Morfoloģiskais raksturojums
latvietis – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija
|
|
vsk.
|
dsk.
|
|
N.
|
latviet-is
|
latvieš-i
|
|
Ģ.
|
latvieš-a
|
latvieš-u
|
|
D.
|
latviet-im
|
latvieš-iem
|
|
A.
|
latviet-i
|
latvieš-us
|
|
I.
|
ar latviet-i
|
ar latvieš-iem
|
|
L.
|
latviet-ī
|
latvieš-os
|
|
V.
|
latviet-i! latviet!
|
latvieš-i!
|
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Latvieši ir baltu tauta, kas dzīvo Latvijā.
2) apzīmētājs – Latviešu identitātes simboli ir Dievs, Daba, Darbs.
3) izteicēja daļa – Dzīvās baltu tautas ir latvieši un lietuvieši.
4) galvenais loceklis – Latvietis pasaulē.
5) papildinātājs – Ceļojot ārpus Latvijas, bieži var sastapt latviešus.
6) vietas apstāklis – Latvietī ir spēcīga māju izjūta.
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
latviešu alfabēts, latviešu arhitekti, latviešu basketbolisti, latviešu dejas, latviešu dievības, latviešu dzejnieki, latviešu dziedātāji, latviešu dziesmas, latviešu etnogrāfija, latviešu ēdieni, latviešu filmas, latviešu gadskārtas, latviešu gleznotāji, latviešu hokejisti, latviešu īpašības, latviešu īpatnības, latviešu joki, latviešu komponisti, latviešu kultūra, latviešu mākslinieki, latviešu mūziķi, latviešu ornamenti, latviešu operdziedātāji, latviešu rakstnieki, latviešu rakstu zīmes, latviešu sēta, latviešu tauta, latviešu tautastērps, latviešu tikums, latviešu valoda, latviešu vērtības, latviešu zeme
īsts latvietis, stalts latvietis, skaista latviete
LVV šķirklis
latvieši, vsk. latvietis
1. dsk. Tauta, Latvijas pamatiedzīvotāji.
Latviešu valoda, literatūra.
2. Pie šās tautas piederīgie.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 582]
LLVV šķirklis
latvieši, -u, latvietis, -ša, latviete, -es, dsk. ģen. -šu
1. dsk. Tauta, Latvijas pamatiedzīvotāji.
Latviešu valoda. Latviešu literatūra.
Latviešu strēlnieks caur kaujas lauku dārdiem Dziedāja dziesmu ar taisnības vārdiem. Ķempe 2, 46.
Viena no Raiņa idejām ir internacionālo sakaru dibināšana latviešu skatuves mākslai. Dzene 6, 65.
Latviešu etnogrāfiskā raksta attīstības sākumus iespējams izsekot pēc materiāliem, kas iegūti arheoloģiskajos izrakumos pilskalnos, kapenēs un apmetņu vietās. Freimanis 1, 159.
2. arī vsk. Šīs tautas piederīgais.
.. pie dēla [Maskavā] ciemojies Krišjānis Barons. Tur sapulcējušies daudzi latvieši. Sudrabkalns 5, 43.
.. dziesmu vēsts, kas atnāca no Raiņa, Ikvienam latvietim bij jauna spēka daina. Sudrabkalns 1, 162.
„Vai zini, .. mana sieva arī nav īsta latviete, tēvs viņai bijis lietuvietis.” Kroma 3, 43.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
ME šķirklis
latvietis, [latuvietis R.Kr. XVLL, 124), f. latviẽte, der Lette, die -in. kaunīgs latvietis, ein Lette., der sich nicht zum Lettemtum bekennen will.
latvis (li. lãtvis) der Lettte. „Sie selbst nennen sich Lavjus und ihre Sprache latvisku od. latvju valodu” Einhorn, St [In Mar. spreche (ostle) nach Dzimtenes Vēstnesis v. J. 1912, Nr. 77 von lotuvs miele, grùomata, dìva vuordi (neben vuocs mìele „deutsche Sprache”).
[Sagatavots pēc: ME II : 425]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
latvietis, -te – latvīts, -e; Kurzemes, Vidzemes, Zemgales latvieši – baļtīši; Latgales latvieši – latgalīši; latgalieši un pārējie latvieši – latgalīši i baļtīši; latviešu valoda – 1) (kopā ar latgaliešu valodu) latvīšu volūda; 2) (tikai lejaslatviešu valodas forma pretstatā latgaliešu valodai) baļtīšu volūda; tulkot no latviešu valodas latgaliski – puorvērst nu baļtīšu volūdys latgaliskai
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
Sinonīmi
latvieši – latvji poēt., letiņi sar., barb.
Onomastika jeb īpašvārdi
Preses izdevumi – Latvietis, nedēļas laikraksts Liepājā; Austrālijas Latvietis, latviešu laikraksts Melnburnā; Amerikas Latvietis, nedēļas laikraksts Bostonā; Latviešu Avīzes, laikraksts Jelgavā; Latviešu Ārste, žurnāls Oberpālē; Latviešu Strēlnieks, žurnāls Rīgā; Latviešu Strēlnieks, žurnāls Krievijā, pēc tam Rīgā; Latviešu Strādnieks, mēnešraksts Londonā.
Ergonīmi – Latviešu literārā biedrība (Latviešu draugu biedrība), Rīgas Latviešu biedrība, Latviešu opera, pirmais latviešu operteātris Rīgā (tagad – Latvijas Nacionālā opera), Rīgas Latviešu teātris, pirmais latviešu teātris; Latviešu fonds – Mičiganā (ASV), materiālā bāze latviešu kultūras, mākslas un izglītības attīstībai un saglabāšanai trimdā.
Sociālais tīkls – www.latvietis.net, forums trimdiniekiem un visiem, kas nonākuši ārpus Latvijas robežām.
Etimoloģija
latvietis, atvasinājums no latvis < *latuvis vai *latavis, kura pamatā laikam upe un novads *Latuva vai *Latava. Vārds latvietis cilmes ziņā tieši saistāms ar seno latgaļu cilti, kuras nosaukums dokumentos ir ar divējādu saknes formu – lat- (> sl. lot-) un let-. Vārda sakne laikam ir ide. *let-/ *lot >*lat ‘tecēt’.
Vārds latvis sastopams 17. gs. literatūrā., piem., P. Einhorna rakstos (1649). Vārdnīcā to pirmo reizi min G. Elgers, idenficēdams latvi ar vidzemnieku, resp., livonieti. Elgeram gan pazīstams arī vārds latvietis, ko viņš lieto savienojumā latviešu zeme, saprazdams ar to Vidzemi.
18. gadsimtā paralēli lietoti vārdi latvis un latvietis, bet 19. gadsimtā dominē forma latvietis.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 505–506]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – Latvian
baltkrievu – латышы
ivritā – לטבית
franču – letton
grieķu – tης Λετονίας
igauņu – lätlased
krievu – латыши
latīņu – Latviēnsis
lietuviešu – latvis
poļu – łotysz
somu – latvialaiset
ukraiņu – латиші
vācu – Letten
zviedru – letterna
