LLVV šķirklis
krūms, -a, v.
1. Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
Krāšņuma krūms – krāšņumkrūms.
Košuma krūms – košumkrūms, krāšņumkrūms.
Ogu krūms – ogulājs.
Ērkšķu krūms – krūms ar ērkšķainiem zariem.
Krūmu ķirbis – kabacis.
Es palīdzu tēvam dārziņā – mēs aprušinām krūmus, spēcīgos dāliju cerus, ziedošās atraitnītes. Brodele 17, 66.
Aronija ir vidēja lieluma daudzgadīgs krūms ar spīdīgām, eliptiskām lapām, baltiem ziediem. Rīgas Balss 66, 244, 4.
sal. Izlec no miglas nokaltis dadzis, kupls kā krūms .. Brigadere 2, 332.
Ar noliekteņiem pavairo krāšņuma krūmus, kuru spraudeņi tik labi neiesakņojas, piemēram, rododendrus .. Dindonis 1, 44.
Tēvocis Antons strādāja pie košuma krūmu cirpšanas. Ceriņu, jasmīnu, korinšu krūmi bija noziedējuši, bet saauguši tik kupli, ka apēnoja puķes .. Birznieks-Upītis 3, 42.
Dārzos kultivē ērkšķogas .. un upenes .. Pēdējais augs ar lielo askorbīnskābes saturu un citām papildvielām uzskatāms par vienu no vērtīgākajiem ziemeļu zemju ogu krūmiem. Galenieks 2, 225.
Ērkšķu krūmos lizdoja čakstītes. Plūdonis 3, 49.
Rudenī uzturā daudz lieto tā saucamos krūmu ķirbjus jeb kabačus .. Mājturība 168.
Krūmgriezis – krūmu griezējs.
.. ja krūmu dabiskajos zālājos daudz, tad to iznīcināšanai izdevīgi lietot krūmu griezējus un citas mašīnas .. Tērauds 1, 213.
2. tikai dsk. Krūmu audze, krūmu puduris; vieta, kur aug krūmi; krūmājs.
Iziet cauri krūmiem.
Krūmu (arī plēsuma) arkls – krūmāju arkls.
Krūmu vista – mājas vistām līdzīgs savvaļas putns (Indijā).
.. vījgriežos sagulušās aitas spruka augšā un samuka krūmos .. Upīts 4, 93.
Krūmos uzkalnītē kāds pamanīja 45 milimetru lielgabalu. Rīgas Balss 75, 44, 2.
Vecuriju Grīslim bija tramīgs miegs. Viņš dzirdēja, ka krūmos aizlūst kāds sauss zars, un pietrūkās sēdus. Sakse 2, 50.
pārn. Tas [iedzērušais Bramanis] naidīgi glūnēja caur uzaču krūmiem, tukšu krūziņu [krūzīti] sažņaudzis, Osi ar alu gaidīdams. Upīts 4, 245.
Pirmreizējai dabisko zālāju aršanai lieto īpašus plēsuma jeb krūmu arklus, kas velēnu labi apvērš. Tērauds 1, 178.
3. Kupls (dažu lakstaugu) cers.
Vībotņu krūms. Dadžu krūms.
Pujeņu krūms ir noziedējis, viens mazs sarkans bumbulītis pirkstgala lielumā vēl pūlas raisīties vaļā .. Zigmonte 4, 220.
Amerikāņu krūmu asterēm ir lieli ziedi ar stingriem kātiem. Dindonis 1, 69.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Izlokšņu leksikogrāfiskais materiāls
krũms – krũms 1. sisenis [suns] gùļ ap uôgu krũmu. visas pļavas a krũmìm àizaûgušas. kuôšuma krũms – krāšņumkrūms. viss tâ saaûdzis, a kùokìm ùn kuôšuma krũmìm nùostãdîc. statĩnu krũms – vienā vietā, vienkopus novietoti statiņi. agrâk sanesa vaĩrâk statĩnas kuõpã – pa divdesmit pìeci statĩni kuõpã, tùo sàuca pa statĩnu krũmu. ta vàr istaĩsît v¥zmu uz vìetas, nàu jàbraũkã nùo viênas statĩnas pìe ùotras.
Virszemes dzinumu sazarojums. viêna papaxde aûg uz viênu kãju, viêna aûg krũmã.
2. dsk. Krūmājs, brikšņi; nelielu koku puduri. gùovis nùo liêtus ùn p¦rkuôna skr¡ja krũmuôs ùn mežã ìekšã. tuõs krũmus [līdumā] sagâza; ka viņi bi abžuvuši, ta laîda uguni klâ.
krũmu papaxde – melnā ozolpaparde. nùo tãm krũmu papaxd¡m, ka ižžâv¡juõt ùn [gultas] màisã bâžuõt, ta blusas neaûguõt. traku mîkstas i gulêt.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 126; 533]
●
krEms – krìums. Krūms. înu beśeņu [ceriņu] krỳumu izroku, ćîš bìźi bìe sàaûgušy. rìś krìumu – cerot (par ogulājiem, labību). ka aûk labi, ûgulùoji rìš `elu krìumu. rudźi i hìžy, i àuzys rìš `elu krìumu, ka aûk lobâ źehiê, ka ś`iḱi aûk, to narìš krìuma.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 524]
●
mest pliñti krũmuos – atteikties no sava nodoma, ieceres; pārtraukt (ko) darīt, sastopoties ar grūtībām. te ne·kuô li¡l nevax nuôpe`nit piê ma`kcixšap. jâm¥t pliñt krũmas up jâpazûd.
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine I 2000 : 519]
Frazeoloģismi (kopija no šķirkļa)
(Aiz)laisties (arī (aiz)lasīties) krūmos (biežāk lapās) vienk. – (aiz)bēgt.
Mest (arī sviest) plinti krūmos sar. – atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Terminoloģija
Botānikā – krūmu asteres, krūma čuža, vītenīgs pupiņu krūms, pusvītenīgs pupiņu krūms.
Mežsaimniecībā – brīvi augošs krūms, krūmu biezoknis.
Lauksaimniecībā – krūmu arkls, krūmu ecēšas, krūmu grābeklis, krūmu griezējs, krūmu grupa.
Augu aizsardzībā – kokvilnas krūmu iedegas.
Celtniecībā – krūmu fašīna, krūmu grieznes, krūmu stādījums, veidkrūms.
Ornitoloģijā – krūmu kāpelētājķauķis.
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Krūms, Krūma; Krivms, Krivma; Apseskrūms, Apseskrūma; Krūmakoks, Krūmakoka; Krūmkoks, Krūmkoka; Krūmkalns, Krūmkalne; Krūmvēveris, Krūmvēvere; Krūmiņš, Krūmiņa; Krūmiņliepa; Mežkrūmiņš, Mežkrūmiņa.
Iesauka – Krūmiņš (jo uzvārds Bušs).
Vietvārdi – Krūms, zemniekmāja; Mazais Krūms, zemniekmāja; Rožkrūms, zemniekmāja; Veckrūma bāka; Krūma Brizgas, zemniekmāja; Krūma dīķis; Krūma lanka, pļava; Krūma māja; Krūma namelis; Krūma pļava; Krūmi, zemniekmāja; Ābeles krūmi, pļava; Ezermalas krūmi, mežs; Kazeņu krūmi, pļava; Koļas krūmi, mežs; Veco māju krūmi, lauks; Krūmu dīķis; Krūmu ganības; Krūmu grāvis; Krūmu kalns; Krūmu kalna purvs; Krūmu lauks; Krūmu namelis; Krūmu pļava; Krūmu sils, lauks; Krūmalas, zemniekmāja; Krūmales, zemniekmāja; Krūmāles, zemniekmāja; Krūmalu lauks; Krūmaļi, zemniekmāja; Krūmceļš; Krūmdīķu pļava; Krūmkalni, zemniekmāja; Krūmpļava; Krūmsiveni, zemniekmāja; Krūmstarpa, mežs; Krūmvēveri, zemniekmāja; Krūmzveņģe, pļava; Krūmāji, zemniekmāja; Krūmene, pļava; Krūmenes dīķis; Krūmenes spice, lauks; Krūmēni, zemniekmāja; Krūmiņš, zemniekmāja; Krūmiņi, zemniekmāja; Krūmiņu audze, mežs; Krūmiņgals, lauks; Krūmiņkrogus; Krūmiņlieknis, pļava; Krūmiņmušlejpļava; Krūmiens, lauks.
Etimoloģija
krūms, mantots vārds lš. krEmas ‘krūms, cers’, pr. kirno ‘t. p.’ Vārds laikam izveidojies ar metatēzi no kurms; sal. vietv. Kurmāle, Kurmene : Krūmāles, Krūmene. Par formu un nozīmi sal. apv. kurms, kurmis ‘bars, kamols, muzgulis’, kam blakus apv. krums ‘izaugums, mezgls, bumbulis (koka stumbrā)’ un krumults, krumulds ‘līks koks’ (vietv. Krumulda : Krimulda).
Pamatā ide. *(s)ker- ‘griẽzt, liekt’, no kā arī cers. Saknes skaņumijā *ky-mo-s > b. *kurmas > la. kurms > krums / krūms. Metatēze varēja realizēties arī austrumbaltu valodā; to laikam ietekmējuši centieni novērst homonīmiju ar kurmis ‘mazs dzīvnieks’. Nozīmes attīstība: ‘griezt, liekt’ → subst. ‘līks priekšmets; aplī sagriezts priekšmets’ → ‘bumbulis, kamols; (ciešs) bars; pudurs’.
Pēc cita uzskata (Endzelīns, Leskīns) vārds varbūt saistāms ar kraut; la. cers līdz ar pr. kirno atvasina arī no *(s)ker- ‘griêzt’ (Toporovs).
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 429]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – bush; shrub
baltkrievu – куст
čigānu – xrustos
franču – arbrisseau
grieķu – θάμνος
igauņu – põõsas
krievu – куст
latīņu – frutex
lietuviešu – krūmas
poļu – krzew
somu – pensas
ukraiņu – кущ
vācu – der Strauch
zviedru – buske
