lauks
Zemes platība, kas aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopumu.
Šķirkļa autors: Ojārs Bušs
Zemes platība, kas aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopumu.
Tradicionālā transkripcija
[laũks]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[lɑ͜uːks]
[l] – skanenis
[au] – divskanis
[k] – nebalsīgais troksnenis
[s] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
lauk- – sakne, vārda celms
-s – galotne
lauk+akmen-s
lauk+aug-i
lauk+egl-īt-e
lauk+irb-e
lauk+mal-a
lauk+saim-niek-s
lauk+saim-niec-īb-a
lauk+strād-niek-s
četr+lauk-u
daudz+lauk-u
div+lauk-u
kartupeļ+lauk-s
las-ām+lauk-s
lid+lauk-s
rudz-u+lauk-s
seš+lauk-u
šau-j+lauk-s
trī-s+lauk-u
ūden-s+lauk-s
zaļ+lauk-u
zāļ+lauk-u
lauk+kop+is, lauk+kop+e
lauk+kop+īb-a
lauk+mal+e
lauk+sardz+e
lauks – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
|
vsk. |
dsk. |
N. |
lauk-s |
lauk-i |
Ģ. |
lauk-a |
lauk-u |
D. |
lauk-am |
lauk-iem |
A. |
lauk-u |
lauk-us |
I. |
ar lauk-u |
ar lauk-iem |
L. |
lauk-ā |
lauk-os |
V. |
lauk-s! lauk! |
lauk-i! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Milzīgais, nepārredzamais lauks tālumā saplūda ar debessmalu.
2) izteicēja daļa – Zinātne ir piemērotākais darbības lauks jauniem, talantīgiem cilvēkiem.
3) galvenais loceklis – Nakts bija jāpavada tālu no lielpilsētu ērtībām, un piedāvājumu nebija daudz. Patiesībā tikai viens. Klajš lauks.
4) papildinātājs – Pavasarī lauku apsēja ar kviešiem, diemžēl rudenī novācamas bija galvenokārt nezāles.
5) vietas apstāklis – Kartupeļu laukā līkņāja un tupēja pārgurušie talcinieki.
6) apzīmētājs – Latvijas ainavai bezgala raksturīgi ir vientuļi ozoli lauka vidū.
lauka aršana, lauka ecēšana, lauka intensitāte, lauka karatiesa
āboliņa lauks, biešu lauks, cukurbiešu lauks, izmēģinājumu lauks, kāpostu lauks, kartupeļu lauks, kviešu lauks, labības lauks, linu lauks, miežu lauks, rudzu lauks, zirņu lauks
klajš lauks
apart lauku, aparts lauks, apsēt lauku, apsēts lauks, apstrādāt lauku, apstrādāts lauks, noecēt lauku, nokopts lauks, novākt lauku, ravēt biešu lauku, sagatavot lauku sējai
lauks
1. Klaja, kokiem neapaugusi platība, laukums.
Sniega, ledus lauki.
2. Apsēts (apstādīts) vai sējai (stādīšanai) sagatavots zemes gabals; tīrums.
Rudzu, kviešu lauks. Kartupeļu, biešu lauks. Strādāt uz lauka. Apsēt, novākt laukus.
3. Norobežota platība, vieta, kurā notiek vai kurā paredzēta kāda darbība.
Apšaudes lauks. Kaujas lauks.
Operācijas lauks – medicīnā – operējamā vieta.
4. Fizikā – matērijas forma, kas izpaužas fizikālu objektu mijiedarbībā.
Elektriskais lauks. Elektromagnētiskais lauks. Gravitācijas lauks.
5. pārn. Darbības nozare.
Plašs darba lauks. Darboties zinātnes laukā.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 582]
lauks, -a, v.
1. Zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.
Sēklas lauks – lauks, kurā kultūraugus audzē sēklas iegūšanai.
Lauka izmēģinājums – izmēģinājums (piemēram, augu ražīguma pārbaudei) apstākļos, kas tuvi ražošanas apstākļiem.
Lauka (arī lauku) darbi – darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
Lauku brigāde – laukkopības brigāde.
Pa ežu starp miežu un zirņu laukiem kāds jau aizgājis, rasas pelēkajā zālē notraukta zaļa svītra .. Upīts 4, 82.
Aiz upes smaržo āboliņa lauks .. Kaldupe 1, 18.
Eju pie visiem vieglajiem lauka darbiem. Es grābju sienu un tērzēju ar meitām .. Jaunsudrabiņš 7, 103.
// ģen.: lauka, adj. nozīmē Tāds, ko audzē brīvā dabā (par augiem, parasti dārzeņiem); tāds, kas ir iegūts no augiem, ko audzē brīvā dabā (par augļiem).
Lauka gurķi.
// ģen.: lauku, arī lauka, adj. nozīmē Tāds, kas parasti sastopams laukos, dārzos (par savvaļas augiem, to sugām).
Lauku neaizmirstule. Lauku vībotne. Lauku vijolīte. Lauka magone. Lauka kokalis.
Lauku puķes – savvaļas puķes, kas aug pļavās, laukos vai to tuvumā.
Uz vietas ar mietsaknēm vairojas vēl šādas nezāles: vidējās ceļmalītes, .. lauku pēterenes .. Apsīts 1, 153.
Izšķir vairākas atmateņu sugas. Lauku atmatenei .. ir balta, zīdaina vai nedaudz pārslaina cepurīte. Padomju Jaunatne 67, 182, 4.
.. pašā [galda] vidū zaļa krūze ar lauku puķēm .. Upīts 4, 692.
// ģen.: lauku, adj. nozīmē Tāds, kas parasti sastopams laukos, pļavās, dārzos vai to tuvumā (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
Lauku kailgliemezis. Lauku lija. Lauku zvirbulis.
Lauku strupastei apmatojums brūni pelēcīgs, vēderpusē gaiši pelēks. Latvijas dzīvnieki 27.
Lauku balodis ir lielāks par mājas balodi .. K. Grigulis 5, 70.
Ļoti derīgs putns ir .. lauku piekūns .. Latvijas dzīvnieki 46.
2. Lielāka platība, kurā kas atrodas, kuru kas veido; arī klajums.
Mīnu lauks – masveidā mīnēta teritorija.
Ledus lauks – teritorija (jūrā vai okeānā), ko klāj ledus.
Kapu lauks – kapulauks.
Uz baltā sniega lauka un arī mežā starp kokiem rāpo un kustas simtiem ievainoto .. Rihters 1, 318.
Sabangotais ūdens lauks nu bija tik tumšs, ka lāga nevarēja vairs saskatīt apvārsni. Lācis 1, 358.
Aizkrauklē pētījām pili un priekšpili, .. vairākus kapu laukus .. Padomju Latvijas Sieviete 77, 4, 25.
3. tikai vsk. Vieta ārpus telpām; ārs.
Ienākt no lauka istabā.
Viņi [bērni] varēja iet rotaļās, skraidīt pa lauku un pēcāk visi kopā ēst vakariņas. Lācis 9, 5.
4. Vide, apstākļi, arī nozare, kur risinās kāda darbība, process, izpaužas kāda
parādība.
Darba lauks – darbalauks.
Kara lauks – karalauks.
Kaujas lauks mil. – rajons, teritorija, kur risinās kauja.
Izstaigāt kauju (arī kara) laukus – piedalīties kaujās daudzās vietās.
Redzes lauks – telpas vai plaknes daļa, ko uztver acs vai optiska ierīce. Zināšanu, interešu kopums.
[gleznotāja] uzmanības centrā ir cilvēks un ar to saistītais psiholoģisko un sociālo problēmu lauks. Literatūra un Māksla 60, 51, 3.
„Kas tad tie ir, kas kara laukā krīt, taču cilvēkbērni, ne jau akmeņi.” Sakse 7, 10.
Pēc minūtēm desmit šaušana aprima, tikai raķetes pār kaujas lauku nu vairs neapdzisa ne uz mirkli. Lācis 15, 287.
5. ģen.: lauka, adj. nozīmē; mil. Tāds, kas darbojas kaujas vai gājiena apstākļos; tāds, kas ir piemērots kaujas vai gājiena apstākļiem.
Lauka pasts. Lauka hospitālis. Lauka soma.
Lauka lielgabals – lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību un daļu atbalstam kaujas laukā.
.. gandrīz neviens [karavīrs] netika paredzējis, ka ziemas laikā viņus novietos lauka nometnē teltīs zem klajas debess .. Bels 3, 12.
6. fiz. Matērijas forma, kas izpaužas fizikālu objektu mijiedarbībā.
Gravitācijas lauks – lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
Elektriskais lauks – lauks, ko rada elektriskie lādiņi vai laikā mainīgs magnētiskais lauks.
Elektromagnētiskais lauks – lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.
Elektrostatiskais lauks – elektriskais lauks, ko rada nekustīgi elektriskie lādiņi.
Magnētiskais lauks – viens no elektromagnētiskā lauka izpausmes veidiem, kas raksturīgs ar savu spēka darbību uz magnētiskiem dipoliem un kustībā esošajiem elektriskajiem lādiņiem.
Strāvas impulsi rada elektrisko lauku, kas izplatās gan iekšā zemes dzīlēs, gan pa zemes virspusi. Zinātne un Tehnika 67, 8, 27.
Mašīnas stators, ko baro ar maiņstrāvu, rada rotējošu magnētisko lauku, kurā atrodas mašīnas kustīgā daļa – rotors. Zinātne un Tehnika 62, 10, 16.
Lauka špati – laukšpati.
Lauka laidars etn. – laidars, kas atrodas atstatu no saimniecības ēkām.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
lauks – teirums; dierva; lauka galā stiepās mežs – teiruma golā leiguojuos mežs
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
lauks – tīrums, druva, rieža
Uzvārdi – Lauks, Lauka; Laucenieks, Lauceniece; Lauciņš, Lauciņa; Laukakmens, Laukakmene; Laukaleja; Laukgalis, Laukgale; Laukleja; Laukroze; Laukšteins, Laukšteina; Laukevics, Laukevica; Laukmanis, Laukmane; Brīvlauks, Brīvlauka; Dzirlauks, Dzirlauka; Ezerlauks, Ezerlauka; Krišlauks, Krišlauka; Mežlauks, Mežlauka; Mierlauks, Mierlauka; Puķulauks, Puķulauka; Rožlauks, Rožlauka; Rožulauks, Rožulauka; Skaistlauks, Skaistlauka; Vasarlauks, Vasarlauka; Zaļlauks, Zaļlauka; Zeltalauks, Zeltalauka.
Vietvārdi – Lauks, zemniekmāja; Lauka Buļļi, zemniekmāja; Laukagaļi, zemniekmāja; Lauka Ķīvji, zemniekmāja; Lauka Lapsas, zemniekmāja; Lauka leja, pļava; Laukasargs, zemniekmāja; Lauksargi, zemniekmāja; Lauka starpiņš, pļava; Lauki, zemniekmāja; Kalnlauki, zemniekmāja; Kambarlauki, zemniekmāja; Liellauki, zemniekmāja; Mazlauki, zemniekmāja; Puslauki, zemniekmāja; Lauku Lībji, zemniekmāja; Lauku Meiri, zemniekmāja; Lauku muiža; Lauku muižas ezers; Laukezera kalns; Laukgaļi, zemniekmāja; Laukgalnieki, pagastdaļa; Laukgravas, zemniekmāja; Laukkrogs; Lauklaidariņi, pļava; Laukmalis, mežs; Laukmaļi, zemniekmāja; Laukmaņi, zemniekmāja; Laukmuiža; Laukmuižas, zemniekmāja; Lauknamiķi, zemniekmāja; Laukpļavdanga, līcis (Usmas ezerā); Laukpurvs; Laukrūņi, zemniekmāja; Lauksargdīķis; Lauksargu kalns; Laukupe; Laukaiņi, zemniekmāja; Laukaiši, zemniekmāja; Lauķis, zemniekmāja; Lauķi, zemniekmāja; Lauķu ezers; Lauķelis, ganības; Lauķene, pļava; Lauķenieks, zemniekmāja; Lauķins, zemniekmāja; Lauķini, zemniekmāja.
lauks, mantots vārds, ‘tīrums’; lš. laũkas, pr. laucks ‘t. p.’, sav. lōh (< *lauh-) ‘krūmiem apaudzis meža klajums’, si. lokḸ ‘brīva telpa, laukums; pasaule’, lat. lūcus ‘svētbirze’ (‘izcirtums’ vai ‘izcirtums, laukums pie birzes’). Pamatā ide. *leuk- ‘spīdēt, gaišs; redzēt’, no kā arī adj. lauks ‘gaišs’. Subst. lauks sākotnējā noz. ‘gaiša (klaja) vieta’. Substantivējoties notikusi zilbes intonācijas maiņa.
Apst. laukā ir vārda lauks sens lok.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 508]
angļu – field
baltkrievu – поле
čigānu – felda
franču – champ
grieķu – įćńüņ
igauņu – põld
krievu – поле
latīņu – ager
lietuviešu – laukas
poļu – pole
somu – pelto
ukraiņu – поле
vācu – das Feld; der Acker
zviedru – fält