gudrs
Tāds (cilvēks), kam ir labi attīstīta domāšana, plašas zināšanas un pieredze; tāds, kas viegli uztver, saprot un iegaumē.
Šķirkļa autore: Ingrīda Sjomkāne, Mairita Purviņa, Dite Liepa
Tāds (cilvēks), kam ir labi attīstīta domāšana, plašas zināšanas un pieredze; tāds, kas viegli uztver, saprot un iegaumē.
Tradicionālā transkripcija
[gudrs]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[ɡudrs]
[g] – balsīgais troksnenis
[u] – īsais patskanis
[d] – balsīgais troksnenis
[r] – skanenis
[s] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
gudr- – sakne, vārda celms
-s – galotne
gudrs – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne
NENOTEIKTĀ GALOTNE
|
Vīriešu dzimte |
Sieviešu dzimte |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
N. |
gudr-s |
gudr-i |
gudr-a |
gudr-as |
Ģ. |
gudr-a |
gudr-u |
gudr-as |
gudr-u |
D. |
gudr-am |
gudr-iem |
gudr-ai |
gudr-ām |
A. |
gudr-u |
gudr-us |
gudr-u |
gudr-as |
I. |
ar gudr-u |
ar gudr-iem |
ar gudr-u |
ar gudr-ām |
L. |
gudr-ā |
gudr-os |
gudr-ā |
gudr-ās |
V. |
– |
– |
– |
– |
NOTEIKTĀ GALOTNE
|
Vīriešu dzimte |
Sieviešu dzimte |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
N. |
gudr-ais |
gudr-ie |
gudr-ā |
gudr-ās |
Ģ. |
gudr-ā |
gudr-o |
gudr-ās |
gudr-o |
D. |
gudr-ajam |
gudr-ajiem |
gudr-ajai |
gudr-ajām |
A. |
gudr-o |
gudr-os |
gudr-o |
gudr-ās |
I. |
ar gudr-o |
ar gudr-ajiem |
ar gudr-o |
ar gudr-ajām |
L. |
gudr-ajā |
gudr-ajos |
gudr-ajā |
gudr-ajās |
V. |
gudr-o! gudr-ais! |
gudr-ie! |
gudr-o! gudr-ā! |
gudr-ās! |
PAKĀPES
|
Pamata pakāpe |
Pārākā pakāpe |
Vispārākā pakāpe |
Vīriešu dzimte |
gudr-s gudr-ais |
gudr-āk-s gudr-āk-ais |
vis-gudr-āk-ais pats gudr-āk-ais gudr-āk-ais |
Sieviešu dzimte |
gudr-a gudr-ā |
gudr-āk-a gudr-āk-ā |
vis-gudr-āk-ā pati gudr-āk-ā gudr-āk-ā |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Gudrs zina, kā pārliecināt pārējos.
2) izteicēja daļa – Kas ir gudrs, tam visi ceļi vaļā.
3) galvenais loceklis – Dzīves gudrs.
4) apzīmētājs – Gudra galva ir zelta vērta.
gudra atbilde, gudrs ārsts, gudrs bērns, gudrs cilvēks, gudra doma, gudri dzīvnieki, gudra izvēle, gudrs padoms, gudrs skatiens, gudrs skolotājs, gudri vecāki
īpaši gudrs, ļoti gudrs, pārāk gudrs
gudrs
1. Tāds (cilvēks), kam ir labi attīstīta domāšana, plašas zināšanas un pieredze; tāds, kas viegli uztver, saprot, iegaumē.
Gudrs skolotājs, karavadonis, ārsts. Gudra skolniece, mācekle.
2. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; tāds, kas liecina par attīstītu domāšanu, plašām zināšanām un pieredzi.
Gudras acis. Gudra seja. Gudrs padoms. Pieņemt gudru lēmumu. Gudra rīcība, atbilde.
3. Bagāts domām, atziņām, saturīgs.
Gudra grāmata, lekcija.
4. Tāds (dzīvnieks), kam ir augsti attīstīta smadzeņu darbība; arī labi apmācīts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Gudrs suns, zirgs.
5. Attapīgs, izveicīgs, arī viltīgs.
Ar gudru ziņu – ar noteiktu nolūku, aprēķinu.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 328]
gudrs, -ais; s. -a, -ā
1. Tāds (cilvēks), kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze.
Vienkāršais cilvēks – visu darbu darītājs – pazīst dabas norises un parādības, darba procesus, pazīst cilvēkus, viņu dzīves daudzveidīgos sakarus un attiecības. Tāds cilvēks ir gudrs. J. A. Jansons 1, 51.
Bataljona komandieris – lielisks vīrs .. Un gudrs – lai kādu jautājumu viņam uzprasi, visu atbildēs, izlasījis veselu bibliotēku. Bērce 1, 222.
// Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Gudrs skatiens. Gudra seja.
Kārkls sastapa viņu, laipni pasmaidīdams. „Nu, izrunājāties?” tūliņ nojautāja, gudrās acis pamirkšķinādams. Upīts XI, 264.
.. kad viņš noņem cepuri, tad var redzēt, ka piere viņam augsta un gudra. Jaunsudrabiņš III, 243.
// Tāds (cilvēks), kas labi uztver, saprot, iegaumē. Vērīgs, apdāvināts.
Gudrs skolēns. Gudrs māceklis.
Māmiņa bija lepna par mums, stāstīja, cik mēs nopietni, gudri un saprātīgi bērni. Indrāne 1, 270.
// Tāds (dzīvnieks), kam ir augsti attīstīta smadzeņu darbība; tāds (dzīvnieks), kas ir apmācīts un labi kalpo cilvēkam.
Virtuvē klusi smilkstēja suns. Gudri dzīvnieki instinktīvi jūt negaisus cilvēku attiecībās, un tad viņiem ir kaut kā žēl. Saulītis 12, 141.
Jā, Minka bija gudrs, gandrīz kā cilvēks. Vakaros, kad tēvam vajadzēja braukt malā no selgas, viņš tecēja Vanadziņam līdzi uz liedagu un sagaidīja zvejniekus. Lācis 15, 15.
// pārn. Tāds, kas veic sarežģītas darbības (par, parasti automātisku, mašīnu, ierīci).
Prāts kļuvis miljonreiz stiprāks par rokām, gudrās mašīnas palīdz radīt celtnes, jūras un Visuma kuģus. Brīdaka 2, 186.
2. Tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, bagātīgu pieredzi. Saprātīgs.
Gudra doma. Gudrs lēmums.
Mīlestība uz bērnu ir audzināšanas pamats, bet tai jābūt gudrai, saprātīgai, tādai, kas veido bērnu vispusīgi .. Mājturība 45.
// Domām, atziņām, idejām bagāts. Saturīgs.
Gudra grāmata. Gudra lekcija.
Gudrā tautas paruna „Darbs dara meistaru”, par rakstnieka daiļradi runājot, ir vairāk nekā vietā. Literatūra un Māksla 57, 11, 1.
3. Tāds, kas, veikli orientējoties dažādos apstākļos, prot tos izmantot savā labā. Arī viltīgs.
Pēteris – tas bija gudrs. Izmācījās par drēbnieku un apprecēja bagātu sievu. Ķempe 9, 16.
// Apdomīgs.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
gudrs, -a – gudrys, gudra; būt gudrākam par visiem fraz. (iron.) – gudrētīs; viņš vienmēr gudrāks par visiem – jys vysod (сīš) gudrejās
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
gudrs – prātīgs, saprātīgs, vieds, apdāvināts, spējīgs, gaišu galvu (prātu), sirdsgudrs
[Sagatavots pēc: LVSV 2002 : 132]
gudrs – dumjš
Viltīgs (arī gudrs) kā čūska – ļoti viltīgs, gudrs. [Sagatavots pēc: LFV 2000 : 199]
Priekšvārds – Gudrīte.
Uzvārdi – Gudrais, Gudrā; Gudrītis, Gudrīte; Gudriķis, Gudriķe.
Vietvārdi – Grudrāji, viensētas; Gudreļi, viensēta; Gudriķi, viensētas.
Ergonīmi – Gudrs, vēl gudrāks, LTV1 spēle skolu jauniešiem; gudriem.lv, portāls; Gudrais makšķernieks, veikals Rīgā; gudragalva.lv, interneta veikals.
gudrs, mantots vārds; lš. gudrùs ‘gudrs, atjautīgs’. Tās pašas cilmes kā gūt. Blakus gūt ir bijusi forma ar īsu saknes patskani *gust (<*gud-ti; lš. gùsti, tag. gundù ‘pierast, pieradināties; iemācīties, iemanīties’ laikam no ‘būt saķertam, satvertam un pierast’; gùdinti ‘pieradināt, ieradināt’). Sal. la. gūstīt ‘tvarstīt, ķerstīt’. No verba *gust adj. gudrs <*gudras.
Vārda senākā nozīme varēja būt ‘saķerts, satverts’ → ‘tāds, kas pēc saķeršanas ir pieradināts un apmācīts’ (sākotnēji par suni vai citu dzīvnieku). Vai arī: ‘tāds, kas gūst, tver’ → ‘veikls, attapīgs’→ ‘gudrs’. G. Elgers 17. gs. kā vārda gudrs sinonīmu min modrs.
Pēc cita uzskata (Mažulis) gudrs no b-sl. *g*u- : *gE- ‘liekties’; sākotnēji gudrs bijis ‘lokans, pieliecies pie kā’.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 322]
angļu – wise; clever; intelligent; smart
baltkrievu – мудры; разумны
čigānu – godžvaro
grieķu – σοφός
igauņu – tark
itāļu – intelligente; saggio
krievu – умный; мудрый
latīņu – sapiens
lietuviešu – išmintingas; protingas; sumanus
lībiešu – kovāl
poļu – mądry
somu – vüsas
ukraiņu – розумний
vācu – klug
zviedru – klok; klyftig; vis