liktenis, -ņa, v.
1. Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
Likteņa trieciens. Padevība liktenim. Spītēt liktenim. Likteņa nolemts. Likteņa žēlastība.
Andra tēvs palika dzimtenē, līdz liktenis atkal abus jaunības biedrus saveda kopā. Apsīšu J. 3, 47.
.. šiem cilvēkiem [Sofokla lugās] piemīt kaut kas jauns, līdz tam nebijis: viņi nepadodas liktenim, kas tos samaļ un iznīcina, bet griežas tam pretī. Viese 3, 229.
Karga [Gunai]: Pats liktenis sauc mūs turp. Tas grib tev atlīdzināt, ko tas ņēmis. Aspazija 3, 306.
Jēkabs Krūze sāka no tās pašas vietas, kur sākuši viņa tēvs un vectēvs. It kā pats liktenis viņu ciltij bija lēmis būt par celmlaužiem un līdumniekiem. Lācis 15, 225.
Viņi nav pamesti likteņa varā, daudz cilvēku dara visu, kas viņu spēkos, lai palīdzētu trim maziem, vienkāršiem cilvēkiem, kas atrodas briesmās. Lācis 15, 417.
.. ceļš, kad veda no Silāres centra uz Ezerpili, pamests pilnīgi likteņa ziņā. Eglons 1, 149.
2. Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
Neparasts liktenis. Grūts liktenis. Sūrs liktenis. Bāreņa liktenis. Likteņa biedri. Cilvēki ar līdzīgiem likteņiem. Saistīt savu likteni ar darba biedru. Rūpēties par bērna tālāko likteni. Samierināties ar savu likteni.
Uz laimi vien paļauties nevar. Mēs paši savu likteni lemjam. Tikai bieži nezinām, kad tas notiek. Skujiņš 9, 27.
.. sanitārās aviācijas lidmašīna nogādā neiroķirurgu tur, kur viņa palīdzība var izšķirt pacienta likteni. Zvaigzne 73, 11, 8.
.. tāds laikam bija Oskara liktenis – būt ūdenszālei, nemiera garam, sācējam un ceļu cirtējam, visas jūrmalas dzīves dvēselei. Un Anitas liktenis bija – stāvēt viņam līdzās, būt draugam un biedram. Lācis 11, 283.
// Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
Tautu likteņu kopība.
Valdemārs nekad nešķīra latviešu un igauņu tautu likteņus – abas tautas vienlīdz izjuta vācu feodāļu un garīdznieku jūgu. Avotiņa, Peters 1, 39.
// Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
Pasaules liktenis. Bibliotēkas liktenis kara laikā. Lugas liktenis uz skatuves.
Tās ir īsas ziņas par Sauli, mums tuvāko zvaigzni, no kuras atkarīgi cilvēku apdzīvotās Zemes un citu planētu likteņi. Ikaunieks 1, 15.
// Tas, kas notiek (ar kādu priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē. Stāvoklis, kādā (tas) nonāk noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē.
Mājas liktenis. Pieminekļa liktenis.
Tīklu izmešanu kapteinis Līdaks vienmēr vadīja pats, jo šis darbs parasti saistīts ar loma izredzēm un reizē ar lielu materiālu atbildību par visas jedas likteni. Talcis 7, 260.
Vajadzēja paraudzīties uz automašīnu no ārpuses, lai saprastu, cik bēdīgs liktenis to īsteni piemeklējis. Labā priekšējā riteņa pie ass nemaz vairs nebija. Skujiņš 5, 85.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
liktenis – darināts ar piedēkli -en- no darbības vārda likt ‘noteikt, lemt’ lokāmā ciešamās kārtas pagātnes divdabja formas likts.
Konstantīns Karulis norāda: „Saskaņā ar priekšstatiem par iepriekšējo nolemtību katrs gadījums, notikums senajam cilvēkam likās iepriekš „likts”. Tā arī liktenis sākotnēji ‘(iepriekš) liktais, lemtais’. Iepriekš noteiktais, liktais var būt labs un ļauns (kā arī vārda liktenis semantikā), bet daudzos gadījumos attiecīgā vārda nozīme sašaurinājusies, izslēdzot vai nu vienu, vai otru iespēju, un līdz ar to vārds ieguvis it kā jaunu nozīmi. Tā, piemēram, vārda par liktenis sākotnējais sinonīms liksta ieguvis nozīmi ‘nepatīkams gadījums, kļūme, nelaime’, bet citas cilmes vārds laime pretējo, pozitīvo, nozīmi.”
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 536]