Morfoloģiskais raksturojums
labība – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
| vsk. | dsk. |
N. | labīb-a | labīb-as |
Ģ. | labīb-as | labīb-u |
D. | labīb-ai | labīb-ām |
A. | labīb-u | labīb-as |
I. | ar labīb-u | ar labīb-ām |
L. | labīb-ā | labīb-ās |
V. | labīb-a! | labīb-as! |
Lietvārds labība parasti tiek lietots vienskaitļa formā, bet, runājot par dažādiem labības veidiem, iespējams arī daudzskaitļa formu lietojums.
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Latvijas laukos tiek audzēta dažāda labība.
2) izteicēja daļa – Rudzi, mieži, kvieši, auzas ir labība.
3) galvenais loceklis – Vērtīgā labība.
4) papildinātājs – Vasaras labību sēj pavasarī, bet ziemas – rudenī.
5) vietas apstāklis – Pēc senajiem zemkopju ticējumiem labībā dzīvoja auglības dievība Jumis.
6) apzīmētājs – Labības kulšana ir smags darbs.
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
labības glabātava, labības graudi, labības kalte, labības klēts, labības kombains, labības kulšana, labības kūlis, labības lauks, labības pļauja, labības sēja, labības tīrums, labības vārpas, labības zelmenis
audzēt labību, bērt labību, kult labību, pļaut labību, sēt labību, svērt labību, tīrīt labību, žāvēt labību
LVV šķirklis
labība, s. lietv.
Kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
Labības lauki. Labības zelmenis. Sēt labību. Pļaut labību. Labību kaitēkļi. Labības kombains.
// vsk. Šo augu graudi.
Nosvērt labību. Iztīrīt labību. Labības kalte.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/mlvv]
LLVV šķirklis
labība, -as, s.
1. Graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
Labības zelmenis. Labības kombains. Labību kaitēkļi. Pļaut labību.
Labi nosusinātās minerālaugsnēs .. var audzēt arī linus, ziemas rudzus un citas labības. Tērauds 1, 186.
Graudkopības augu sekās lielas platības ierādītas labību sējumiem. Apsīts 1, 336.
Dzeltenīgie labības lauki vizmoja aizejošās vasaras saulē. Lubējs 1, 82.
2. parasti vsk. Šo augu graudi.
Nosvērt labību. Iztīrīt labību. Labības piegāde valstij. Labības glabātava.
Dienām un naktīm strādāja graudu tīrītāji, un klona nojumēs krājās zeltainas labības piramīdas. Talcis 4, 93.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
ME šķirklis
labĩba, eig. das Gute, die Güte, in welcher Bedeutung es von Manz. Luk. 3, 1 gebraucht ist (izsalkušus piepilda ar labību = ar labumiem); aber schon bei Manz. labība, das Getreide, Korn, māza labība, Afterkorn.
[Sagatavots pēc: ME II : 396]
●
labĩba (li. labyba Dauk. Darbai 17 u. a.; aus dem Le.?): izaugs laba labībiņa BW. 25920. lai aug tīra labībiņa 29554. atņēmis labībām visus graudus Pas. XIII, 42. mazā l. – auch Salis.
[Sagatavots pēc: EH I : 710]
Sinonīmi
Onomastika jeb īpašvārdi
Ergonīmi – Labība un kvalitāte, SIA Aizputē; Labības sargs, SIA Rīgā.
Etimoloģija
labība; lš. apv. labýba ‘manta, labums, bagātība’. Atvasināts ar piedēkli -īb- no īpašības vārda labs. Senāk vārdam labība ir bijusi vienāda nozīme ar labums. Šāda vārda nozīme sastopama 17. gs. rakstos. Pārejas posmā uz mūsdienu nozīmi vārds labība apzīmējis pārtiku.
Vārda semantikai tālāk sašaurinoties, tas apzīmēja jebkuru pārtiku, bet parasti 17. gs. avotos tikai pākšaugus un graudaugus un to graudus.
Senāki baltu vārdi labības apzīmēšanai bijuši *aru (austrumbaltiem; no tā arods) un *arī. To pamatā ir verbs art. Lietvārda *aru sākotnējā nozīme laikam bijusi ‘tas, kas saistīts ar aršanu’ → ‘tas (labums), ko iegūst no aršanas (no aruma, no tīruma)’ → ‘labība’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 479–480]
Radniecība ar citām valodām
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu cereals; grain; crops
baltkrievu збожжа; збожжавыя культуры
franču céréale
igauņu teravili
krievu жито; зерновые культуры
latīņu frumentum
lietuviešu javai
lībiešu lēbavīļa
poļu zboża
somu vilja
spāņu cereal
ukraiņu хлібнi; зернові культури
vācu das Getreide; das Korn
zviedru sädesslag