LLVV šķirklis
mākonis, -ņa, v.
1. Veidojums atmosfērā, kurš sastāv no daudzām sīkām daļiņām, kas radušās, ūdenstvaikiem kondensējoties vai sublimējoties.
Gubu mākoņi – lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi.
Lietus mākoņi – mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā.
Sniega mākoņi – mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
Spalvu mākoņi – spalvmākoņi.
Slāņu mākoņi – slāņmākoņi.
Mākoņu aitiņas – mazi, balti mākoņi.
Mākoņi sastāv no ūdens pilieniem vai ledus kristāliem, bet daži no ūdens pilieniem un ledus kristāliem kopā. Zirnītis 1, 18.
pārn. Dusmu mākonis Anša galvā bija sabiezējis gluži melns un draudēja izšķilt zibeni. Lapsa 3, 108.
// pārn. Nepatīkamu izjūtu, pārdzīvojumu kopums.
Pēterim nebija ne jausmas, kādi dusmu un skaudības mākoņi sagatavojās pār viņa galvu. A. Deglavs 1, 175.
2. Gaisā izkliedēts (kā, piemēram, dūmu, gāzu) kopums.
Viņš visu laiku smēķē bez apstāšanās, un dūmu mākonis ap viņa galvu kļūst arvien lielāks un biezāks. Birznieks-Upītis 6, 138.
Andris krita, izstiepdamies visā garumā, ar seju un plaukstām cietās smiltīs. Pret lapām pacēlās balts putekļu mākonis. Čaks II, 14.
// pārn. Ciešs (kā neliela) kopums.
Man ļoti patīk satrakota jūra, putu mākoņi viļņu galos .. Grīva 5, 164.
// pārn. Liels (kustīgu, parasti lidojošu, dzīvnieku) kopums.
Pāri muklājiem lidinājās moskītu mākoņi. Lielais 2, 19.
3. Miglājs.
Lielais Magelāna mākonis.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Izlokšņu leksikogrāfiskais materiāls
màkuônis, arī mãkuônis. laĩks màcâs, i jàu kâdi màkuôņi.
l¥dus màkuôņi – mākoņi, kurus uzskata par auksta laika pazīmi.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 272]
●
màkuonis. kâ m¥`ls mâkuonis.
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine A–M 2000 : 500-501]
●
mākonis – mākulis, mākums, aizmāknis, debesis, debess, debeši, padebesis, padebeši, gaiss, tūce, tūcine, tvīkulis ‘neliels mākonis’, ‘tīpulis mazs, plāns mākonis’, stiepulis ‘plāns mākonis’, īliņš ‘lietusmākonis’, sīnags ‘ar kāšiem, vēstī vēju’, oboloki, šverķis ‘lietus mākonis’, blākšķis ‘negaisa mākonis’, šelminis ‘lietus mākonis’, banga, plote, pūka ‘neliels lietus mākonis’, pūte, pūlis ‘lietus mākonis’, kumulis, kumurs, mākoņu vārnas, mākoņu gubas, laivas, stara, strāva, strezna, strūga; kupli, skaraini debeši, pērkona gaisi, sniega gaisi, lītus gaisi, pākšājs gaiss; kamolainas, ozolainas, krūmotas debesis; sausuma gaisi, vilcēji mākoņi, lietus pūznis, ābolains gaiss; burbuļaiņi, gabalaini renkuļaini, čemuraini, kunkuļaini, sprogaini, drīgznaini, strīpaini, svētraini mākoņi; aitu, jēriņu, čupu, gubu mākoņi; linu, birkavu, mārciņu, tīģeru gaiss.
[Sagatavots pēc: Laumane 2005 : 113–139]
Sinonīmi
mākonis – mākulis, debesis, padebesis; tūce, pūte; apv. tīpulis, pūlis
Frazeoloģismi (kopija no šķirkļa)
(Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas mākoņi (biežāk negaiss) – saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
Kā (melns, arī smags) mākonis – saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
Melns (arī drūms) kā krusas (arī negaisa, rudens) mākonis – saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
Kā melns (arī negaisa, krusas) mākonis – saka par ļoti dusmīgu cilvēku.
Kā no mākoņiem nokritis sar. – saka par tādu, kas ir negaidīti ieradies.
Runāt (kā) pa mākoņiem sar. – runāt ko nepamatotu, muļķīgu.
Lidināties (arī dzīvot) pa mākoņiem (arī gaisu) sar. – būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam.
Celt (arī sliet) degunu mākoņos (arī gaisā), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus sar. – izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Pilns (retāk pilnā) kā mākonis (arī lūks, mārks, zeķe) sar. – ļoti apreibis, piedzēries.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Kā pa mākoņiem – saka, ja kāds neievēro reālo situāciju, dzīvo savā iedomu pasaulē.
Līdz mākoņiem – saka par kādas darbības lielu intensitāti.
Stumt (stumdīt) mākoņus sar. – tiekties pēc reāli neiespējamā, fantazēt.
Tumši (melni; negaisa) mākoņi savelkas (sabiezē) pār kādu (kāda galvu), kaut ko – saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 I : 640–645]
Terminoloģija
Hidrometeoroloģijā – aizsprostošanās mākoņi, aktīva iedarbe uz mākoņiem, āķveida mākoņi, amorfie mākoņi, apakšējais mākoņstāvs, apakšējā mākoņu robeža, apakšstāva mākoņi, atsevišķas mākoņu masas, augstie mākoņi, augšējais mākoņstāvs, augšstāva mākoņi, augšupslīdes mākoņi, blīvie mākoņi, caurumotie mākoņi, divkāršie mākoņi, dižie mākoņi, eruptīvie mākoņi, gludvirsas mākoņi, gubainie mākoņi, gubcilmes mākoņi, haotiskie mākoņi, iekšmasas mākoņi, ievērojams mākoņainums, industriālie mākoņi, irizējošie mākoņi, izplūstošie dienas mākoņi, izplūstošie vakara mākoņi, koloidāli nestabilie mākoņi, laktasveida mākoņi, lēcveida mākoņi, lēšķu mākoņi, lietusgāžu mākoņi, mainīgs mākoņainums, mākoņa bāze, mākoņa cepure, mākoņsliede, mākoņu aitiņas, mākoņu fizika, mākoņu jūra, mākoņu radiācijas caurlaidība, mākoņu radioeho, mākoņu sega, mākoņu vecošana, parciālais mākoņa ūdenīgums, radioaktīvie mākoņi, sarainie mākoņi, tesmeņveida mākoņi, viļņotie mākoņi, zeminversijas mākoņi.
Fizikā, ķīmijā – elektrona mākoņa blīvums, elektronu mākonis, gāzes un putekļu mākonis, jonu mākonis, lādiņu mākonis.
Astronomijā – komētu mākonis.
Datorterminoloģijā – mākoņdatņošana, mākoņlietotne.
Onomastika jeb īpašvārdi
Vietvārdi – Mākoņi, viensēta Kabilē; Mākoņkalna pagasts, pagasts Rēzeknes novadā; Mokūņkolns, kalns Rēzeknes novadā.
Etimoloģija
mākonis saistāms ar verbu mākties, kas ir radniecisks ar lš. makenti, maknoti, maklinti ‘brist (pa dubļiem, pa purvu)’, makna ‘staigna vieta, dubļi’, maknotas ‘dubļains’, kr. мокрый ‘slapjš’, мокнуть ‘mirkt’. Pamatā indoeiropiešu sakne ar nozīmi ‘slapjš, mirkt’. Pamatverbs *mākt ‘tapt slapjam, mirkt; mitrināt’ latviešu valodā izzudis, lai nejuktu ar homonīmu mākt ‘spiest’. Refleksīvais verbs mākties sākotnēji laikam nozīmēja ‘mitrināties’ → ‘pārklāties ar mākoņiem’. Mākonis atvasināts vai nu no verba *mākt (tātad sākotnēji ‘mitrinātājs’), vai arī no adjektīva mākons, kam 17. gs. bijusi nozīme ‘miglains, apmācies’ (sal. „mākons laiks”).
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 561; 563]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – cloud
baltkrievu – воблака; хмара
čigānu – sinépòs
franču – nuage; nue; nuée (‘liels mākonis’)
grieķu – σύννεφο
igauņu – pilv
ivritā – ענן
krievu – облако; туча
latīņu – nūbēs
lietuviešu – debesis
lībiešu – pīla
poļu – chmura
somu – pilvi
ukraiņu – хмара
vācu – die Wolke
zviedru – moln
Ticējumi
Ja mākoņi līdz saules lēkšanai ir sarkani, tad būs vējš.
Ja mākoņu gali pagriezušies pret austrumiem – sagaidāmas skaidras un aukstas dienas; pret dienvidiem – siltas un jaukas; pret ziemeļiem – aukstas un apmākušās.
Ja pie debesīm ceļas mākoņi kā ozoli, tad būs lietus.
Ja mākoņi peld saulei pretī, tad otrā dienā lietus līst.
Ja, saulei noejot, mākoņi viļņaini, tad drīzumā būs lieli vēji.
Ja, negaisam tuvojoties, mākoņi sīc, tad būs krusa.
Ja pie debesīm redz mākoņus ozolu izskatā, tad būs liels vējš.
Ja, saulei noejot, ziemeļi ir bez mākoņiem, tad rītu būs jauks laiks.
Ja pamalē guļ iesārti mākoņi, kas atgādina kuplus ozolus vai kalnus, – pērkons gaidāms. Ja pie debesīm melni un balti mākoņi, tad gaidāms stiprs pērkona negaiss.
Ja vakarā, pēc saules norieta, mākoņi deg sarkani un pēc tam paliek tumši, tad rītā būs lietus, bet ja izbāl, tad sauss laiks.
Mākoņi saiet ap sauli uz vētru.
Kad mākoņi nāk no jūras, tad sals atlaižas.
Ja pa debesīm staigā asinssarkani mākoņi, tad gaidāmi kari.
Ja sapņos redz mākoņus, tad būs bēdas.
Pēc liela lietus dažreiz atrodot uz zemes kaut ko glumu, līdzīgu vardes kurkuļiem. Tie esot no debesīm nokrituši mākoņi.
