Izruna
Tradicionālā transkripcija
[lĩbiẽtis]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[liːːbi͜eːtis]
Analīze
[l] – skanenis
[ī] – garais patskanis
[b] – balsīgais troksnenis
[ie] – divskanis
[t] – nebalsīgais troksnenis
[i] – īsais patskanis
[s] – nebalsīgais troksnenis
Trīszilbju vārds.
Ortogramma – ī.
Morfoloģiskais raksturojums
lībietis – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija
|
|
vsk.
|
dsk.
|
|
N.
|
lībiet-is
|
lībieš-i
|
|
Ģ.
|
lībieš-a
|
lībieš-u
|
|
D.
|
lībiet-im
|
lībieš-iem
|
|
A.
|
lībiet-i
|
lībieš-us
|
|
I.
|
ar lībiet-i
|
ar lībieš-iem
|
|
L.
|
lībiet-ī
|
lībieš-os
|
|
V.
|
lībiet-i!
|
lībieš-i!
|
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Kolkā dzīvojot vairs tikai viens lībietis.
2) izteicēja daļa – Māju saimnieks ir lībietis.
3) galvenais loceklis – Cēsu pēdējais lībietis.
4) papildinātājs – Ordeņa brālis atveda sev līdzi kādu lībieti.
5) vietas apstāklis – Mūki, dziļi apvainoti, raudzījās aizejošā lībietī.
6) apzīmētājs – Cīņā pret igauņiem krīt lībiešu virsaitis Kaupo.
LVV šķirklis
lībieši, vsk. lībietis -ša, v.; lībiete, dsk. ģen. -šu.
1. Somugru tauta, kas vēl sastopama Latvijas teritorijā ap Kolkas ragu.
Lībiešu valoda. Lībiešu tautas tērps.
2. Pie šās tautas piederīgie.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 590]
LLVV šķirklis
lībieši, v. lībietis -ša, v. lībiete -es, -dsk. ģen. -šu, s.
1. dsk. Viena no Baltijas somugru tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un galvenokārt Vidzemes rietumdaļu un līdz 19. gadsimta vidum gandrīz visa asimilējās ar latviešiem.
Lībiešu kultūra.
Rīga bija nodibināta lībiešu novadā, tāpēc blakus ienācējiem vāciešiem tajā jau pašā sākumā dzīvoja lībieši. V. Kalniņš 1, 49.
2. arī vsk. Šīs tautības piederīgais.
Pēc 1959. gada tautas skaitīšanas datiem, par lībiešiem sevi uzskatīja 3000 cilvēku. Padomju Jaunatne 76, 123, 4.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Sinonīmi
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Lībietis, Lībiete.
Vietvārdi – Lībieši, mazciems Īslīcē un Vecpiebalgā; Lībieši, viensēta Bērzē, Vircavā u. c.; Jaunlībieši, viensēta Taurenē un Zvārtavā; Kalnlībieši, viensēta Viļķenē un Trikātā; Lībieškalns, kalns Sarkaņos; Lībiešu dīķis, dīķis Drustos; Lībiešu mežs, mežs Zaubē; Lībiešu purvs, purvs Ērģemē, Lībiešu pusmuiža, muiža Zaubē.
Ergonīmi – Lībiete & A, SIA.
Etimoloģija
lībieši, aizgūts vārds; apv. lībji, vsk. lībietis, lībis. Pamatā lībiešu lībi ‘lībietis, lībiski’, arī lībŋ, līvŋ ‘lībietis’. Skaņu v : b mija ir pamatā atšķirīgiem lībiešu apzīmējumiem dažādās valodās: ig. liivlane ‘lībietis’, liivi ‘lībiski’, vācu Live ‘lībietis’ (no tā v. Livland ‘Vidzeme’), lš. lybiai.
Vārda cilmi daži autori saista ar ig. liiv ‘smiltis’, jo lībieši apdzīvojuši smilšainu piekrasti. Taču ig. liiv nav somugru cilmes; līdz ar somu liiva ‘putras veidīga masa; miklums, gļotas, strutas’ to uzskata par ģermānismu vai baltismu (sal. la. glīve ‘gļotas’).
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 144]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – Liv; Liiv; Livonian
baltkrievu – лів
franču – le live; livonien
grieķu – Λιβ
igauņu – liivlane
ivritā – לִיבוֹנִית
krievu – лив; либь
lietuviešu – lyvis; lybis
lībiešu – līvõ
poļu – liw
somu – liiviläinen
ukraiņu – лів
vācu – der Live
zviedru – liv
