gulēt
1. Būt aizmigušam.
2. Atrasties guļus stāvoklī.
Šķirkļa autors: Pauls Balodis
1. Būt aizmigušam.
2. Atrasties guļus stāvoklī.
Tradicionālā transkripcija
[gulêt]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[ɡuleːˀt]
[g] – balsīgais troksnenis
[u] – īsais patskanis
[l] – skanenis
[ē] – garais, šaurais patskanis
[t] – nebalsīgais troksnenis
Divzilbju vārds.
Ortogramma – ē.
gul- – sakne
-ē- – piedēklis
-t – galotne
gulē- – vārda celms
-ēt – izskaņa
guļ+baļķ-is
guļ+veid-a
guļ+viet-a
guļ-am+vagon-s
guļ-am+krēsl-s
guļ-am+mais-s
guļ-am+tī-kl-s
klāt+gul-ē-t
gulēt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 3. konjugācijas 2. grupa
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
guļ-u |
guļ-am |
esmu gulē-j-is esmu gulē-j-us-i |
esam gulē-j-uš-i esam gulē-j-uš-as |
2. |
gul-i |
guļ-at |
esi gulē-j-is esi gulē-j-us-i |
esat gulē-j-uš-i esat gulē-j-uš-as |
3. |
guļ |
guļ |
ir gulē-j-is ir gulē-j-us-i |
ir gulē-j-uš-i ir gulē-j-uš-as |
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
gulē-j-u |
gulē-j-ām |
biju gulē-j-is biju gulē-j-us-i |
bijām gulē-j-uš-i bijām gulē-j-uš-as |
2. |
gulē-j-i |
gulē-j-āt |
biji gulē-j-is biji gulē-j-us-i |
bijāt gulē-j-uš-i bijāt gulē-j-uš-as |
3. |
gulē-j-a |
gulē-j-a |
bija gulē-j-is bija gulē-j-us-i |
bija gulē-j-uš-i bija gulē-j-uš-as |
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
gulē-š-u |
gulē-s-im |
būšu gulē-j-is būšu gulē-j-us-i |
bijām gulē-j-uš-i bijām gulē-j-uš-as |
2. |
gulē-s-i |
gulē-s-it/gulē-s-iet |
būsi gulē-j-is būsi gulē-j-us-i |
būsit/būsiet gulē-j-uš-i būsit/būsiet gulē-j-uš-as |
3. |
gulē-s |
gulē-s |
būs gulē-j-is būs gulē-j-us-i |
būs gulē-j-uš-i būs gulē-j-uš-as |
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
tiek gulē-t-s tiek gulē-t-a |
|
ir ticis gulē-t-s ir tikusi gulē-t-a |
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
tika gulē-t-s tika gulē-t-a |
|
bija ticis gul-ē-t-s bija tikusi gul-ē-t-a |
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
tiks gul-ē-t-s tiks gul-ē-t-a |
|
būs ticis gulē-t-s būs tikusi gulē-t-a |
|
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
guļ-ot |
esot gulē-j-is esot gulē-j-us-i |
esot gulē-j-uš-i esot gulē-j-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
gulē-š-ot |
būšot gulē-j-is būšot gulē-j-us-i |
būšot gulē-j-uš-i būšot gulē-j-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tiekot gulē-t-s tiekot gulē-t-a |
|
esot ticis gulē-t-s esot tikusi gulē-t-a |
|
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tikšot gulē-t-s tikšot gulē-t-a |
|
būšot ticis gulē-t-s būšot tikusi gulē-t-a |
|
2. |
||||
3. |
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
gulē-tu |
būtu gulē-j-is būtu gulē-j-us-i |
būtu gulē-j-uš-i būtu gulē-j-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tiktu gulē-t-s tiktu gulē-t-a |
|
būtu ticis gulē-t-s būtu tikusi gulē-t-a |
|
2. |
||||
3. |
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne (reti) |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
ir jā-guļ |
ir bijis jā-guļ |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
bija jā-guļ |
bija bijis jā-guļ |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būs jā-guļ |
būs bijis jā-guļ |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būtu jā-guļ |
būtu bijis jā-guļ |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
esot jā-guļ |
esot bijis jā-guļ |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būšot jā-guļ |
būšot bijis jā-guļ |
||
2. |
||||
3. |
PAVĒLES IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā forma |
|
vsk. |
dsk. |
|
1. |
- |
gulē-s-im! |
2. |
gul-i! |
gul-iet! |
3. |
lai guļ! |
Teikumā var būt:
1) izteicējs – Kaķītis saldi gulēja.
2) teikuma priekšmets – Ilgi gulēt ir bīstami.
gulēt dienvidu, gulēt gultā, gulēt uz lauriem, gulēt nesamaņā, gulēt saldā miegā, gulēt slimnīcā
saldi gulēt
iet gulēt
gulēt, guļu, guli, guļ, pag. gulēju, nepārej.
1. Būt aizmigušam, atpūsties miegā.
Gulēt dziļā, ciešā miegā. Bērnam gribas gulēt. Gulēt vienā gulēšanā. Gulēt diviem vienā gultā. Gulēt vasarā klētī.
Guļ kā nosists, kā beigts sar. – ļoti cieši aizmidzis.
Guļ tavu gulēšanu.
Guļ kā lācis sar. – saka par tādu, kas daudz, ilgi guļ.
2. Atrasties guļus stāvoklī.
Gulēt uz dīvāna un lasīt. Gulēt pludmalē. Gulēt uz sāniem, uz muguras. Augi ar guļošiem stumbriem.
3. Būt smagi slimam; tā ka atrodas vai ir jāatrodas guļus stāvoklī.
Gulēt nesamaņā. Gulēt slimnīcā.
Gulēt uz gultas – būt smagi slimam tā, ka jābūt guļus stāvoklī.
Gulēt uz nāves gultas – būt ļoti slimam, tuvu nāvei.
4. pārn. Būt mirušam, apbedītam.
Gulēt mūžīgā miegā. Gulēt zem velēnām. Tēvs guļ smilšu kalniņā.
5. 3. pers. Atrasties, būt novietotam (kur); būt, atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
Krastmalā guļ baļķu grēdas. Grāmatas guļ, kaudzē sakrautas. Zemākos tīrumos labība guļ zem ūdens. Akmeņogļu slāņi guļ dziļi zemē. Preces guļ plauktos. Nauda guļ bankā.
6. 3. pers. Apsedzot (ko), atrasties (uz tā), klāties (kam pāri).
Uz ceļiem guļ sniegs. Zemajās pļavās guļ ūdens. Pāri laukiem guļ migla.
8. 3. pers. Iekļauties (kur).
Airi ērti guļ duļļos.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 329]
gulēt, guļu, guli, guļ (arī gul), pag. gulēju; intrans.
1. Būt aizmigušam.
Gulēt visu nakti. Laiks gulēt.
Saldi gulēt – būt cieši aizmigušam.
Iet (arī likties, nolikties, aiziet) gulēt – (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā.
Guļ kā lācis sar. – saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
Guļ kā bluķis (arī maiss) sar. – saka par tādu, kas ir cieši aizmidzis.
Guļ kā nosists (arī beigts) sar. – saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un „grūti pamodināms”.
„Rijnieks ar saviem grantskalniem lai iet gulēt!” Upīts 4, 80.
// trans.
Gulēt miegu.
Gulēt dienvidu – atpūsties miegā pēc pusdienām.
// pārn. Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā).
Upe jau gulēja: piekususi, rāma, tikai reizumis ar klusu šalkoņu krastam pieskārās nomaldījies vilnis. Preilis 1, 47.
2. Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Gulēt ar vaļējām acīm.
Gulēt uz ceļiem (arī ceļos) – atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā.
// Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
Gulēt nesamaņā.
Gulēt slimnīcā – ārstēties slimnīcā.
Gulēt uz gultas (arī slimības gultā) – būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
Gulēt uz nāves gultas – gulēt smagi slimam, bez cerībām izveseļoties.
Guļ karsonī un drudzī vīrs pie vīra .. Sudrabkalns 1, 77.
// Būt apglabātam (kapā).
Gulēt zem (zaļām) velēnām poēt. – būt apglabātam (kapos).
// Atrasties guļus pie zemes (par augiem).
Parastās, gulošās [tomātu] šķirnes .. Krūms gulošs, vidēji .. lapots .. Veisteris 1, 35.
3. parasti 3. pers. Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem.
Uz galda guļ maizes klaips. Šķūnī guļ pērnais siens.
Viņš tur gulēja aiz ciema pakalna malā, šis pelēkais akmens. Birznieks-Upītis 1, 5.
Atrasties, būt iekļautam (kur).
Airi .. zaļi krāsoti līdz pašiem turekļiem, kas nogludināti spoži, lai labi gul delnās. Vanags 6, 21.
Būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam.
Sāka līt un līt gandrīz veselu nedēļu cauri, un sapļautais siens gulēja spailēs. Birznieks-Upītis 6, 214.
pārn. Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) – piemēram, par mākoņiem, ūdeni. Izplatīties (par miglu, tumsu).
pārn. Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās).
Acis raudzījās gurdeni, un pierē gulēja dziļa sāpju grumba. Paegle 3, 311.
Gulēt saldā miegā (arī saldu miegu) – būt cieši aizmigušam.
Gulēt ziemas miegā (arī ziemas miegu) – atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
Gulēt mūža miegā (arī mūža miegu) poēt. – būt apbedītam, apglabātam.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
gulēt – gulēt; iet gulēt – īt gulātu; aiziet gulēt – nūīt gulātu (atsaguļt)
[Sagatavots pēc:http://vuordineica.lv]
gulēt – dusēt, snaust; čučēt, sust; snauduļot, snaužāt; zvilnēt
[Sagatavots pēc: LVSV 2002 : 132]
Guļ kā āpsis – saka, ja kāds daudz, ilgi guļ, ja ir dziļš miegs.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : I 81]
gulēt, mantots vārds; lš. gulėti. Pamatā ide. *gēu- : *gū- ‘liekt, saliekt, izliekt’ (no kā arī gurns) ar l saknes paplašinājumā. No verba gult (varbūt ar adj. guls ‘horizontāls’ kā starpposmu) atvasināts iter. -dur. gulēt. Senāk tas bijis i-celma vārds, sal. apv. tag. dsk. gulim, gulit.
Verba gult nozīmes attīstība: ‘liekt, līkt’ → ‘mesties guļus, likties gulēt’ → ‘mesties, doties’. No gult ‘līkt’ atvasināts iegult ‘ielīkt, iestigt’ un subst. iegula ‘ieleja, zemāka vieta’, kas 20. gs. ieguvis arī termina nozīmi ‘norobežots derīgo izrakteņu krājums’.
Verbam gulēt vispirms laikam bijusi aktīvā, trans. nozīme. Uz to norāda arī tag. pas. divd. guļams – „guļamais maiss”, „guļamie palagi”. 17. gs. arī guļama zeme – neapstrādāta, atmatā aizlaista zeme.
Ar gult nozīmi ‘mesties, doties’ saistāms kr. гулять ‘pastaigāties’ (← ‘doties kurp’, iter. ‘doties, iet šurp turp’), sal. kr. гуляй ‘sāc, dodies, meties!’. Kr. гулять ‘pārplūst ar ūdeni (palu laikā)’ saskan ar latviešu „ūdens guļ pļavās”.
No gulēt ‘atrasties guļus’ → ‘sirgt, slimot’, piem., gulēt ar masalām, gulēt karsonī. No šejienes iegult ‘(ļoti) saslimt’. Atv. guļa ‘gulēšana’ → ‘slimība’, karstuma guļa. Senāk arī gula ‘slimība’, atv. atguļa ‘atkārtota saslimšana, slimošana’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 323–324]
angļu – to sleep; be asleep; to lie; to repose
baltkrievu – спаць; ляжаць
čigānu – pašòváv; javáv
franču – dormir; coucher
grieķu – κοιμάμαι; ύπνος; ψέμα
igauņu – magama; lamama
krievu – спать; лежать
latīņu – dormire; jacere
lietuviešu – miegoti; gulėti
poļu – spać; leżeć
somu – nukkua
ukraiņu – спати; лежати
vācu – schlafen; bettlägerig; liegen
zviedru – sova; ligga