Tradicionālā transkripcija

[ļàudis]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʎɑ͜udis]

[ļ] – skanenis

[àu] – divskanis

[d] – balsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.

ļaud- – sakne, vārda celms

-is – galotne

ļaud-is

→ļaud+av-a

→ļaud+isk-s

→ne+ļaud-is

darb-a+ļaud-is

dzimt+ļaud-is

vec+ļaud-is

viņ+ļaud-is

ļaudis – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, sestā deklinācija

Daudzskaitlinieks.

Lietvārds ļaudis ir sestās deklinācijas izņēmumvārds, jo tas ir vīriešu dzimtes daudzskaitlinieks.

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Ļaudis pulcējās laukumā.

2) izteicēja daļa – Mājinieki ir saprātīgi ļaudis.

3) galvenais loceklis – Jauni ļaudis.

4) papildinātājs – Zēns vēroja svešos ļaudis.

5) vietas apstāklis – Ļaudīs valdīja dumpiniecisks gars.

6) apzīmētājs – Ļaužu rīcība bija spontāna.

ļaužu apsmiekls, ļaužu apsveikums, ļaužu bēdas, ļaužu drūzma, ļaužu griba, ļaužu istaba, ļaužu mājokļi, ļaužu mēles, ļaužu nievas, ļaužu prāts, ļaužu prieki, ļaužu pūlis, ļaužu runas, ļaužu satiksme, ļaužu smiekli, ļaužu straume, ļaužu valodas, ļaužu vēlmes, ļaužu vilciens

bada ļaudis, baznīcas ļaudis, ciema ļaudis, darba ļaudis, gājēju ļaudis, goda ļaudis, kaimiņu ļaudis, kalpa ļaudis, kāzu ļaudis, kroņa ļaudis, lauku ļaudis, mājas ļaudis, muižas ļaudis, nabaga ļaudis, negoda ļaudis, pils ļaudis, pilsētas ļaudis, rūpnīcas ļaudis, saimes ļaudis, salas ļaudis, sādžas ļaudis, sēnalu ļaudis, uzņēmuma ļaudis, viņmājas ļaudis, viņsētas ļaudis, zemju ļaudis

aktīvi ļaudis, augsti ļaudis, bagāti ļaudis, darbīgi ļaudis, jauni ļaudis, labi ļaudis, ļauni ļaudis, nabadzīgi ļaudis, strādīgi ļaudis, sveši ļaudis, veci ļaudis

savi ļaudis, visi ļaudis

daudz ļaužu

apsveikt ļaudis, brīnīties par ļaudīm, ienīst ļaudis, ieraudzīt ļaudis, iet ļaudīs, ietekmēt ļaudis, izcelt malā ļaudis, izprast ļaudis, lepoties ar ļaudīm, mīlēt ļaudis, pateikties ļaudīm, saukt ļaudis, uzrunāt ļaudis, vērot ļaudis, zīmēt ļaudis

ļaudis, -žu, v.; tikai dsk.

1. Nenoteikts cilvēku kopums. Arī cilvēki.

Gudri ļaudis. Veci ļaudis. Liels ļaužu pulks. Ļaužu straume. Ļaužu pilns laukums.

Ļaudis plūda kapsētā .. Jauni un veci, lieli un mazi, vīrieši un sievietes. Paegle 4, 58.

Ļaudis drūzmējās pie durvīm, klusi sačukstējās .., it kā baidīdamies pārtraukt nopietno svinīgumu, kas valdīja telpā. Sakse 7, 290

.. krastā stāvēja daudz ļaužu: pats Brīvkalns, .. jūrnieku piederīgie, kas ieradušies, lai atsveicinātos no aizbraucējiem. Lācis 15, 39.

Meitenes taču nevarēja iet ļaudīs citiem par apsmieklu. Saulītis 12, 227.

Katrā mājā ir sava kārtība, bet lielā kārtība visās mājās ir viena... Neviens arī nedomā viņu grozīt, jo ikviens baidās krist ļaužu valodās. Rozītis 3, 285.

.. viņš un viņa mazā dzimta nāca ļaužu mēlēs. Apsīšu Jēkabs 2, 90.

Mazie ļaudis – vienkāršie darba cilvēki. Brīviņu kungs aizstāvēja mazos ļaudis, Rijnieks gādāja tikai par saimniekiem un saviem radiem .. Upīts 4, 331.

Mazie ļaudis veido lielu, radniecīgu kārtu .. Šiem ļaudīm katram ir savs liktenis .. Zigmonte 1, 187.

Kas [mirstot] atstājis labu piemiņu, to ilgi daudzina ļaudis, bet jauna piemiņa ir rūgta ļaužu mutē. Brigadere XVIII, 214.

// savienojumā ar apzīmētāju Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.

Rūpnīcas ļaudis. Lauku ļaudis. Kaimiņu ļaudis.

Darba ļaudis – darbaļaudis.

.. kuģa ļaudis dodas pie miera, bet es viens vēl ilgi klīstu pa klāju .. Grīva 8, 282

Kad nāca pārējie būves ļaudis, meitenes jau mūrēja. Kalndruva 5, 231.

Kopīga sēdēšana pie galda gan neiznāca. Zvejnieku ļaudis pie tā tiek tikai svētkos .. Zigmonte 2, 49.

// vēst. Gājēji, kalpi. Saime.

Ļaužu (arī saimes) istaba – telpa, kurā dzīvoja kalpi un kalpones.

Muižas ļaudis (arī saime) – muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā.

Kalpa ļaudis (arī cilvēki) neakt. – laukstrādnieki.

.. baroneses kundze aiziet pār pagalmu, pa vārtiem laukā, pils ļaužu sētā. Upīts 18, 129.

Smalku un jaunu sievu viņš precēja, kaut gan muižas ļaudis un vēl viens otrs zinātājs smīnēja. Sakse 2, 132.

Rudeņi rudie! Kalpa ļaudis kūla rijas, Cepa kāļus krāsns speltē .. Saulītis 15, 47.

2. vēst. Brīvie cilvēki (parasti zemnieki) pretstatā dzimtcilvēkiem (feodālajā iekārtā).

Ap 18. gadsimta sākumu Latvijas teritorijā jau bija izveidojusies agrīna feodālā sabiedrība ar .. pirmatnējās kopienas iekārtas paliekām. Tajā laikā sastopami arī brīvie kopienas locekļi – ļaudis .., kas vēl nebija nospiesti ekspluatācijas jūgā. V. Kalniņš 1, 7.  [Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

ļàudis, dial. ļàuži, demin. ļàutiņi, Leute, Menschen,

1)     als Subj.: Sprw. ļaudis das kâ zivis ūdenī, nabaga ļaudis ne lti zeļ. arī vȩci ļaudis brīnās, auch alte Menschen wundern sich (können etwas lernen). arī citā malā ļaudis tik gudri. ļauni ļaudis drīz labus maitā. lūdzami, ļautiņi, liekat mūs mierā! BW. 20907. duod, dieviņ, iztecēt nuo ļautiņu valuodām! 8282. jauni ļaudis, die Jugend, junge Leute, das junge Paar: nuostādīja abus jaunuos ļaudis līdzās BW. III, 1, S.18. savi ļaudis, eigene, bekannteLeute; sveši ļaudis, fremde Leute; baznīcas ļaudis, die Kirchenbesucher; kāzu ļaudis, die Hochzeitsgäste BW. III, 1, S. 73. kruoņa ļaudis, die Kronsbauern; ciema od. kaimiņu ļaudis, die Leute der Nachbargesinde; lielkunga ļaudis, fürstliche Bauern; mājas ļaudis, das Hausgesinde; muižas ļaudis, die Arbeiter, Dienstleute auf dem Gute. pruojām neguoda ļaudis!;

2)     im Genit.: ņem, brālīti, ļaužu brnu! Ltd. 730. tā, māmiņa, tava vaina, kad es ļaužu valuodās BW. 1276;

3)     im Dat.: Sprw. ļaudīm nevar muti aizbāzt. vȩciem ļaudīm vājas kājas, bet stiprs prāts;

4)     im Lok.: ļaudīs iet, unter die Menschen gehen; grāmatu ļaudīs laist, veröffentlichen; ļaudīs ir teika, es geht die allgemeine Sage.

[Sagatavots pēc: ME 1925–1927 : 531]

ļaudis – tikai dsk. ļauds; ļaužu ka biezs – ļaužu kai opluotā

 [Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

ļaudis – cilvēki, ļautiņi; pasaule, sabiedrība; dvēsele

ļaudis – neļaudis

Ergonīmi – Darba ļaužu restorāns, SIA, restorāns Rīgā; Labie ļaudis, SIA Rīgā.

 Vietvārdi – Ļaužu pļavas, pļavas Tukuma novadā; Ļaudīte, upe Viesītes novadā.

ļaudis, mantots vārds; apv. ļauži; lš. liáudis ‘tauta; ļaudis’, pr. ludis ‘saimnieks’, ludini ‘saimniece’, ludysz ‘cilvēks’, kr. люди (ssl. ļudije) ‘cilvēki, ļaudis’, v. Leute ‘ļaudis’. Pamatā ide. *leudh- ‘izaugt’ atv. *leudhi ‘pēcnācēji, tauta’ > b. *laudi-, no kā la. ļaudis.

Atv. no vārda ļaudis ‘tauta, brīvie cilvēki’ (kam vēsturiski bija pretstats neļaudis) ir ļaudava ‘tautu meita’, kas folklorā figurē vienādā nozīmē ar vārdu līgava.

 [Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 551]

ļaudis – žmonės
visi ļaudis – visi žmonės
mājas ļaudis – namiškiai
lauku ļaudis – valstiečiai, kaimiečiai
muižas ļaudis – dvaro žmonės, dvariškiai, dvartarniai
daudz ļaužu – daug žmonių
ļaudis runā – žmonės kalba
ko ļaudis teiks? – ką žmonės pasakys?
ļaužu drūzma – žmonių spūstis
iet ļaudīs – išeiti į žmones

[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=%c4%bcaudis&s=0&g=2&r=10621063]

angļu people

baltkrievu людзі

franču personnes; hommes; gens

grieķu άνθρωποι

igauņu mitmuses; inimesed; rahvas

krievu люди

latīņu populus

lībiešu rovst

lietuviešu žmonės

poļu ludzie

somu ihmiset

ukraiņu люди

vācu die Leute

zviedru människor