Cirvja kātus parasti taisa no kļavas.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]
●
Kanādas karogā redzama kļavas lapa. Karogā izmantotas divas krāsas – sarkana un balta. Uz centrālās, baltās daļas ir sarkana kļavas lapa, abās pusēs balto daļu ierāmē vertikālas sarkanas svītras. Baltā daļa divkārt platāka par sarkanajām sānu daļām. Karogs simbolizē divus okeānus, kas apskalo Kanādas krastus – Kluso okeānu un Atlantijas okeānu –, un valsti, kura atrodas starp tiem. Kļavas lapa apzīmē nācijas vienotību.
[Sagatavots pēc: http://www.ltdkarogi.eu/]
●
Kļava ir ļoti ražīga sulu devēja – viens koks var dot aptuveni 100 litru. Tas ir pavasara un dabas spēka pārpilns salds dzēriens, taču, sulas karsējot, sanāk vēl daudz saldāks sīrups (rēķina, ka no aptuveni 40 litriem sulas iznāk litrs sīrupa). Latvijā sastopamo kļavu sulā ir aptuveni 5 % cukura, kamēr liepās un bērzos tikai 2 %, bet Kanādā un ASV audzētajās īpašajās cukura kļavās dabiskā salduma ir vēl vairāk. Vairākās Kanādas pavalstīs, piemēram, Kvebekā, Austrumontario, Jaunanglijā, tāpat kā Ņujorkas un Vermontas pavalstīs ASV, kļavu sīrupa darīšana ir tradicionāla nodarbe, tāpēc tur aktīvi darbojas sīrupa gatavotāju asociācijas, kas, līdzīgi balzametiķa vai parmezāna ražotājiem, cīnās par produkta kvalitātes saglabāšanu, pazīst īstu mantu pēc krāsas un biezuma.
[Sagatavots pēc: http://www.vesels.lv/]
●
Kļavas zied agrā pavasarī, maija sākumā, pirms lapu plaukšanas. Kļavu ziedēšana ir ziedoņa iezvanīšana, jo tā apsteidz ievas. Zaļgandzelteno ziedu ķekaros ir tikpat daudz salduma kā kļavu sulā. Plato lapu koks ir nozīmīgs agrais nektāraugs. Visbiežāk savvaļas kļavas atradīsies upju krastos, gravās, morēnu pauguros. Bet vislabāk kļavas jūtas mājokļu tuvumā, auglīgās augsnēs, kur viņu kuplie, zaļiem mākoņiem līdzīgie vainagi izvēršas visā krāšņumā. Kļavu vainagi ir blīvāki un kuplāki nekā citiem kokiem.
Kļavas koksne ir smaga, cieta, balta, ar iesārtu vai viegli brūnganu nokrāsu, ar labām mehāniskajām īpašībām, līdzīga ozola koksnei. No kļavas koksnes gatavo drāztos finierus mēbeļrūpniecībā. Senāk izmantoja darbarīku kātiem, virtuves piederumiem, galdiem, mūzikas instrumentiem, riteņu spieķiem u. c. Parastā kļava jaunībā ir ļoti ātraudzīga suga. Piecdesmit sešdesmit gadu laikā sasniedz pilnu augumu. Var sasniegt arī maksimālo garumu – 30 m. Jauno kļavu viena gada dzinumi labvēlīgos apstākļos sasniedz un dažkārt arī pārsniedz metru garumā. Līdzšinējā zinātniskajā literatūrā atrodami dati, ka kļavu mūža ilgums sasniedz pat 150–200 gadus.
Padomju laiku pirmajos aizsargājamo dižkoku sarakstos kļavu nav. Tikai 1974. gadā mežkopja Staņislava Saliņa grāmatā 626 dižkoku skaitā parādās pirmās ziņas par četrām dižkļavām ar stumbra apkārtmēru no 3,5 līdz 3,7 m. Bet dižkoku meklētāji atrod aizvien jaunas resnu stumbru kļavas. 1975. gadā Atis Baiže Rīgas rajona Dalbes ciemā atrod vareno Bajāru kļavu, kurai stumbra apkārtmērs ir 4,8 m (!). 1977. gada LPSR Ministru Padomes aizsargājamo dižkoku sarakstā ir 18 kļavas, bet 1986. gadā – 3 koki. Tagad apzināto dižkļavu skaits ir vēl lielāks, bet diemžēl nav apkopots, un liela daļa šo mērījumu nav pārbaudīti.
Dižās kļavas salīdzinājumā ar ozoliem, liepām un citu sugu dižkokiem, tomēr ir diezgan liels retums, un to stumbru izmēri ne tuvu nesasniedz tādu apkārtmēru kā vecajiem ozoliem un liepām. Par valsts nozīmes dižkokiem kļavas ieskaita no tā brīža, kad stumbra apkārtmērs sasniedz 3,5 m.
Visresnākā dižā kļava atrasta 1980. gadā Trikātā, pie Rūtiņu mājām. Tās stumbra apkārtmērs cilvēka krūšu augstumā (1,3 m no zemes) 1997. gada martā bija 5,6 m. Tā ir visresnākā kļava Baltijā, un nav ziņu, ka arī citās Austrumeiropas valstīs būtu kāda platanoides ar resnāku stumbru. Rūtiņu kļavas raupjais, nelīdzenais stumbrs 3,5 m augstumā sadalās divās starās, no kurām resnākā 5,5 m augstumā savukārt vēlreiz sadalās trijos žuburos. Vidējais no tiem ir nolūzis. Koka augstums – 23 m. Vainaga projekcija – 210 m2.
Otra resnākā kļava aug Rīgā, Kuldīgas ielā 31/33. Tur kādreiz bijuši Zasas muižiņas lauki (tagad LU Botāniskā dārza teritorija). Zasulauka kļavas stumbra apkārtmērs cilvēka krūšu augstumā sasniedzis 5 m, bet 2,5 m augstumā stumbrs sadalās divās līkās starās, starp kurām izveidojusies plaisa. Koka un cilvēka drošības labad vainags ir jāsasaitē. Šī kļava ir Pārdaugavas un visas Rīgas lepnums. Ne Igaunijā, ne Lietuvā nav tik apjomīgu kļavu. Zasulauka kļavas augstums ir 26 m, vainaga projekcija – 25 x 25 m – nosedz 430 m2 laukumu.
Rīgā aug veselas septiņas republikas nozīmes kļavas, apmēram viena sestā daļa no visām valstī zināmajām dižkļavām. Platanoides ir aristokrātiski koki.
Garuma rekordisti Ansis Opmanis atradis pavisam nesen pie pašas Rīgas robežas, Rāmavas parkā aiz vēsturiskās muižiņas ēkas. Dižā kļava ieaugusi senās Daugavas pamatkrasta nogāzē starp izcili slaidu stumbru melnalkšņiem. Lai konkurētu ar melnalkšņiem, arī Rāmavas Acer platanoides pacēlusi vainagu melnalkšņu galotņu augstumā – 30 m. Bet patiesībā kļavas garums ir vēl lielāks, jo 3,80 m resnais stumbrs par 15 grādiem sasvēries uz dienvidaustrumu pusi. Kļavas vainags vidēji kupls – 230 m2.
Tikai 3 m uz ziemeļrietumiem no šīs dižkļavas pavisam nesen augusi otra, vēl dižāka kļava. No tās atlicis tikai 4,1 m resns līks stumbenis un vēl nesazāģēta nolūzušā garā stumbra daļa. Tieši tāpēc Rāmavas kļava par 15 grādiem sasvērusies uz dienvidaustrumiem. Kļava ir tiekusies uz pretējo pusi, lai attālinātos no savas lielās māsas.
Ja paseko dižo kļavu stumbru pieauguma dinamikai, atklājas brīnumu lietas. Piemēram, visresnākās Rūtiņu kļavas stumbra apkārtmērs 1980. gada 14. septembrī bija 4,97 m, bet 1997. gada martā – jau 5,60 m. Tātad 16 veģetācijas sezonās pieaugusi par 63 cm! Vidējais augšanas ātrums – 3,94 cm gadā. No šiem skaitļiem varam izrēķināt visresnākās Baltijas valstu dižkļavas vecumu: 560 cm dalot ar augšanas ātrumu – 3,94 cm sezonā. Tā tiek iegūti 142 gadi. Maz ticams, ka vecumā ātraudzīgā kļava savā jaunībā būtu augusi lēnāk.
Vēl iespaidīgāks augšanas ātrums ir Zasulauka kļavai Rīgā. 1975. gada 15. augustā tās stumbra apkārtmērs bija 4 m, bet 1999. gada 9. martā – 5,0 m. Tātad 23 gados pieaugusi par vienu metru!
Augšanas ātrums: 100/23 = 4,35 cm gadā. Vecums – 115 gadi. Vidējās gadskārtas platums – 7 mm.
Līdzīgs augšanas ātrums redzams arī vēl citām resnajām kļavām, kurām agrāk ir izdarīti precīzi stumbra resnuma mērījumi. Pašreizējie novērojumi liecina, ka Latvijā arī visresnākās dižkļavas nav vecākas par 150 gadiem.
[Sagatavots pēc: http://www.dabasretumi.lv/]
●
Kļava ļoti labi uzņem cilvēka lieko enerģiju, mazina dusmas, naidu un citas nevajadzīgās emocijas, to vietā dodot cilvēkam līdzsvarotību, izturību, ticību sev, mieru. Kļavas enerģija ir ļoti maiga un tomēr spēcīga.
Kļava pirts dziedniecībā:
lai atbrīvotos no negatīvajām emocijām,
nervu spriedzes mazināšanai,
pret aknu un liesas sāpēm,
pret kuņģa slimībām,
relaksācijai,
brūču dziedināšanai,
iekaisuma procesu mazināšanai,
organisma enerģētiskai tīrīšanai.
[Sagatavots pēc: http://www.ziedonis.lv/]