Niedru jumti
Jumts ir kā kronis mājas celtniecības procesā, ne velti joprojām pastāv tradīcija jumta korē pakārt vainagu, kas nozīmē, ka galvenais ir paveikts – ēka ir zem jumta. Tas ir arī kā mājas saimnieka vizītkarte – liecība viņa domāšanas veidam un attieksmei pret apkārtējo vidi un estētiskajām vērtībām.
Pasaulē un arī Latvijā palēnām notiek pāreja uz ekoloģiski tīriem jumta seguma materiāliem, un sevišķi labi Latvijas ainavā iederas niedru jumti. Niedre ir plastisks materiāls, kas piemērots arī sarežģītām jumta konstrukcijām. Niedres kā jumta seguma materiāls ir gadu gaitā pārbaudīta vērtība. Pareizi un kvalitatīvi uzklāts niedru jumts kalpo vairāk nekā simt gadu, ja tiek pareizi kopts. Piemēram, ik pēc 20–30 gadiem no jumta vajadzētu notīrīt sūnas, kas ir niedru jumta lielākais ienaidnieks. Zem sūnām uzkrājas mitrums, kas veicina pūšanu. Jumts būtu jāsargā arī no putniem, kas iesēj tur dažādas sēkliņas un zīles.
Maldīgs ir uzskats, ka niedru jumti ir ugunsnedroši. Niedres pieder pie vāji degošo materiālu grupas. Tie ir ugunsdroši sava blīvā seguma dēļ. Būvējot māju un pareizi ievērojot visus ugunsdrošības standartus, niedru jumts ir drošāks nekā sintētisks jumta segums. Pat nejauši uz jumta nokritis cigaretes izsmēķis ugunsnelaimi neizraisīs. [..]
Niedres ir ekoloģiski vistīrākais jumtu seguma materiāls. Tās netiek piesūcinātas ar kaitīgām ķīmiskām vielām.
Jumta korēs parasti izmanto dēlīšus vai plēstās skaidas, tas patlaban ir Latvijā visizplatītākais kores veids. Var izmantot arī dakstiņus, spaļus ar māliem, tiek piedāvāti arī gandrīz divdesmit jumta kores nobeiguma veidi.
Izvēloties fasādes krāsu mājai, jāņem vērā, ka niedru jumts savu gaišo dzelteno krāsu zaudēs aptuveni gada laikā – tas kļūs pelēks. Tātad fasādes krāsa jāizvēlas atbilstoši tam, kāds jumts būs pēc laika.
[Rožukalne 2004 : http://www.videsvestis.lv/]
Stāsts par lietu
Arvja Kolmaņa īsprozas darbā Stāsts par lietu (1995) centrālais tēls – vīrs – apjauš kosmiskās telpas orientācijas aprises, sēžot uz jumta. Viņš apzinās, ka materiālās lietas nav nepieciešamas (nūjas aizsviešana) un rada pats savu pasaules modeli, kura centrā atrodas viņš pats. Vecais vīrs jūtas Dieva statusā, iekšēji piepildīts un gandarīts, jo patības veidošana un sasniegšana ir situāciju virkne, kad darbības atskaites punkts un noteicējs ir pats cilvēks. Tieši uz jumta sēžot, vīrs saprot, ka nav jēgas staigāt ne horizontālā, ne vertikālā virzienā, jo šeit var ieraudzīt visu, ko vēlas, skatīties uz visiem no augšas. Vecā, klibā vīra atteikšanos pārvietoties iespējams uztvert kā mēģinājumu pievērsties meditācijai, atsakoties no visa materiālā un uzsverot garīgās pasaules nozīmību. Taču tajā pašā laikā vīram redzes leņķis jeb redzesloks nepaplašinās (iespējams, vienīgi apziņā – iekšējā pasaulē), jo telpa paliek nemainīga, proti, ierobežota. Viņš neredz vairāk, kā līdz šim, vienīgi mainās pārredzamība.