LLVV šķirklis
kāja, -as, s.
Apakšējā ekstremitāte – balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
Aut kājas. Atpūtināt kājas. Lēkāt uz vienas kājas.
Kāju slaukāmais (arī slauķis) – kājslauķis.
Kājas bumba novec. – kājbumba.
Kāju pamesls niev. – kājpamesls.
Kur vien kāju sper – visur.
Aizlikt kāju priekšā – liekot kāju ceļā (gājējam, skrējējam), panākt, ka krīt.
Nav kur kāju nolikt (arī (pa)spert) – saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
Koka kājas – rotaļu rīks – divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
(Prom, arī nost) no kājām sar. – tālāk, nomaļus (no kāda).
Lauzīt kājas sar. – iet (parasti ar pūlēm).
O kājas – ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
X kājas – ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
Kājas ir iešanas orgāni un stāvošam cilvēkam vienīgais balsts. Sakarā ar to visi kāju kauli masīvāki nekā roku kauli, bet pēda veido izturīgu un platu balstu. Cilvēka anatomija un fizioloģija 35.
// lok.: kājā, kājās, apst. nozīmē Uz šīs ekstremitātes (uzaut, uzvilkt).
Jaunie strīpainie brunči un platā zilraibā jaka [Smalko Annai] mugurā, kājās baltas diega zeķes un pastalas. Upīts 4, 135.
// Šāda dzīvnieku ekstremitāte.
Dzērves kāja.
// lok.: kājās, apst. nozīmē Stāvus, balstoties uz šīm ekstremitātēm (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Piecelties kājās. Stāvēt kājās.
Izslieties kājās – piecelties, iztaisnojot, izstiepjot augumu, ķermeni.
Karapets jau saknupis pie sienas un aizmidzis. Arī citi nolaižas kaktā uz klona. Paliekam kājās tikai mēs abi ar Ļusņaku. Birznieks-Upītis 6, 300.
Paust stipru satraukumu, būt ļoti rosīgam.
Šodien kājās visa Rīga, Visur runā par vakardienu, par iesākušos revolūciju. Austriņš 2, 425.
Rosināt darbībai, likt darboties.
Veiklais un drošais atriebējs [Tils Pūcesspieģelis] ir visur – viņš ceļ kājās zemniekus, palīdz apspiestajiem .. Literatūra un Māksla 65, 2, 3.
Iesaistīt revolūcijā, nemieros (daudzus vai visus).
.. tie ir dumpinieki, kas grib sacelt kājās visu pilsētu, visu zemi un nogāzt no troņa pašu dieva svaidīto ķeizaru. Austriņš 2, 422.
// Apauti apavi.
Lai noslaukot kājas, saimnieks saka [zēnam], ieiedams priekšnamā un rādīdams .. kājslauķi. Pabružā puika apavu sarkanos purnus .. Sudrabu Edžus 3, 311.
2. Pēda.
Pa kājai – atbilstošā lielumā (par apaviem).
Viņas kājas bija stipri mazākas kā [nekā] Martai .. Lēmanis 10, 43.
3. Balsts (priekšmetam, ierīcei).
Vēl te bija seši krēsli ar liektām kājām, apvilkti [ar] zaļu zīdu .. Bels 1, 71.
Melnās kājas – dārzeņu dēstu slimība (parasti krustziežiem).
Līdz kājai vaļā – pilnīgi vaļā (parasti par durvīm).
.. gaitenis, labajā pusē durvis, un visas līdz kājai vaļā. Rīgas Balss 65, 226, 6.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
kāja – kuoja; labā kāja – lobuo kuoja; kreisā kāja – kairuo kuoja; maisīties pa kājām – maiseitīs zam kuoju; ar kājām – ar kuojom; viņam pie kājām – pi juo kuoju; bikšu kāja (bikšu stilbs) – iuzu stora
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
Izlokšņu leksikogrāfiskais materiāls
kāja – 1. kâ kazas kâja – saka par pagaru, izliektu, līku (parasti koka) priekšmetu, kas atgādina dzīvnieka ekstremitāti: borùons sapipkà sovus kPlpus. tàm [baronam] àr biŠ toâda kozas koàja – koâtìņš koâ kozas koàja – golâ sapîta oâdas poàtaõiņa.
2. kâ dìega kàja – saka par ļoti tievu un garu cilvēka, arī dzīvnieka kāju: tàm gPn ìr koâ dìega koàjas : tiêvas, tiêvas, koâ kàuls vìn ìelikc tùr zoàbakâ.
3. (iet) kâ àr kùoka kàj*m ‘lēni, negribīgi, gausi (iet)’: iêt koâ àr kùoka koàj*m – ni grib iêt, tik toâ vàlkâs lnît¢m.
4. (iet) kâ bas*m kàj*m ‘droši, stabili (iet)’: petexnes poši nùo àukl*m pine, naslîdja ùn sìltas biŠ, eŠ pa ceļu koâ bos*m koàj*m.
5. (rakstīt) kâ àr vistas kàju ‘pavirši, neglīti, nesalasāmi (rakstīt)’: [skolēns] raksta naglîši koâ àr vistas koàju.
6. kâ vistas kàjâ gaļas.
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 78]
Sinonīmi
kājas – kāti sar., staigas sar.
Frazeoloģismi (kopija no šķirkļa)
Aut kājas – posties, gatavoties (piemēram, ceļam).
No galvas līdz kājām (retāk papēžiem) – viscaur, pilnīgi, pavisam (par cilvēku).
No bērna (arī bērnu) kājas (arī kājām) – no bērnības, no mazotnes.
Pamats zem kājām – drošs, stabils stāvoklis.
Zeme līgojas zem kājām – saka par nedrošu, bīstamu stāvokli.
Ceļš zem kājām – saka, ja jādodas prom.
Zeme deg zem kājām – saka, ja ir ļoti jāsteidzas; saka, ja tūlīt jādodas prom.
(Ie)spert (arī (ie)celt sar.) (savu) kāju (arī kājas) – (ie)iet, (ie)nākt, arī ierasties (kur).
Dabūt uz kājām (arī uz pekām) sar. – izārstēt. Palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus.
Tikt uz kājām – atveseļoties. Izkļūt no grūtībām.
Nostādīt uz kājām – padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei. Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
Nostāties uz (savām) kājām – kļūt patstāvīgam. Nostiprināties, nostabilizēties.
Stāvēt uz savām (arī paša) kājām – būt patstāvīgam.
Būt uz kājām – būt veselam. Strādāt, rosīties. Izkļūt no grūtībām, sarežģītas situācijas.
Izkustināt kājas – paiet, paskriet kādu gabalu.
Izlocīt kājas – izkustēties no miera stāvokļa. Paieties, paskrieties.
Krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost) sar., arī tikko turēties uz kājām (arī kājās) – nespēt nostāvēt kājās.
(Tikko) (pa)vilkt kājas – ar grūtībām iet.
Kājas neklausa – saka, ja ir grūti iet.
Tā, ka kājas pie zemes nemetas – ļoti ātri (iet, skriet).
Tā, ka nejūt zemi zem kājām – ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
Nejust zemi zem kājām – būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
Cik (arī ko) kājas nes – cik ātri vien iespējams (iet, skriet).
Gāzt no kājām (nost, arī zemē) – gāzt (cilvēku). Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Būt (ar) rokām un kājām (kam) pretī (arī pretim, pret) – kategoriski pretoties (kam).
Saistīt rokas un kājas – pilnīgi atņemt rīcības brīvību.
Mīdīt (arī mīt, bradāt) kājām – rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas).
Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē – pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
Ar kājām gaisā (arī uz augšu) – pretēji parastajam, pieņemtajam.
Apgriezt (visu) pasauli ar kājām gaisā sar. – pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
Apgriezt visu ar kājām gaisā sar. – ļoti sajaukt (ko meklējot).
Kāja paslīd (retāk slīd) – saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
Maisīties (arī pīties, būt, jaukties, kulties) pa kājām sar. – būt par traucēkli (kādam).
(Aiz)likt kāju priekšā – radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
(Ie)mest sprunguli starp kājām (arī kājās, riteņos) – traucēt (parasti kādam ko paveikt).
Būt (arī stāvēt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā sar. – saka, ja paredzama dūža nāve.
Būt uz grūtām kājām sar. – būt grūtniecības stāvoklī.
Ņemt (arī likt) kājas pār pleciem sar. – iet prom, doties ceļā. Bēgt.
Dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu sar. – bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm). Ātri iet, skriet.
Laist kājas (arī ļekas) vaļā, arī laist kājām vaļu sar. – ātri bēgt, ātri doties prom.
Laist (arī skriet) ko kājas (arī nagi) nes sar. – skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
Iznest ar kājām pa priekšu sar. – iznest (kādu) mirušu.
Gulēt pie kājām sar. – justies uzvarētam, padevīgam.
Kājas pieaug (priekšmetam) sar. – saka, ja (priekšmets) piepeši pazūd.
Izkāpis no gultas ar kreiso kāju sar. – saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis.
Ceļa kāja sar. – ceļakāja.
Nolaist no kājas (arī kājām) vienk. – nogalināt.
Atstiept (arī notirināt) kājas (arī atstiept pēdas) vienk. – nomirt.
Uz brīvām kājām – brīvībā.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Aiznest (iznest) ar kājām pa priekšu (kādu) – saka, ja kādu nes apglabāt.
Apsildīt kājas (kaut kur) – pēc ierašanās pabūt kur tikai īsu brīdi, aprast, iedzīvoties.
Ar sausām kājām sar. – bez kaut kā grūta, nepatīkama; viegli.
Ar vienu kāju (kaut kur), ar otru (citur) – saka, ja kāds dzīvo gan vienā, gan otrā vietā, vienlaikus darbojas divās nozarēs, divās jomās.
Bučot kājas (kādam) novec. – ļoti pateikties, izrādīt pazemību.
Celties (sacelties) kājās – sākt cīnīties, aktīvi darboties.
Gāzt (nogāzt) no kājām (kādu) 3. pers. – padarīt nevarīgu, rīcības nespējīgu; pievārēt.
Kājas līdz zemei – saka, ja bērns ir tik liels, ka vairs nav ņemams klēpī.
Kājas (kāja) neceļas (kādam) – saka, ja kāds nevēlas kurp iet.
Kājas paliek aukstas sar. – saka, ja pārņem liels uztraukums, bailes.
Zirga (āža) kāja – negatīva iezīme, ko vēlas noslēpt, bet kas tomēr atklājas.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 444–472]
Terminoloģija
Medicīnā – kāja, amputēta kāja, ieģipsēta kāja, kāju artēriju ateroskleroze, kājas sēnīte, kājas vēna.
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Kājiņš, Kājiņa; Lāčakāja.
Vietvārdi – Aškāja, mežs Palsmanes pag.; Balakājišķi, mājas Laucesē; Baltkāji jeb Baltkājas, mājas Šķibē; Baskāji, mājas Svētē; Bērzkāja, mājas Aizputē; Cisu kājas (jeb Novadi), mājas Kazdangā; Daudzkāji, mājas Kapiņos; Dievakājas ezeriņš jeb Dievkājas ezeriņš, ezers Bērzpilī; Dieva kāja, upe Gaigalavā; Iesalkājas, mazciems Umurgas pag.; Garkāja, mājas Lēdurgā; Kangrotkājas, viensēta Užavas pag.; Kāji, mājas Užavā; Kājiņi jeb Kājiņas, mājas Ceraukstē, Misā; Kājiņu tīrelis, tīrelis Baldonē; Kājeles, mājas Elejā; Kājenieki, mājas Glūdā; Kājusētas, mājas Zebrenē; Kumeļkāja, zvejvieta Baltijas jūrā Ventspils piekrastē; Lāča kāja, Loca koja, mežs Mālupes pag.; Lāča kājas līči, pļava Mālupes pag.; Purkājas upīte (augštecē), upe Cieceres pag.; Platkājas, viensēta Zaļenieku pag.; Podkājas, vasarnīcu ciems Ropažu nov.; Purkājas mežs (jeb Purvkāju mežs, jeb Tīreļkāja), mežs Zvārdes pag.; Tālkājas, mājas Zaubē; Vāckājas, mājas Slampē; Vējkāji, mājas Lažā; Vērš(a)kājas, mājas Tērvetē; Vilkāja, mazciems Tumes pag.; Vilkājas kapi, kapsēta Tukuma nov.; Zaķa kāja, purvs Baldonē; Zaķakājas, mājas Jaungulbenē; Zāļkājas, viensēta Zebrenes pag.
Etimoloģija
kāja; lš. kòja ‘t. p.’ narev. kaj [kāj(a)] ‘t. p.’, si. ar nozīmi ‘miesa, ķermenis’. Pamatā ide. *kãi-, kura tālākie sakari ir neskaidri. Ar la. kāja: gāja sal. si. ar nozīmi ‘gaita, kustība’.
Pēc cita uzskata (Pētersons) vārds saistāms ar gr. kieĩn ‘skriet’, lat.ciēre ‘kustēties’ (noraida Valde un Hofmanis).
Subst. kāj(e)nieks ir sens atv., minēts 17. gs. vārdnīcās [kājenieks Manc I 68, kājnieks Lj 99], adj. kājīgs 18. gs. ‘labs gājējs’ (St I 93), apv. kājots [uò] ‘veiklâm kâjâm’. Verbs kâjot [kãjuôt] no izloksnēm 20. gs. literārajā valodā.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 369–370]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – leg
baltkrievu – нага
čigānu – pir
franču – la jambe
grieķu – πόδι
igauņu – jalg
ivritā – פוס
krievu – нога
latīņu – pēs
lietuviešu – koja
lībiešu – jālga
poļu – noga
somu – jalka
ukraiņu – нога
vācu – das Bein
zviedru – ben
