Morfoloģiskais raksturojums
iela – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
|
|
vsk.
|
dsk.
|
|
N.
|
iel-a
|
iel-as
|
|
Ģ.
|
iel-as
|
iel-u
|
|
D.
|
iel-ai
|
iel-ām
|
|
A.
|
iel-u
|
iel-as
|
|
I.
|
ar iel-u
|
ar iel-ām
|
|
L.
|
iel-ā
|
iel-ās
|
|
V.
|
iel-a!
|
iel-as!
|
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Šovakar iela bija tukša no tūristiem.
2) izteicēja dzīve bija pilsētas ielas.
3) galvenais loceklis – Vientuļa iela. Klusums visapkārt.
4) papildinātājs – Katrai ielai ir savs nosaukums un sava vēsture.
5) apzīmētājs – Ielas apgaismojums bija pavisam blāvs.
6) vietas apstāklis – Rīgas ielā ir atvērts jauns fotosalons.
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
ielas apavi, ielu apgaismojums, ielu apmales, ielu apzīmējumi, ielu basketbols, ielu bērni, ielu dejas, ielu karte, ielu klasifikācija, ielu kautiņi, ielas mala, ielu māksla, ielas muzikants, ielu mode, ielu norādes, ielu plāksnītes, ielas remonts, ielu sadalījums, ielu saraksts, ielas segums, ielu sports, ielu stafetes, ielu stils, ielu teātris, ielas tirgotājs, ielu tīklojums, ielas vidus, ielu vēsture
vienvirziena iela
galvenā iela, maģistrālā iela, nomaļa iela, paralēlā iela, plata iela, šaura iela, tukša iela
aizsprostota iela, apmaldīties ielās, apzaļumota iela, bloķēt ielu, braukt pa ielu, iet pa ielu, izsviest uz ielas, meklēt ielu, neizbraucama iela, noslogota iela, pāriet ielu, pārvietoties pa ielu, remontēt ielu, satikt uz ielas, slēgta iela, šķērsot ielu
LVV šķirklis
iela, s.
1. Satiksmei paredzēta josla pilsētā vai citā biezi apdzīvotā vietā; šādas joslas braucamā daļa (bez ietvēm).
Taisna, plata iela. Bruģēta, asfaltēta, smilšaina iela. Ielu krustojums. Ielu apgaismojums. Iet pāri ielai.
2. Namu rindas gar šādu joslu joslu kopā ar to.
Dzīvot Dzirnavu ielā 5 (Dzirnavu ielas piektajā namā). Nams atrodas Krišjāņa Barona un Lāčplēšu ielu stūrī.
3. ģen. ielas. Tāds, ko lieto ārpus mājas.
Ielas apģērbs, kurpes.
4. ģen. ielas, ielu. Tāds, kas darbojas vai noris uz ielas.
Ielas tirgotāji, muzikanti. Ielu cīņas.
5. ģen. ielas, sar. Piedauzīgs, vulgārs.
Ielas žargons. Ielas puikas.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 358]
LLVV šķirklis
iela, -as, s.
1. Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās.
Asfaltēta iela. Bruģēta iela. Smilšaina iela. Taisna iela. Līkumota iela. Plata iela. Šaura iela. Klusa iela. Dzīva iela. Trokšņaina iela. Pilsētas galvenā iela. Ielu krustojums. Ielas drūzma. Ielas šķērso dzelzceļa līniju. Demonstranti iziet ielās. Staigāt pa ielām.
Ielu dzelzceļš – tramvajs.
Ielu cīņas – bruņotas sadursmes ielās (karā, sacelšanās laikā).
.. tas ir kiosks pie pilsētas dārza, kur šķērsojas ielas un kustība diezgan dzīva. Kurcijs 4, 255.
Rīga, Rīga skaistā, – Logi, jumti laistās, – Akmens namu rindās taisnas ielas stīdz .. M. Rudzītis 2, 54.
// Brauktuve šādā joslā.
No kreisās puses plūst tā [demonstrantu] straume. .. Visa platā iela ir pilna no vienas malas līdz otrai – galva pie galvas; reizēm it kā paplēšas vēl un aizņem trotuāru. Upīts 18, 81.
.. tas nebij kāzu, bet kāda lieliska karnevāla korso brauciens. Taures kliedza un dzina no ielas prom uz trotuāra ikvienu, kas būtu mēģinājis pārkļūt uz otru pusi. Rozītis III, 126.
// Šāda osta kopā ar celtņu rindām gar to.
Dzīvot Rīgas ielā. Karā nopostīta iela.
// ģen.: ielas, arī ielu, adj. nozīmē Tāds, kas darbojas, noris ārpus telpām, parasti šādā satiksmei paredzētā joslā.
Ielas muzikanti. Noteikumi par ielas tirdzniecību.
// pareti Grēda (parasti malkas, kokmateriālu).
.. gludi izgrebto karošu [tirgū] ir sakrautas veselas ielas .. Rozītis 2, 140.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Sinonīmi
Frazeoloģismi (kopija no šķirkļa)
Izmest (arī izsviest) uz ielas sar. – atbrīvot, padzīt, izlikt no dzīvokļa.
Uz ielas sar. – būt bez darba, bez dzīvokļa.
No ielas sar. – nepazīstams, tāds, kam nav ieteikuma, raksturojuma.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Mērīt ielas platumu – streipuļot.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 952]
Terminoloģija
Celtniecībā – aklā iela, apbraucamā iela, apstādītā iela, apzaļumotā iela, dzīvojamā iela, galvenā iela, iela, maģistrālā iela, parka iela, pilsētas caurvedu iela, radiāla maģistrālā iela, rajona maģistrālā iela, segta iela.
Etimoloģija
iela; lš. eilễ, apv. eilà ‘rinda, kārta, slānis, šķira’. Atvasināts no verba iet. Izloksnēs iela arī ‘rinda, grēda’.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 335]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – street
baltkrievu – вуліца
franču – rue
grieķu – οδός
igauņu – peatänav
krievu – улица
latīņu – platea
lietuviešu – gatvė
poļu – ulica
somu – katu
ukraiņu – вулиця
vācu – das Strasse
zviedru – gata
Dzeja
Iela
Šai pilsētā, kur dzīvojam mēs visi,
Ir iela šaura, dīvaina un īsa.
Aiz bulvāriem tai sākums. Viņai beigas
Pie garas, tumšas ielas nomalē,
Kur strādnieki un amatnieki dzīvo
Ar savām sāpēm, ģimenēm un ilgām. [..] [Čaks 1971 : 301]
Proza
Zirgu pakavi sit ielas bruģu akmeņus caurām dienām, kvēpi līst uz sejas, kad es pa ielu staigāju, un gludi, liekuļoti – nelaimīgi cilvēki ar mirstošām sirdīm un dvēselēm ir tie, kas mani sveicina un kurus es sveicinu.
Un nejauši, kad es pa ielu eju un migla veļas, es satieku bēru gājienu.
Pulks baltu tēlu ar vainagiem galvās un ar zariem rokās nes uz nestuvēm mīļu, mirušu meiteni.
Es pieeju un apstājos, un redzu: guļ mana jaunība uz nestuvēm un ir mirusi.
Es pazīstu arī nesējus un dziedātājus – tās ir manas kalpa zēna dienas, viņas smaida man, un dažas slauka acis un raud, un dažas kvēpina ievziedus un pļavu vījgriezes, un liepu saldumu kā dziļu dienu svelmes...
Es atminos tad Mārtiņu un viņa veļu stāstus. Jā, tāpat kā tur tie veļi, tā manas dienas.
Viņas staigā ap mani, manas sadegušās dienas, viņu gari ir dzīvi un nemirstīgi, un pilnas visas ielas ir no viņām. [Akuraters 1996 : 69]
Cita informācija
Raidījums „Ielas garumā”
Raidījums „Ielas garumā” ir žurnālistes Lilitas Eglītes autorraidījums, kas Latvijas TV ēterā ir no 2003. gada 12. janvāra. Pirmais stāsts bija par Artilērijas ielu, un šo gadu gaitā izstaigātas aptuveni 230–240 ielas ne tikai Rīgā, bet arī Jūrmalā, Ogrē, Bauskā, Alūksnē, Liepājā, Ventspilī. Ir izveidota arī unikāla videoenciklopēdija.
Ideja izkristalizējās vairāku gadu garumā, veidojot stāstus par Vecrīgu ciklā „Rīgai – 800” un jauniešiem domātajā vēsturiskās izziņas ciklā „Ejam meklēt”. Caurlūkojot televīzijas un arī kinofotofonodokumentu arhīva materiālus, tika konstatēts, ka iela kā veselums nav pētīta. Līdz tam iela bijusi kā viens no tematiem stāstos par atsevišķiem namiem, cilvēkiem un notikumiem. Taču L. Eglīte vēlējās izstāstīt vienas ielu stāstu, atklājot pilsētu no funkcionālā, vēsturiskā, sociāli antropoloģiskā aspekta, oficiālo vēsturi samērojot ar privāto vēsturi un parādot dažādu pilsētnieku grupu dzīvi un domāšanas veidu.
Stāstu veidošanā piedalījās rīdzinieki, baušķenieki, liepājnieki u. c. Daudzi no viņiem ir atzīti savas nozares profesionāļi, bet daudzi raidījuma eksperti, autori un stāstnieki kļuva populāri tieši šo videofilmu dēļ. Nereti filmēšanas komanda tikusi sagaidīta ar vārdiem: „Mēs jūs jau gaidījām!” Ir dāvinātas senas avīzes un fotogrāfijas, uzticētas pat ļoti personiskas vēstules un dokumenti. Kuriozas situācijas veidojās, ja diviem kaimiņiem bija pilnīgi atšķirīgi uzskati un zināšanas par kādu notikumu vai personu, bieži cilvēki nav zinājuši, kāda iela atrodas turpat aiz stūra. L. Eglīte stāsta, ka raidījuma veidošanas komanda ir palīdzējusi satikties arī gadu gaitā pazudušiem skolas biedriem, kolēģiem, draugiem un radiem.
[Sagatavots pēc S. Pošeiko sarakstes ar Lilitu Eglīti]
