāvusi trešo zelta matu. Tagad velns briesmīgi iekliedzies un aizlaidies projām. Velna sieva nu atbūrusi blusu atkal par jātnieku, iedevusi trīs zelta matus un pārlaidusi mājā.  Pārnesis zelta matus ķēniņam un apņēmis viņa meitu par sievu.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

Latviešu tradīcijā skaisti mati puisim skaitījās īsi un gludi, meitai – gludi mati, kas pieres daļā un pie ausīm bija izkārtoti aiz vainaga. Matiem bija jābūt gludi ķemmētiem, meitām – sapītiem bizēs, sievām – apsegtiem ar lakatu vai aubi.

Viens matiņš

Projām! – Ej tu nu aizturi?
Žēl, žēl!
Kas viņa ir? vai redzēšu vēl?

Bet savādi!
Viens matiņš man pieķēries,
Kad sniedzu tai ko noliecies:
Tīši vai netīši?
Cik savādi! [Rainis 1978 : 393 ]

Marčam bija gaiši, gandrīz pavisam balti mati. Pasaulē nav vēl izgudrots rīks, kas šajos matos varētu nodibināt pareizu kārtību. Suseklim gan viņi zem mātes rūpīgās rokas paklausīja, bet tikai īsu brītiņu. Tad viņi atkal gluži paši no sevis savijās un sakrustojās kā saules stari Liepavotā. Tie bija taisni mati, taisni kā ideālā līnija, bet stūrgalvīgi – paši no sevis vien. [Valdis 1992 : 7]

SPĪDOLA. Klusi, vergs! –
(Viņu atkal aizturēdama.)
Skati!
Bez krāsas gludi linu mati –
Bez krāsas ūdenszilganas acis,
Un pēc tādām viņš ilgās smacis! –
Bez krāsas pienabālgani vaigi,
Un tie viņam likās tik mīļi, tik maigi!
Kāda auksta un garlaicīga, un stīva –
Ne sprikst, ne kvēl, ne glaima, ne spīva!

KANGARS. Nāk, – aši, bēdz!

SPĪDOLA. Klusi!
(Stāv, aplūkošanā nogrimusi.)

KANGARS. Bēdz! Klau, kā ūdens vaida!
Ko viņš visu dzelmi tā baida?
Zuši pie glāzes mutes grūž –
Vēži rāpjas, sami dūņas pūš –
Ū! – neomulīgi top manim – nāc!
Ūdensčūskas tīstās un šņāc –
Un kas tad šā lielums? Tik gāzt, ka viss šķaidās –
Nu viss tam piekrīt, to mīl, tā baidās!
Cieta piere no kaula,
Bet tukša kā rieksta čaula!
Pag, es tevi lēnām izpētīšu,
Kur tev tas spēks.
Es tevi nodošu, uzrādīšu,
Tu, varon, tu! Kas man vairs grēks?! –
Bēgsim, Spīdola, bēgsim!

SPĪDOLA (kā atmozdamās, savus melnos matus purinādama). Lūk, šīs melnās čūskas kā dzirkst –
Tavi lini lai asaru mārkā mirkst! [Rainis 1980 : 207–208]

Ģederts Eliass Maijas portrets.

[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]

Matu kopšana

Latvijā vecākais un nozīmīgākais matu kopšanas līdzekļu ražotājs ir akciju sabiedrība „Dzintars”. Uzņēmuma vēsture ir aizsākusies 19. gadsimta vidū, kad tika likti pamati parfimērijas un kosmētikas rūpniecības nozarei Latvijā, – 1849. gadā Rīgā tika dibināta Heinriha Ādolfa Brigera ziepju un parfimērijas fabrika, kas ražoja ziepes, sveces un veica no Francijas ievestu smaržu un odekolonu iepildīšanu. Mūsdienās „Dzintars” ir kļuvis par Baltijas valstīs lielāko biokosmētikas un parfimērijas ražotāju, kura piedāvājumā ir vairāk nekā 350 kosmētisko izstrādājumu.

„Dzintara” speciālisti stāsta, ka matu stāvokli var pasliktināt dažādi faktori: apkārtējās vides negatīvā iedarbība (izplūdes gāzēm piesārņotais pilsētu gaiss, tabakas dūmi, hlorēts baseina vai sāļš jūras ūdens, saules staru iedarbība un ziemas sals), neveselīgs dzīvesveids, stress, nesabalansēts uzturs, kā arī nepareiza matu kopšana, tos mazgājot ar pārmērīgi karstu vai aukstu ūdeni, nekvalitatīviem vai nepareizi izvēlētiem matu kopšanas līdzekļiem. Mati var zaudēt spīdumu, lūst, kļūt blāvi, ar sašķeltiem galiņiem. Tāpēc, lai mati būtu veseli un skaisti, nepieciešams noteikt savu matu tipu un pareizi tos kopt.

Matu kopšanas pamatnoteikumi:

• matus nepieciešams mazgāt tad, kad tie kļūst netīri (mūsdienu pētījumi noraida uzskatu, ka bieža matu mazgāšana sausina matus vai pastiprina ādas taukošanos);
• neuzklāt šampūnu tieši uz matiem – vispirms iespiest plaukstā un tikai tad vienmērīgi izlīdzināt matos;
• mazgāt matus maigām, masējošām kustībām, netraumējot galvas ādas virskārtu un matu šķiedras;
• rūpīgi vairākas reizes skalot matus, netaupot ūdeni;
• pēc mazgāšanas noteikti lietot speciālus balzamus, maskas vai kondicionētājus, kas uzlabo matu struktūru un atvieglo to ķemmēšanu;
• tikko izmazgātus matus neķemmēt un nežāvēt ar karstu fēna gaisa plūsmu. 
  [Sagatavots pēc: http://www.dzintars.lv/]