Tradicionālā transkripcija

[kùoks]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ku͜oks]

[k] – nebalsīgais troksnenis

[uo] – divskanis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

kok- – sakne, vārda celms

-s – galotne

kok+āb-ul-is

kok+ap-strād-ā-tāj-s, kok+ap-strād-ā-tāj-a

kok+ap-strād-e

kok+audz-ē-tav-a

kok+aug-i

kok+beton-s

kok+būv-e

kok+dzel-um-s

kok+eļļ-a

kok+gāz-ēj-s

kok+greb-um-s

kok+griez-ēj-s, kok+griez-ēj-a

kok+griez-um-s

kok+mas-a

kok+materiāl-i

kok+ogl-e

kok+roz-e

kok+rūp-niec-īb-a

kok+rūp-niek-s, kok+rūp-niec-e

kok+skaid-a

kok+skol-a

kok+skrūv-e

kok+strād-niek-s, kok+strād-niec-e

kok+šķiedr-a

kok+tēl-niec-īb-a

kok+tēl-niek-s, kok+tēl-niec-e

kok+tirg-o-tāj-s, kok+tirg-o-tāj-a

kok+urb-is

kok-u+vard-e

kok+ved-ēj-s

kok+viln-a

kok+zāģ-ē-tav-a

apaļ+kok-i

as-s+kok-s

būv+kok-i

cilt-s+kok-s

citron+kok-s

eben+kok-s

granāt+kok-s

guļ+kok-i

gum-ij+kok-s

korķ+kok-s

krust+kok-s

liet-as+kok-s

mandeļ+kok-s

māt-es+kok-s

meln+kok-s

muskat+kok-s

olīv+kok-s

ozol+kok-s

pīlādž+kok-s

pus+kok-a

pundur+kok-s

plūš+kok-s

pūp-ol-koks

riekst+kok-s

sandal+kok-s

sark-an+kok-s

sak+kok-i

sāl-s+kok-s

sān+kok-s

sēr+kok-s

sīk+kok-i

starp+kok-s

šķērs+kok-s

tīk+kok-s

vīn+kok-s

vīn-a+kok-s

vīt-ol+kok-s

zīd+kok-s

kok+audz+e

kok+grauz+is

kok+sird+is

vien+koc+is

kok+veid+īg-s, kok+veid+īg-a

koks – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Vientuļais koks tīruma vidū atdzīvina ainavu.

2) izteicēja daļa – Botāniskā dārza lepnums ir eksotiskie koki.

3) galvenais loceklis – Ceļš iestrēga džungļu biezoknī. Koki un krūmi, efejas un pamežs, čūskas un nezināmi plēsoņas.

4) papildinātājs – Grūti cīnīties pret koku pārmērīgu izciršanu.

5) vietas apstāklis – Kaķis acumirklī uzrāpās kokā, bet lejā vairs tik viegli netika.

6) apzīmētājs – Dižā koka dobumā apmetās uz dzīvi kuplaste vāvere.

koka ecēšas, koka ēka, koku izciršana, koka karote, koka kāja, koku lapotne, koku puduris

koki šalc

augļu koki

kails koks, līks koks, simtgadīgs koks, vecs koks

apsarmojis koks, apsūnojis koks, nokaltis koks

koks, -a, v.

1. Daudzgadīgs augs ar koksnainu stumbru, vainagu un saknēm.

Augļu koki. Koku lapotne. Koku puduris. Jauktu koku mežs. Koki šalc vējā. Apsarmojis koks. Nokaltis koks. Kails koks. Apsūnojis koks. Simtgadīgs koks.

Lapu koks – segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām.

Skuju koks – segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām.

Zaļš koks – koks ar lapām.

Dzīvības koks – dzīvībaskoks.

Eļļas koks – olīvkoks.

Korķa koks – korķkoks.

Rieksta koks – riekstkoks.

Zīda koks – zīdkoks.

Pērtiķu maizes koks – tropu koks ar ļoti resnu stumbru, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem.

Gāzt (arī laist) kokus – zāģēt, cirst kokus.

Koku gāžamā dakša – divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.

Koku tārpi – mizgrauži.

Koku skola – kokskola.

Koku audzētava – kokaudzētava.

Mātes koks bot. – māteskoks.

Koku varde – kokuvarde.

Dravas (arī bišu) koks – koks, kurā ir ierīkota dore.

Kā putns kokā (arī zara galā, gaisā) – bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.

Koku lapas bij skaisti nodzeltējušas un aiz lēna laika vēl maz birušas .. Kaudzītes l a, 12.

Biezi saaugušie koki bij slaidi un augstu bez zariem, egļu un bērzu baļķus varēja gāzt no vienas vietas. Upīts 4, 84.

Gaigala un gauras perē koku dobumos dažādu ūdeņu malās. Spuris 1, 72.

No vētras apkārt zaļi koki lauzti .. Rainis I, 410.

.. dzīvžogu stādāmais materiāls ir ļoti dažāds. No skuju kokiem piemērota ir tūja jeb dzīvības koks .. Zvaigzne 57, 8, 30.

Turpat tīrumā dārznieks ierīkoja jaunu dārzu un koku skolu .. Austriņš 1, 276.

Ilgus gadus .. introducēto augu sēklas ievāca no dekoratīvā ziņā dažādas vērtības mātes kokiem. Cīņa 73, 128, 4.

2. Kokmateriāls.

Koku dārzs – nožogojums ūdenstilpē atpludinātajiem kokmateriāliem.

Intas tēvs jau toreiz strādāja uz upes pie koku pludināšanas un skaitījās viens no labākajiem strādniekiem. Lācis 15, 123.

.. kalējs sāka vest kokus smēdei. Birznieks-Upītis 1, 14.

.. turpat netālu bija koku dārzs, baļķi gulēja stāvošajā ūdenī .. Zigmonte 6, 180.

// Apaļkoki, kluči, dēļi u. tml.

Zāļu nastu mugurā, pati salīkusi maziņa, Osiene laipoja pa dūksnājā samestiem kokiem uz mājām. Upīts 4, 90.

Apakšā [ierakumos] netīrā ūdenī gulēja sasviesti koki, dēļu gabali .. A. Grigulis 9, 114.

.. grāvis uzplūdis, tiltiņam divi koki iznesti.. Upīts 4, 149.

3. Priekšmets, konstrukcija, kas izgatavota no koksnes, kokmateriāla.

Bišu koks – no apaļkoka bluķa darināts bišu strops.

Skaitāmais koks vēst. – koka gabals, plāksnīte kādu lielumu apzīmējumu iegriešanai.

.. tēvs atnāca ar lielu stibu, bet Jūle iespruka kūtī un aizšāva koku priekšā. Sakse 2, 131.

Katru dienu pelīte izložņāja visu dārzu .. līdz pat .. bišu kokiem, pirtiņai, grāvim. Birznieks-Upītis 6, 391.

// ģen.: koka, adj. nozīmē Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no koksnes, kokmateriāliem.

Koka ēka. Koka ecēšas. Koka karote.

Koka milti – ļoti sīki sasmalcināta koksne.

Koka pūšamie instrumenti – pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).

Koka (arī kokzaru) dakšas etn. – no žuburaina koka izveidotas dakšas.

Koka tupeles – apavi ar koka zoli.

Koka galva – veidne parūku izgatavošanai, to frizēšanai.

Koka kājas – rotaļu rīks – divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.

Koka kāja sar. – primitīva kājas protēze.

Koka spirts novec. – metilspirts.

.. pie sienas stāvēja .. vecmodīga koka gulta ar apaļiem bumbuļiem stūros. Lapsa 2, 99.

.. rūpīgi nosmailinātie zīmuļi un tušas pudelītes uz galda sakārtotas koka šķīvjos. Bendrupe 2, 22.

Priekšnamā uzvilcis kājās saimnieka atstātās koka tupeles, es lēni atvēru durvis. Grīva 8, 97.

Rečs pielēca sēdus un ieraudzīja savā priekšā garu ķēmu ar koka kājām .. Sakse 2, 51.

Copotā .. izkāpa trīs vecenes un kāds apdilis vīrs ar koka kāju. A. Grigulis 13, 197.

Kūdru izlieto ne tikai kurināšanai, bet, ķīmiski pārstrādājot, no tās iegūst deggāzi, darvu, koka spirtu .. Švinka 1, 139.

4. Runga, nūja, stienis (piemēram, sišanai, rādīšanai).

Skatos pēc kāda koka. Kreisā roka man brīva, varētu tos [šakāļus] aizdzīt. Birznieks-Upītis 6, 289.

Jau kopš agras bērnības tēvs Agatei bija pasācis ar koku dzīt ārā no galvas gribu patstāvīgi rīkoties. Niedre 12, 66.

Ar garu rādāmo koku Egle rādīja te vienā, te otrā zīmējumā. Birze 5, 56.

// dsk.; vēst. Soda veids – sitieni ar nūju, rīksti vai pātagu.

„Un lai valdība aizliedz pēršanu,” piebilda kāds kaugurietis, kas bija uzdrošinājies runāt pretī muižkungam un saņēmis par to kokus. Zariņš 1, 24.

.. zemnieku dumpja pārkaitinātais Doles kungs bija aizmuguriski piespriedis aizbēgušajam vagaram .. trīssimt kokus .. Viese 1, 12.

Še cilvēks gabalos top raustīts, Ar divisimti kokiem šaustīts! Rainis I, 344.

Bronhu koks – bronhu sazarojumu sistēma.

Lietas koks – augošs koks ar vērtīgu koksni. Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls.

Edvarts: „.. esmu pārdevis visus lietas kokus, kuri atronas [atrodas] ap Indrānu māju ...” Blaumanis 6, 382.

Sakāpa visi klētsaugšā .. sāka izārdīt lietas koku blāķi. Upīts 4, 145.

.. vienā malā stāvēja sakrauta malka, šādi tādi lietas koki un darba rīki .. Ezera 7, 8. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

koks – kūks; rudenī kokiem krīt lapas – rudiņ nu kūku kreit lopys; vāvere lēkā no koka uz koku – vuovere loksta nu kūka kūkā; koka dēlis – kūciņs goldskaļs; koka muca – kūcine buca; koka karote – kūcine lizeika; sapuvis koks – pūss 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

Uzvārdi – Koks, Koka; Kociņš, Kociņa; Krūmakoks, Krūmakoka; Lielkoks, Lielkoka; Kūks, Kūka; Kūceņš, Kūceņa.

Vietvārdi – Koka dārzs, lauks; Koka dīķis; Koka kalns; Koka krogs; Koka Leitis, zemniekmāja; Koka lieknis, pļava; Koka Māte, mežs; Koka pļava; Koki, zemniekmāja; Koku dārzs, mežs; Koku muiža; Koku pļava; Kokusils, zemniekmāja; Kokapluoks, pļava; Kokābeļtīrums; Kokezers, pļava; Kokkalējs, zemniekmāja; Kokkāja, zemniekmāja; Koklūdiņš, zemniekmāja; Kokmuiža; Koknese, apdzīvota vieta; Kokneses, zemniekmāja; Koknesis, ezers; Koknora, mežs; Kokpriens, zemniekmāja; Kokpurs, mežs; Kokrija; Koksala; Kokupja šķūnis, pļava; Kokzemnieki, mežsargmāja; Kokava, upe; Kocene, pļava; Koceņi, ciems; Kocēni, zemniekmāja; Kociņš, zemniekmāja; Kociņi, zemniekmāja; Kociņceļš; Kociņmežs; Kociņpļava.

koks, mantots vārds; lš. kúoka ‘nūja ar resnu galu; stampa’, kúokas ‘nūja ar resnu galu; nūjas resnais gals, bumbulis; vāle’, kukà ‘nūja’, bulg. кука ‘kāsis, vadzis, āķis, rokturis’.

Pamatā ide. *keuk- : *kEk- no saknes *keu- ‘liekt(ies)’, no kā arī kukt; skaņumijā *kōuk > b. *kuok. Vārds sākumā apzīmējis līku koku, zaru, nūju, no kā attiecināts uz jebkuru koku. Tai pašā laikā agrākais baltu koka un meža apzīmējums (*medis; lš. mẽdis ‘koks’), jēdzieniem diferencējoties, latviešu valodā apzīmēja vairs tikai mežu (sal. mežs). Par koka nosaukuma izveidošanos no kādas koka pazīmes sal. kr. дуб ‘ozols’, kam pamatā noz. ‘dobums’ → ‘dobs koks’. 
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 413]

angļu – tree

baltkrievu – дрэва

franču – arbre

čigānu – kašt

grieķu – δέντρο

igauņu – puu

krievu – дерево

latīņu – arbor

lībiešu – pū

lietuviešu – medis 

poļu – drzewo

somu – puu

ukraiņu – дерево

vācu – der Baum

zviedru – träd