mājas
1. parasti dsk. Lauku sēta, lauku saimniecība.
Māju vārdi. Iepirkt mājas. Dzīt govis mājās.
Lauku mājas – lauku saimniecība, kas atrodas privātīpašumā. Lauku sēta.
.. pašā purva malā jau redzamas mājas. Istaba un kūtiņa zem vienas salmu cepures, tālāk – no apaļiem kokiem sasliets šķūnītis .. Indrāne 1, 236.
Kupčas ir labas mājas, skaistā vietā pie Braslas, viegla zeme, grantskalns .. Upīts 4, 108.
Cilvēki nāca [pie mērniekiem] ar rūpēm par mājas robežām, slepus deva naudu, veda lopus. J. Kalniņš 3, 32.
„.. pat lauku mājās taču vairs necep maizi, drīz to nepratīs neviena sieviete.” Zigmonte 4, 152.
2. dsk. lietojams arī vsk. nozīmē Dzīvesvieta, cilvēka mājoklis.
Braukt uz mājām. Iet uz māju. Uzkopt māju.
Tēva mājas – mājas, kas ir piederējušas vai pieder tēvam.
Otrās mājas – vieta, kurā bieži, ilgstoši uzturas, vieta, kurā jūtas labi, brīvi, nepiespiesti.
Sēdēt mājās – ilgāku laiku uzturēties mājās.
Justies kā mājās – justies labi, brīvi, nepiespiesti.
Vest sievu mājā (arī mājās) – precēties (par vīrieti).
Pārnākusi mājā, Zenta nomazgājās un pēc mātes aicinājuma piesēdās pie pusdienas galda .. Sakse 7, 371.
Roplaiņa nebij mājās, viņš bij aizbraucis uz pilsētu. Blaumanis 6, 177.
Mūža galu viņš [vecītis] bija nodomājis pavadīt tēva mājās, pie sava tagad bagātā brāļa dēla. Sakse 2, 128.
Juzdamās kā savās mājās, viņa apstaigāja kantori, piegāja pie galda, pacilāja dažus rēķinus, iemeta acis skaitļu rindās .. Muižnieks 1, 181.
// Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
Ziņu par Krasta pašnāvības mēģinājumu drīz pārrunāja visa māja. Fimbers 1, 82.
„Tagad māja visu ziemu paliks bez gaļas,” sacīja māte. J. Kalniņš 2, 42.
„Vai tad klusāk nevar, visu māju sacelsi kājās,” Janka to [modinātājpulksteni] kā dzīvu apsauc. Liesma 59, 11, 10.
// ģen.: mājas, arī māju, adj. nozīmē Tāds, ko veic, darina, izmanto dzīvesvietā, mājoklī vai ciešā saistībā ar to.
Mājas ēdieni. Mājas alus. Mājas vīns. Mājas tērps. Mājas apavi.
Mājas uzdevums – mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
Mājas darbs – mācību darbs, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
Mājas mācība – mājmācība.
Vasarās, kad Rečs bija pļavā, Zane ņēmās ar mājas darbiem līdz vēlai naktij. Sakse 2, 135.
Jelgavā 19. gadsimta vidū vēl daudz tika kopta māju muzicēšana .. Vītoliņš, Krasinska 1, 151.
Ja ir .. klepus, der pamēģināt pārbaudīto seno mājas līdzekli – sūkāt sagrauzdētu cukuru. Veselība 82,.2, 16.
.. vēl jāpaspēj izlabot mājas darbu burtnīcas .. Ķirškalne 1, 44.
// ģen.: mājas, arī māju, adj. nozīmē Savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieks uzturas cilvēku mājokļu tuvumā vai cilvēku mājokļos.
Mājas apogs. Mājas čurkste.
.. mājas strazds savā dziesmā iepin citu putnu balsu atdarinājumus. Zinātne un Tehnika 66, 11, 32.
Mājas pele ir visēdāja. Labprātāk tomēr ēd graudus un dažādus graudu produktus. Latvijas dzīvnieki 24.
Mājas circenis .. pieder pie tās pašas kukaiņu kārtas, kurā ietilpst zemes vēzis, sienāži, siseņi. Zvaigzne 57, 16, 27.
// ģen.: mājas, arī māju, adj. nozīmē Savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieku audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem.
Mājas bites. Mājas zosis. Mājas kaķis.
Mājas dzīvnieks – mājdzīvnieks.
Mājas vistas gan ir līdzīgas savvaļas vistām, tomēr būtiski atšķiras no tām pēc svara un izdēto olu skaita, tas ir, pēc tām īpašībām, kas cilvēkam ir visnoderīgākās. Zooloģija 124.
Meža cūkai ķermenis masīvāks, muskuļaināks nekā mājas cūkai .. Mednieka rokasgrāmata 35.
// ģen.: mājas, arī māju, adj. nozīmē Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs ir kultūraugs.
Mājas svētība – istabas augs ar garenām, tumšzaļām lapām.
.. sens krustojums ir arī mājas plūme .. Galenieks 2, 237.
Mājas pīlādzis .. savvaļā aug Krimā, Ukrainā un Ziemeļkaukāzā. Sudrabs 1, 117.
// pārn. Dzimtā vieta. Dzimtene.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
