krūts, krūts, dsk. ģen. krūšu, s.
1. parasti dsk. Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai mugurkaulniekiem).
Krūšu kurvis – krūšu dobuma (nodalījuma) skelets.
Krūšu kauls – plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
Krūts gabals – krūtsgabals.
Krūšu reģistrs – cilvēka balss diapazona zema josla.
Krūšu balss – balss, kurai raksturīgs krūšu reģistrs.
Krūšu nozīme – nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
Iecirst galvu krūtīs – strauji noliekt un piespiest galvu pie krūtīm.
Krūtis, platas un spēcīgas, cilājās vienmērīgā elpā. Fimbers 1, 373.
Seju piespiedis tēva krūtīm, viņš elso, raud .. Lācis 15, 189.
Ar ķepām un krūtīm tie [bebri] šķērsām upītei izveido nelielu valnīti, sanes uz tā zarus .. Liesma 74, 12, 30.
Viņš atjāja uz lepna meļņa. Sēdēja seglos krūtis izgāzis, pašapzinīgs. Jansons 2, 47.
// sar. Plaušas (cilvēkam).
Kaspars atviegloti pievilka krūtis ar rīta dzestro gaisu. Līvs 2, 28.
Ventnieks ievilka krūtīs dziļi elpu kā pirms tāla un grūta skrējiena. Kalndruva 5, 270.
Osis atnāca plaukām nolipis, aizputējušām acīm, krūtis līdz pašam dibenam bij putekļu pilnas. Upīts 4, 413.
// pārn. Šī ķermeņa daļa (parasti sirds apvidū) kā vieta, kur izjūtamas dažas iekšējās reakcijas uz psihiskiem, parasti emocionāliem, stāvokļiem.
.. Visapkārt tevi ledains vairogs segs, Bet visas zemes ilgas krūtīs degs. Rainis 1, 83.
Krūtīs smeldza skaudrs, nepelnīts aizvainojums. Ezera 2, 31.
// Ķermeņa daļa no galvas līdz vēderam (posmkājiem).
Krūtis kukaiņiem .. sastāv no trim posmiem: priekškrūts, viduskrūts un pakaļkrūts. Rupais 1, 7.
2. Pāra orgāns piena sekrēcijai (sievietēm). Krūts dziedzeris.
Barot bērnu ar krūti.
Krūts gals – krūtsgals.
(Ie)dot bērnam krūti sar. – (pa)ēdināt bērnu ar krūti.
Jagna stāv un smejas, un pilnīgās krūtis balti puķoto blūzi vai pušu plēš. Indrāne 6, 64.
Kad bērns kļuva nemierīgs, māte atpogāja blūzi un deva viņam krūti. Lācis 1, 374.
3. Priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (apģērbam).
Krūšu kabata – kabata apģērba krūšu daļā.
.. mitrie mati [Kasparam] izbužināti uz visām pusēm, blūzei krūtis vaļā. Vilks 3, 141.
.. Amandus salocīja avīzi un nevērīgi ielika to krūšu kabatā. Saulītis 12, 204.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
krūts; mantots vārds; apv. krūte; lš. krūtìs ‘(sievietes) krūts’. Pēc tradicionālā uzskata (Endzelīns, Frenkelis) vārds ir tās pašas cilmes kā kraut; skaņumijā ide. *krāu- : *krū-, no kā bijis verbs *krūt, kura atv. krūts, krūte.
Nozīmes attīstība: ‘kas sakrauts, krāvums’ (lš. apv. krEtis ‘kaudze’) → ‘izcilnis, paugurs’: la. apv. krūts ‘uzkalns’, piem., „ganīju aitas pa krūtīm (kalniņiem)” (M-E II 293). Vārds attiecināts uz auguma izcilni (sievietei) un visu attiecīgo ķermeņa daļu (parasti dsk.).
Pēc cita uzskata (Pokornijs) pamatā ide. *(s)ker- ‘griezt, liekt’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 431]