krēsls, -a, v.
1. Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās parasti uz vairākām kājām.
Atpūtas krēsls – īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kurā var novietoties pusguļus.
Atzveltnes krēsls – krēsls ar platu, ērtu atzveltni.
Goda krēsls – krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo. Krēsls, kas paredzēts ciemiņiem, viesiem.
Stomatoloģiskais krēsls – stomatoloģijā lietojams krēsls ar galvas un roku balstiem un regulējamu sēdekli.
Elektriskais krēsls – ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
Bikts krēsls rel. – biktskrēsls.
Māte atkrita krēslā un aizsedza vaigu ar priekšautu. Blaumanis 6, 166.
.. Vanadziņš uzrausās uz krēsla un paskatījās pa virtuves logu uz jūru .. Lācis 9, 9.
Andrejs un Milda lēni atlaidās mīkstajos krēslos, lai gan sēdēt nemaz negribējās. Jansons 2, 144.
Augšā, guļamistabā, šķīvis ar pirmajām plūmēm, pidžama, atpūtas krēsls ar diviem spilveniem. Birze 5, 216.
// pārn. Ieņemamais amats.
.. nemaz nav vajadzīgi gari gadi, lai Vilim Laukmalim krēsls, kurā viņš sēž, būtu dārgāks par taisnību un patiesību, par īstu radošu darbu. J. Kalniņš 1, 176.
Rītiņam vajadzēja no kultūras darbinieka krēsla piecelties un aiziet. Cīņa 57, 277, 2.
2. būvn. Konstrukcija, kas balsta jumta klāja seguma slodzes.
Uzmanību saista darba telpas, kas iekārtotas blakusnama bēniņos, saglabājot un interjerā atsedzot apdedzināto un nolakoto senatnīga jumta krēslu. Māksla 73, 1, 26.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
krēsls, mantots vārds; lš. krslas ‘krēsls, atzveltnes krēsls, atzveltnis’, pr. creslan [krēslan], ‘atzveltnes krēsls’, kr. крéсло ‘t. p.’, bulg. креслó, č. křeslo, p. krzeslo ‘krēsls’. Pamatā ide. *(s)ker- ‘griezt, liekt: atv. *ker-t- : *kr-et-. no kā verbs krēst ‘kratīt’ ar senāku paralēlo nozīmi ‘pīt’.
Vārda krēsls sākotnējā nozīme ir bijusi ‘pīts priekšmets’ → ‘pīts sēdeklis’ (Būga). Tautasdziesmas rāda, ka senie krēsli tiešām ir bijuši pīti, to rāda arī folklorā bieži sastopamie „meldru krēsli”. Uz to, ka 17. gs. vēl izjuta vārda krēsls saistību ar verba krēst nozīmi ‘kratīt’, norāda J. Langija paskaidrojums pie vārda krēsls „sēdeklis, uz kura var kādu kratīt un purināt”. Pīts laikam bija tikai sēdeklis.
Pēc cita uzskata (Trubačovs) krēsls un tam atbilstošie citu baltu valodu vārdi ir aizguvums no slāvu valodām, kur *kreslo var būt saistīts ar *krosno ‘aužamie stāvi’ un sākumā laikam apzīmējis šo stāvu četrstūra rāmi. Ar šo uzskatu nesaskan paralēlie apzīmējumi baltu valodās, to vidū la. apv. kreslis ‘noņemama atzveltne kamanās’, kreša ‘soliņš’, lš. apv. krãsė ‘krēsls’, krẽstas ‘sols’. Ar kr. *krosno, v. Rahmen ‘rāmis’ vienas cilmes gan var būt hom. krēsls ‘baļķu konstrukcija, uz kuras balstās spāres un jumts’ (ja vien apzīmējums nav darināts pēc v. Dachstuhl ‘t. p.’ parauga).
Vēl pēc cita uzskata (Mikola) slāvu valodās vārds ir aizguvums no baltiem. Tas ļoti iespējams, ievērojot vārda ierobežoto izplatību slāvu valodās.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 424]