Tradicionālā transkripcija

[jũra] vai [jũŗa]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʝuːːrɑ̆]

[j] – balsīgais troksnenis

[ū] – garais patskanis

[r] vai [ŗ] – skanenis

[a] – īsais patskanis

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ū.

jūr- – sakne, vārda celms

-a – galotne

jūr+mal-a

Ziem-eļ+jūr-a

Jūr+kaln+e

jūra – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Jūra izskatījās tikpat iespaidīga un noslēpumaina kā vienmēr.

2) izteicēja daļa – Vecmāmuļas nepiepildītais sapnis bija jūra.

3) galvenais loceklis – Te nu viņa bija. Trauksmaini bangojošā jūra.

4) apzīmētājs – Jūras svētkus Latvijā svin jūlijā.

5) vietas apstāklis – Jūrā bija vētra.

6) papildinātājs – Rāznas ezers tiek dēvēts par Latgales jūru.

jūras administrācija, jūras akmentiņi, jūras akvārijs, jūras aļģes, jūras asaris, jūras augi, jūras braucēji, jūras brīze, jūras bruņurupucis, jūras bura, jūras ceļš, jūras centrs, jūras dibens, jūras diena, jūras dievs, jūras drošība, jūras dziesma, jūras govs, jūras grāmata, jūras grunduļi, jūras gurķi, jūras iemītnieki, jūras jūdze, jūras kajaks, jūras kāposti, jūras kodekss, jūras krupis, jūras laupītāji, jūras lauva, jūras leopards, jūras līdaka, jūras līmenis, jūras māja, jūras māte, jūras mezgls, jūras mols, jūras muzejs, jūras navigācija, jūras nēģis, jūras novērošanas sistēma, jūras oļi, jūras osta, jūras politika, jūras priede, jūras projekts, jūras putni, jūras reģistrs, jūras rīsi, jūras sāls, jūras sīpols, jūras spēki, jūras svētki, jūras temperatūra, jūras termini, jūras tiesības, jūras transports, jūras vārti, jūras vējš, jūras veltes, jūras vilks, jūras zaķis, jūras zāle, jūras zirdziņš, jūras zivis, jūras zīriņš, jūras zutis, jūras zvaigznes, jūras zveja

dziļa jūra, klusa jūra, mierīga jūra, rāma jūra, spēcīga jūra

apdziedāt jūru, atpūsties pie jūras, bangojoša jūra, doties jūrā, dzīvot pie jūras, gleznot jūru, izjust jūru, neaptverama jūra, peldēties jūrā, sapņot par jūru, sauļoties pie jūras, satrakojusies jūra, vilinoša jūra, zvejot jūrā

jūra, s.

1. Plaša, ar sauszemi nepilnīgi norobežota okeāna daļa; arī ļoti liela ūdenstilpe. 

Baltijas jūra. Melnā jūra. Sarkanā jūra. Jūras krasts, līcis, straume. Peldēties jūrā. Braukt pa jūru.

Iekšējā jūra – jūra, kas iestiepjas dziļi sauszemē un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.

Malas jūra – jūra kontinenta malā un kuru no okeāna atdala salas vai pussalas.

Jūras šaurums – šaura ūdens josla, kas savieno jūras vai jūru ar okeānu. 

Atklātā jūrā – tālu no krasta.

Aiz jūru jūrām poēt. – ļoti, gandrīz nesasniedzami tālu.

Jūras kāposti – jūras aļģes, ko lielā joda satura dēļ lieto uzturā un ārstniecībā.

Jūras mēsli – krastā izskalotas aļģes, ko lieto lauku mēslošanai.

Jūras slimība – slimīgs stāvoklis (nelabums, reiboņi), ko izraisa šūpošanās (piem., braucot ar kuģi vai lidmašīnu).

Jūras vārti – izeja no ostas atklātā jūrā.

2. pārn. Ļoti liels (kā) daudzums. 

Ziedu jūra.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 463]

jūra, -as, s.

1. Ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem nepilnīgi norobežota plaša okeāna daļa.

Jūras līcis. Jūras vējš. Jūras fauna. Jūras flora. Jūras brauciens. Jūras transports. Jūras kuģis.

Jūras braucējs – jūrasbraucējs.

Jūrā gājējs – jūrnieks.

Jūras laupītājs – cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā.

Augsta jūra – bangaina jūra.

Jūras jūdze – garuma mērvienība – 1852,2 metri.

Jūras ass – garuma mērvienība – aptuveni 1,83 metri (angļu mērvienību sistēmā).

Jūras skola – jūrskola.

Jūras asaris – lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās.

Jūras krauklis – liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns.

Jūras gailis – gugatnis.

Jūras grundulis – jūrasgrundulis.

Jūras lauva – liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem.

Jūras kara bāze – kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.

Jūras kājnieki – kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.

Jūras kauja – bruņota sadursme, kurā piedalās karakuģi un aviācija.

Jūras arājs – zvejnieks.

Jūras sudrabs – jūras zivis.

Iziet jūrā – izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu).

Virs (arī zem) jūras līmeņa – augstāk (arī zemāk) par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni.

Mēness jūra – tumšs Mēness virsmas apgabals.

Jūru viņa nekad vēl nebija .. redzējusi .. . Tagad viņas mierīgā krākšana, varenā elpa viņpus kāpām pirmo reizi lika izjust tās varenā plašuma burvību. Izgājusi cauri kāpām un pēkšņi ieraudzīdama savā priekšā nepārskatāmo ūdens bezgalību, Marta apmulsa. Lācis 4, 447.

Otrā dienā plosījās vētra. Jūra bija tik sadusmota, ka, likās, pat kaijas nobijās no neprātīgajiem viļņu auļiem .. Kalndruva 2, 23.

Jūras vārtos, tai vietā, kur Ventas ūdeņi sastopas ar jūru, zvejniekiem, kad pūš dienvidvakaru vējš, vajag drosmi un prasmi, lai godam tiktu cauri .. J. Kalniņš 1, 389.

Braukšanas laikā pa sabangotu jūru .. cilvēki dažreiz .. saslimst ar jūras slimību. Rodas galvas reiboņi .. Veselība 58, 4, 25.

Šis ezers atrodas vairāk nekā 2000 metru virs jūras līmeņa .. Zvaigzne 76, 22, 18.

2. Ļoti liels (kā) daudzums, ļoti liela (kā) kopa.

Ziedu jūra. Liesmu jūra. Dubļu jūra.

.. viņš uz kādu brīdi izrāvās, pazuzdams raibajā tirgus ņudzeklī un atstādams mani vienu .. šai nepārredzamajā ļaužu jūrā. Austriņš 1, 318.

.. aplausu jūra nepārtraukti šalc vismaz desmit sekundes. Bels 1, 122.

pārn. Izbridusi dziļu ciešanu jūru, .. Jadviga izraujas no pasivitātes un iekļaujas jaunās dzīves celtnieku pulkā. Literatūra un Māksla 56, 30, 3.

// Ļoti liels plašums.

.. šķiet, ka viņu acis, skatoties pāri melnā aruma bezgalībai, redz to kviešu jūru, kas nākamgad viļņosies līdz visiem četriem apvāršņiem. Kroma 3, 19.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Izsmelt jūru (ar karoti) – trūkstot reālām iespējām, panākt vēlamo; sasniegt reāli neiespējamo.

Jūra līdz ceļiem – saka, ja cilvēkam šķiet, ka viņš visu spēj. 
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 441]

Vietvārdi – Adrijas jūra; Amundsena jūra; Andamanu jūra; Arafuru jūra; Arābijas jūra; Austrumķīnas jūra; Austrumsibīrijas jūra; Azovas jūra; Bafina jūra; Baltā jūra; Baltijas jūra; Bandas jūra; Barenca jūra; Belinshauzena jūra; Beringa jūra; Boforta jūra; Čukču jūra; Dirvila jūra; Deivisa jūra; Dienvidķīnas jūra; Dzeltenā jūra; Egejas jūra; Fidži jūra; Filipīnu jūra; Floresas jūra; Grenlandes jūra; Irbes jūras šaurums; Japāņu jūra; Jaungvinejas jūra; Javas jūra; Jonijas jūra; Karas jūra; Karību jūra; Kaspijas jūra; Koraļļu jūra; Krētas jūra; Labradora jūra; Laptevu jūra; Ligūrijas jūra; Melnā jūra; Norvēģu jūra; Ohotskas jūra; Rīgas jūras līcis; Rosa jūra; Sarkanā jūra; Savu jūra; Sulavesi jūra; Sulu jūra; Timoras jūra; Tirēnu jūra; Vedela jūra; Vidusjūra; Zālamana jūra; Ziemeļjūra.

Ergonīmi – Jūras vārti, teātra nams Ventspilī; Latvijas Jūras akadēmija, mācību iestāde.

jūra; pamatā ide. *au(e)- ‘aprasināt, mitrināt, tecēt’ atv. *au(e)r- : *ūr- ar ieskaņas j- pievienojumu. 
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 362]

angļu – sea

baltkrievu – море

franču – mer

grieķu – θάλασσα

igauņu – meri

krievu – море

latīņu – mare

lietuviešu – jūra

lībiešu – mer

poļu – morze

somu – meri

ukraiņu – морa

vācu – die See; das Meer

zviedru – havet