Tradicionālā transkripcija

[kleĩta]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[kle͜iːtɑ̆]

[k] – nebalsīgais troksnenis

[l] – skanenis

[ei] – divskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

Divzilbju vārds.

kleit- – sakne, vārda celms

-a – galotne

dubult+kleit-a

kokteiļ+kleit-a

kostīm+kleit-a

krist-ām+kleit-a

mini+kleit-a

rīt-a+kleit-a

siev-as+kleit-a

vakar+kleit-a

kleita – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Tikko pirktā kleita izpelnījās pretrunīgu vērtējumu.

2) izteicēja daļa – Vakara nagla bija vijolnieku konkursa uzvarētājas ekstravagantā kleita.

3) galvenais loceklis – Šuvējai darba netrūka. Kleitas un blūzes. Svārki un bikses.

4) papildinātājs – Vērojot garāmgājējas, sadrūmusī Ieva pamanīja savējai līdzīgu kleitu, un tas nu nekādi nepalīdzēja uzlabot garastāvokli.

5) vietas apstāklis – Atklājusi kleitā ražošanas defektu, Inta nesa šo apģērba gabalu atpakaļ uz veikalu.

6)  veida apstāklis – Par spīti salam izgāju uz lieveņa vienā kleitā.

7) apzīmētājs – Kleitas piegrieztnes bija ņemtas no visjaunākā modes žurnālu numura.

kleitas drēbe, kleitas piegrieztne

balles kleita, katūna kleita, vasaras kleita, vilnas kleita, zīda kleita

gara kleita, īsa kleita, skaista kleita

nopirkt kleitu, pašūt kleitu, pieguļoša kleita, uzvilkt kleitu

kleita, -as, s.

Sieviešu tērps, kura augšdaļa atbilst blūzei, apakšdaļa – svārkiem.

Vilnas kleita. Zīda kleita. Pieguļoša kleita. Kleitas drēbe. Pašūt kleitu.

Kleitas aste sar. – dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.

Meitenes bija vasarīgās kleitās, atsegtām rokām un kakliem .. Bels 1, 94.

Es paskatījos pāri zālei uz meiteni melnā, ļoti īsā kleitā .. Lukjanskis 2, 27.

Meita ir liela, spēcīga, ģērbusies pelēkā, garā pusvadmalas kleitā. Kalndruva 2, 129.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

kleita – sukne 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

kleita; aizguvums; no v. Kleid ‘apģērbs, kleita’. Pamatā ide. *glei- ‘lipt, ziest’ (no kā la. glīts). Vārds aizgūts 18. gs. beigās vai 19. gs. sākumā, bet valodā tas plašāk ieviesies tikai 19. gs. beigās. (Tā nav, piem., K. Valdemāra vārdnīcās, bet ir J. Neikena un K. Ulmaņa vārdnīcās: kleite. Forma kleita 20. gs.)
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 402]

angļu – dress; frock

baltkrievu – плацце

čigānu – kleita

franču – robe

grieķu – φόρεμα; φουστάνι

igauņu – kleit

krievu – платье

latīņu – consūtum

lietuviešu – suknelė

poļu – sukienka

somu – leninki

ukraiņu – плаття

vācu – das Kleid

zviedru – klädning