Ja kurmis pārejot pāri ceļam vai taciņam, tad viņš nomirstot, jo viņš neesot gājis ceļu taisīt, kad visi citi zvēri un putni taisījuši ceļu.
Ja kurmim gadās priekš saules lēkšanas pār ceļu iet, tad tas netiek pāri, bet tur nobeidzas.
Ja no rīta uz ceļa atrod beigtu kurmi, tad redzētājam labi neklāsies.
Gaļas cepamie iesmi un žāvējamie šautri jāiesprauž dārzos, lai tos kurmji neizceļ.
Lai kurmis neraktu dārzājus, tie jāstāda piektdienā.
Uz pīlādžu stibas jāizcep cūkas gaļa un jāapēd, tad ar šo stibu jāizbada laukiem apkārt, tad kurmji neraks.
Ja negrib, lai kāpostu dārzā vai kur citur tīrumā kurmji ceļ zemi, tad arot lemeši jāapsmērē ar cūkas taukiem, vai arī dzīvs vēzis jāiebāž kurmja alā. Ja kurmis rok pļavā, tad tai vietā jāiesprauž bērza lapu kronis, tad vairs neraks.
Kurmjus var aizdzīt, pieliekot vistu mēslus viņu rakumos.
Ja kurmis cilājot sakņu dārzu, tad kurmja alā vajagot iebāzt sērmūkša zaru; tad kurmis aizbēgot.
Ja grib iznīdēt no lauka kurmjus, tad vajag Lielajā piektdienā mežā nogriezt pīlādžu bozīti; vienu galu nodrāzt, uzbāzt uz tā cūkas gaļas gabaliņu, apcepināt, apiet laukam trīs reiz riņķī un pēdīgi iespraust bozīti lauka vidū.
Ja kurmis puķu dobi bieži izceļ, tad tās kopēja tiks tai gadā izprecēta.
Kad kurmja alā ieliek dzīvu vēzi, tad kurmis aizbēg.
Kad ierauga kurmi, tad vajag šo kurmi trīs reiz noglaudīt, tad tam cilvēkam ir laimīga roka.
Kad dzīvu kurmi ar roku spiež, tam rokas netirpst.
Ja kurmim ļauj nomirt rokās, tad pāriet reimatisms.
Ja kurmji pie mājas sadzen rakumus, tad kādam tās mājas cilvēkam esot jāmirst.
Ja pavasarī kurmis dārzā saceļ daudz rakumus, tad tas norāda, ka būs sausa vasara.
Kad kurmis ziemā ceļ zemes, tad drīz sniegs laidīsies.
Ja kurmji ceļ vēlā rudenī rakumus pļavās un dārzos, tad gaidāms vēls pavasaris.
Ja kurmji savus rakumus ceļ augstāk nekā parasts, tad būs lietus.
