māte, -es, dsk. ģen. -šu, s.
1. Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
Vientuļā māte – sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus.
Mātes valoda – valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā.
Mātes ģints vēst. – pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas.
Mātes miesās – augļa stadijā mātes organismā.
Mazā meitenīte kā mazs cinītis sēdēja mātei blakus .. Birznieks-Upītis 1, 18.
Es uzceltu savai mātei siltu priežu istabiņu ar sarkanu skursteni uz jumta. K. Skalbe 1, 63.
„Runāsim latviski,” kaimiņš, slaids puisis, atbild man mātes valodā. „Mēs jau zinām, ka jūs esat no Rīgas.” Kroma 3, 9.
2. Gados vecāka sieviete.
Kaimiņu māte.
Mājas, vīram promesot, apkopa Degu māte .. A. Grigulis 10, 86.
// Lieto, laipni uzrunājot gados vecāku sievieti, arī dzīvesbiedri vai runājot par viņu.
Tēvs: Tevis dēļ, māt. Es sakodīšu zobus un lūkošu viņam [dēlam] to lietu piedot. Blaumanis V b, 294.
// savienojumā ar apzīmētāju; mit. Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā), kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību.
Meža māte. Lauka māte. Laimes māte.
Zemes māte trūkās dziļā miegā, Dīvains sapnis bij tai parādījies .. Rainis I b, 409.
Veļu māte, veļu māte, Ko tik plati tavi rati? Ko tu atbraukusi pati? Aspazija 3, 138.
3. zool. Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
Bišu māte – bišu saimes loceklis, kas dēj olas.
Tā bija stirnas māte ar stirnas bērnu. Brigadere 3, 442.
Šo pavasari tur mitinājās lāču māte ar divi lācēniem. Birznieks-Upītis III, 92.
sal. Ko viņas abas [meitas] te .. klaigāja kā tādas satraucētas cāļu mātes! Upīts 4, 251.
4. ģen.: mātes, adj. nozīmē; bot. Tāds, no kā veidojas jauns augs (par augiem).
Mātes augs – mātesaugs.
Daudzus krāšņumaugus, kā, piemēram, rozes, .. var pavairot ar potēšanu. Potētie augi saglabā mātes auga īpašības. Dindonis 1, 45.
Mājas māte – mājasmāte.
.. ģimene .. ēda vakariņas, kad ienācēji padeva labvakaru. Zūze it kā grasījās pabrīvot vietu pie galda arī ciemiņiem, bet Jānis to apveltīja ar tik bargu skatu, ka to saprata ne tikai mājas māte, bet arī ciemiņi. Sakse 2, 34.
Nama māte – namamāte.
.. nama māte atstāj abrā drusku vecās mīklas jaunam rūgumam .. Cīņa 54, 1, 5.
Maizes māte – apgādniece.
.. sievasmāte, kas zeķu fabrikā pelnīja gluži pieklājīgi, vienlaikus lielā mērā bija, kā saka, arī mūsu maizes māte. Ezera 9, 18.
Talkas māte – saimniece mājā, kur tiek rīkota talka.
Precību (arī preču) māte novec. – starpniece precībās.
Pēc kāda laika precinieki atbrauca vēlreiz. Nu bija līdzi arī precību māte, .. runīga vecene. Sakse 2, 5.
Svešā (retāk sveša) māte folkl. – pamāte.
Mātes meita – 1. meita, kas ir ļoti līdzīga mātei. 2. Meita, kuras māte vēl ir dzīva. 3. folkl. Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita.
Mātes šūna – mātšūna.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]