kakls, -a, v.
1. Ķermeņa daļa starp galvu un vidukli.
// lok.: kaklā; apst. nozīmē Uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu, pāri šai ķermeņa daļai (piemēram, ko uzlikt, arī atrasties).
Uzkārt fotoaparātu kaklā.
Edžiņš uznāk no lauka ar ganu kulīti kaklā un rīksti rokā. Blaumanis 6, 407.
Cilpa kaklā sar. – saka par bezizejas stāvoklī nonākušu cilvēku.
„Vekseļus šoreiz nežirēšu .. Citādi tavas izčākstējušās būdas aizraus arī „Cepli” līdz. Visi jau runā, ka tev atkal esot cilpa kaklā.” Rozītis III, 324.
2. Rīkle.
Uznāca klepus – it kā putekļi būtu ieķērušies kaklā. Lubējs 1, 154.
Kāpt kaklā – izraisīt spiediena sajūtu kaklā.
Viņa baidījās .. šīs tikšanās [ar nelaimes gadījumā cietušo vīru]. Meklēdama kabatā mutautiņu, Aina uzgāja kino biļetes .. Kaut kas kāpa kaklā, spieda, sūrstēja. Zigmonte 2, 307.
3. Sašaurināta vieta (dažu trauku) augšdaļā.
Vāze ar garu kaklu.
.. [kalējiene] atlocīja pudeles kaklam piesieto garo papīru .. Birznieks-Upītis I, 68.
// Sašaurināta (dažu priekšmetu) daļa (augšdaļā, galā u. tml.).
Vijoles kakls.
Augšējā daļā spiedes korpuss sašaurinās un izveido spiedes kaklu .. Indāns 1, 123.
// Sašaurināta (orgāna) daļa, kas parasti savieno divas citas (šī orgāna) daļas.
Dzemdes kakls.
.. mazie priežu stumbriņi .. pie sakņu kakla veido cilpveidīgus izlocījumus. Zinātne un Tehnika 63, 2, 11.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Krist (arī mesties) ap kaklu sar. – izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
Būt līdz kaklam sar. – būt ļoti apnikušam.
Lauzt (arī nolauzt) kaklu sar. – nosisties. Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla sar. – būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā).
Kāpt uz kakla (biežāk uz galvas) sar. – censties uzkundzēties, apspiest. Neklausīt.
Ņemt sev uz kakla (arī uz sava kakla) sar. – uzņemties nepatīkamas rūpes, atbildību (par ko).
(Kā) krusts (arī nelaime, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā) sar. – saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla, arī slogs (arī krusts) no kakla nost sar. – saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
Dot (arī sadot) pa kaklu sar. – fiziski pārmācīt. Bargi (iz)rāt.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) sar. – dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Pa galvu pa kaklu, arī pa kaklu pa galvu – ļoti ātri, lielā steigā.
Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) sar. – saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas.
Apgriezt kaklu (arī galvu) vienk. – iznīcināt, noslepkavot.
Kārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos) – nonākt galējā trūkumā.
Mest cilpu kaklā (arī savilkt cilpu ap kaklu) – sagādāt (kādam) neciešamus, draudošus apstākļus.
Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā – (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Sakas kaklā (arī galvā) sar. – saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
(Kā) akmens kaklā sar. – saka par kaut ko ļoti apgrūtinošu.
Kārties kaklā sar. – uzplīties, uzmākties.
Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) – saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Pilnā kaklā – ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
Iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) kaklā (arī rīklē) – spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi).
Sirds kāpj (tīri vai) pa kaklu (biežāk pa muti) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā sar. – saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]