Tradicionālā transkripcija

[lìetuôt]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[li͜etu͜oˀt]

[l] – skanenis

[ie] – divskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[uo] – divskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.

liet- – sakne

-o- – piedēklis

-t – galotne

lieto- – vārda celms

-ot – izskaņa

lietot – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 2. konjugācija

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

PAVĒLES IZTEIKSME

Teikumā var būt:

1) izteicējs – Slimnieki lieto zāles.

2) teikuma priekšmets – Lietot alkoholu ir bīstami un kaitīgi.

3) galvenais loceklis – Lietot uzmanīgi!

lietot alkoholu, lietot dakšiņu, lietot instrumentus, lietot narkotikas, lietot mikrofonu, lietot praksē, lietot represijas, lietot smaržas, lietot zāles, lietot telefonu, lietot uzturā, lietot vārdnīcu, lietot varu, lietot zāles

nepareizi lietot

lietot, -oju, -o, -o, pag. -oju, pārej.

Izmantot, patērēt. 

Dārzeņus lieto uzturā. Lietot dažādus medikamentus. Lietot instrumentus. Lietot metaforas, epitetus. Lietot varu. Lietot jaunas metodes. Lietot alkoholiskus dzērienus.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 597]

lietot, -oju, -о, -о, pag. -oju; trans.

1. Rīkoties (ar materiālu, izejvielu) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu. Izmantot.

.. būvēs lieto rūpnieciski pilnīgi gatavus jumtu elementus, .. paneļus .. Zvaigzne 75, 22, 2.

Galvenokārt sērmūkšļu ogas lieto sulas iegūšanai liķieriem un augļu vīniem .. Zvaigzne 53, 20, 19.

// Patērēt (piemēram, uzturā).

Lietot daudz sviesta.

Pie mums plaši uzturā lieto skābenes, bet mazāk spinātus. Veselība 75, 6, 3.

Pēc daudzu zinātnieku vērojumiem, par alkoholiķiem lielākoties kļūst cilvēki, kas sākuši lietot alkoholu vecumā līdz 20 gadiem. Veselība 75, 5, 18.

pārn. „Jūs zināt, kā ir ar meliem? Ar meliem ir tāpat kā ar saldumiem, gramos lietoti, tie patīkami garšo .., bet jau viens kilograms nošķebina dūšu.” Purs 4, 327.

// Rīkoties (piemēram, ar dabas bagātībām, celtnēm) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu.

.. zemes lietotājiem ir tiesības un pienākums lietot zemes gabalus tādiem mērķiem, kādiem tie viņiem piešķirti. Lauku Dzīve 71, 3, 36.

2. Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, darba rīku, ieroci) kādas darbības veikšanā.

Lietot cirvi. Lietot dakšiņu.

Āmuru lieto naglu, ķīļu, tapu, dzelzs bultu .. iedzīšanai .. Šterns 2, 23.

Artūrs .. mēģināja atlocīt pannu taisnu, bet tas īsti neizdevās, un greizu to vēl lietojām ilgus gadus. J. Kalniņš 2, 84.

„Es esmu tik vājš, ka pat bēgt nespēju. Ar plaukstu žandarms mani kā bērnu pieplacina pie zemes, zobenu vai revolveri viņam nemaz nenākas lietot...” Upīts 18, 171.

Lietot (kāda) ieročus (pret viņu).

Izmantot pretinieka paņēmienus.

Laima: Es nelietoju tādus ieročus pret jums, kādus jūs pret mani lietojat. Aspazija 3, 277.

// Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, priekšmetu, iekārtu) kādas darbības veikšanā, stāvokļa nodrošināšanā.

Slēģi šiem logiem īstenībā varēja arī nebūt, jo gandrīz neviens tos nelietoja .. A. Grigulis 10, 13.

Viduslaikos Vācijā .. vēstuļu rakstīšanai sāka lietot svina irbulīšus .. Upīte 1, 49.

// Mērķtiecīgi iesaistīt (vielu) kādas darbības veikšanā, stāvokļa nodrošināšanā.

Lietot ķimikālijas koksnes impregnēšanai. Lietot sejas krēmu.

„.. tu izdod tādu naudu man par smaržām, un tu nemaz nepadomā, ka es tādas nekad nelietoju ..” Zigmonte 2, 129.

.. šī sanatorija bija pirmā, kurā lietoja jauno preparātu. Birze 5, 253.

3. Mērķtiecīgi darbināt (ķermeņa daļas).

Kad bite dzeloni lieto, tad bite mirst. Ziedonis 7, 55.

Strautmanietei nav patapas atbildēt .. Viņa tā aizņemta, ka nevar ne uz vienu citu pusi lietot ne acis, ne ausis, ne muti. Zigmonte 2, 64.

4. Mērķtiecīgi iesaistīt (ko) savā garīgajā darbībā, jaunradē, arī valodā.

Lietot atskaņas. Lietot izteicienu.

.. vai tad visā pagastā nebij tāda slava, ka bagātais un gudrais Brīviņš nekad nebļaustās un nelieto rupjus vārdus? Upīts 4, 121.

Varētu jau izanalizēt, kā Alberts Caune lieto personifikācijas, kādas ir viņa metaforas...  Padomju Jaunatne 73, 232, 5.

// Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, paņēmienus, kāda veida rīcību) savā darbībā.

Lietot represijas. Lietot neatļautus paņēmienus. Lietot spēku politikā.

pārn. Tā jau allaž saule dara .. Panāk maigi lielos mērķus, Nelietojot rupju varu. Rainis IV, 17. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

lietot – lītuot; montuot; izlītuot 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

lìetuôt – lìetuôt

gùos tàukus êda ùn cepšanài lìetuõja, citi màļ sviêkstàm klâ. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 231]

lietot – izmantot, patērēt, likt lietā, izlietot, rīkoties, praktizēt

Ekonomikā – lietot tarifu.

Vārds lietot ir atvasināts no vārda lieta.

Pamatā ide. *lento- ‘lokans, pakļāvīgs’. No tā *lenta < *baltu *lentā- ‘liepa’. No liepas koka senatnē plēsti dēļi, un apv. lenta, lente ‘dēlis’ saglabājis seno koka nosaukumu materiālā (lš. lentà ‘dēlis’). Tā kā liepas koksne izmantota daudzu priekšmetu darināšanai, koka nosaukums varēja kļūt par vispārinātu saimnieciska vai sadzīves priekšmeta apzīmējumu: *lenta > lieta.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 528–529]

angļu – to use

ivritā – לשפוך

franču – utilisation

grieķu – χρήση

igauņu – kasutamine

krievu – использовать

latīņu – ūtī

lietuviešu – vartoti; naudoti

poļu – korzystać

somu – käytetty

vācu – gebrauchen; benutzen

zviedru – häll

Dzīrās tautas šoruden
Lietot manu vainadziņu.
Tad, tautiņas, lietojiet,
Ja rokā dabūjiet. [LD 6127-1]

Lieto mani nu, Laimiņa,
Ja tu vari izlietot,
Es jau biju tā nopelta,
Ka vairs lieti nederēju. [LD 8653]

Lietojiet zobu pastu Colgate ar ārstnieciskajām zālītēm, un jums būs zobi kā bebram!
„Ko, tikpat stipri?!”

„Nē, tikai divi.”

●

Pacients atnāk pie ārsta un stāsta par savu problēmu:

„Dakter, man jau mēnesi sapņos rādās, kā prusaki spēlē futbolu. Ko man darīt?”

Dakteris padomā un iedod pacientam speciālās tabletes, un saka, lai viņš tās lieto katru dienu veselu mēnesi.

Pacients: „Dakter, bet es tās sākšu lietot no pirmdienas.”

Ārsts: „Kāpēc?”

Pacients: „Saprotiet, dakter, sestdien viņiem būs čempionu līgas fināls, man tas obligāti jāredz.”

Traucētāji, kā varēja noprast, bij pēc viesu izsišanas un izklīdināšanas griezušies atpakaļ un izpostījuši visu. Zemē atradās šur un tur cepures, krūmos saplosīti mēteļi un kažoki, kurus bij viesi tanīs pakāruši. Arī mērnieka skaistais revolvers, kuru viņš bij gribējis nestundā lietot, gulēja sadauzītu galdu un krēslu skambās. Pašā tai acumirklī, kur pirmā lode taisījās svilpt kādam uzmācējam krūtīs, rungas sitiens no otras puses pa roku deva lodei citu virzienu, laikam tukšā gaisā, un piespieda revolveri izlaist zemē. Kā pie visa varēja nomanīt, tad uzbrucēji bij aizņēmuši it īpaši lielmaņu galdu un jo vairāk pašus pirmākos pie šā galda. Tomēr Feldhauzens, Raņķis un vēl kādi palīgi bij spējuši caur savu izmanību no smagākiem sitieniem izvairīties un izmukt pa tumsu pašiem uzbrucējiem cauri mežā iekšā, turpretī tiem, kuri devās tūliņ uz muižas pusi, klājās diezgan grūti.
[Kaudzītes 1964 : 273]

Kā visās Eiropas zemēs, tā arī Krievijā tiesas nedrīkst lietot nekādus spīdzināšanas līdzekļus, bet, pateicoties mājas pārmācības varai, muižnieki tos lieto, cik bieži vien grib. Cilvēku, uz kuru krīt aizdomas kādā noziegumā, per, kamēr viņš atzīstas. [Merķelis 1953: 85]

Latviešu literārajā valodā vārdu pielietot nav ieteicams lietot. Tas ir nevēlams sarunvalodas vārds ar nozīmi ‘lietot, izmantot’, tāpēc to var lieliski aizstāt ar lietot vai izmantot.
[Sagatavots pēc: http://www.valoda.lv/]