Morfoloģiskais raksturojums
lūpa – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
|
vsk.
|
dsk.
|
N.
|
lūp-a
|
lūp-as
|
Ģ.
|
lūp-as
|
lūp-u
|
D.
|
lūp-ai
|
lūp-ām
|
A.
|
lūp-u
|
lūp-as
|
I.
|
ar lūp-u
|
ar lūp-ām
|
L.
|
lūp-ā
|
lūp-ās
|
V.
|
lūp-a!
|
lūp-as!
|
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Sievietes lūpas bija ļoti skaistas.
2) apzīmētājs – Meitene lūpu krāsu bija pieskaņojusi tērpam.
3) izteicēja daļa – Ārsta izpētes objekts ir lūpas.
4) galvenais loceklis – Meitenes sārtās lūpas.
5) papildinātājs – Ja vēlas noskūpstīt roku, tuvojas dāmai, saņem sniegto roku un, viegli noliecoties, pieskaras tai ar aizvērtām lūpām.
6) vietas apstāklis – Lūpās mirdzēja smaids.
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
lūpu krāsa
apakšējā lūpa, augšējā lūpa, biezas lūpas, lielas lūpas, plānas lūpas, sarkanas lūpas, skaistas lūpas
zaķa lūpa
aizvērt lūpas, kodīt lūpas, krāsot lūpas, sakniebt lūpas, sakniebtas lūpas
LVV šķirklis
lūpa, s.
Ādas un muskuļu veidojums, kas noslēdz mutes dobuma ārējo atveri.
Augšējā lūpa, apakšējā lūpa. Plānas, biezas lūpas. Kodīt lūpas. Savilkt lūpas smaidā. Ar smaidu uz lūpām.
Zaķa lūpa – iedzimts fizisks defekts cilvēkam – nesaaugusi, šķelta augšlūpa.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 609]
LLVV šķirklis
lūpa, -as, s.
Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
Pilnīgas lūpas. Plānas lūpas. Lūpu kaktiņi. Lūpu līnijas.
Zaķa lūpa novec. – augšlūpas šķeltne.
Lūpu pomāde – kosmētisks līdzeklis – ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
Lūpu krāsa – lūpu pomāde.
Viņš uzspieda karstu skūpstu uz meitenes lūpām. Blaumanis 6, 87.
Annele saknieba cieši, cieši lūpas un ierāva kaklu. Brigadere 2, 18.
Ķēve pamēģināja lūpām satvarstīt viņa krekla piedurkni .. Upīts 4, 256.
Likt pie lūpām (arī mutes) – nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
// Mala ap (priekšmeta, veidojuma) dobumu, caurumu, atveri.
Virs pašas apakšūdens klints valstījās piesmeltā, līdz lūpai iegrimusī selgas laiva. Lācis 15, 405.
Vīrceļu ziedam ir piesis, kurā sakrājas nektārs. Nektāram var piekļūt, tikai atverot sakļautās vainaga lūpas .. Galenieks 2, 359.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Ar putām uz lūpām sar. – pārāk dedzīgi, aizrautīgi (piem., aizstāvēt, pierādīt kādu apgalvojumu).
Lūpu atkāris sar. – nobēdājies.
Nelikt pie lūpām – nedzert, neēst.
Nolasīt no lūpām – pēc sejas izteiksmes uztvert, nojaust ko, vēlīgi uzklausīt.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 616–621]
Etimoloģija
lūpas, tās pašas cilmes, kas lupt, lupināt: no ide. *leup-: lEp- (no)lauzt`. Vārda sākotnējā nozīme ‘kas atlupis, atkāries’ > ātkārusies lūpa, no kā nozīmes vispārinājums.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 549]
Radniecība ar citām valodām
Latviešu valodas substantīvam lūpa radniecīgākais ir substantīva lūpa lietojums lietuviešu valodā.
apatinė lūpa – apakšlūpa
eiti iš lūpų į lūpas, eiti per lūpų lūpas – iet no mutes mutē
kiškio lūpa – zaķa lūpa (augšlūpas šķeltne)
kramtyti lūpas – kodīt (košļāt) lūpas
lūpų pieštukas – lūpu zīmulis
mano liežuvis neapsiverčia tai pasakyti – es to nevaru dabūt pār lūpām
nepajėgti žodžio ištarti – nevarēt ne pār lūpu pārspļaut
patempti lūpą – uzmest lūpu
prikąsti lūpą – iekost lūpā
puse lūpų pasakyti – pusvārdā ieminēties
sučiaupti lūpas – sakniebt lūpas
vaikas jau tempia lūpą (tuoj pravirks) – bērnam jau lūpa metas līka
viršutinė lūpa – virslūpa
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – lip
baltkrievu – губа
ivritā – שפה
franču – lèvres
grieķu – χείλος
igauņu – huule
krievu – губа
latīņu – labia
lietuviešu – lūpos
poļu – warga; usta
somu – huuli
ukaiņu – губа
vācu – die Lippe
zviedru – läpp