Tradicionālā transkripcija

[grãmata]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɡrɑːːmɑtɑ̆]

[g] – balsīgais troksnenis

[r] – skanenis

[ā] – garais patskanis

[m] – skanenis

[a] – īsais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

Trīszilbju vārds.

Ortogramma – ā.

grāmat- – sakne, vārda celms

-a – galotne

grāmat+balst-s

grāmat+gald-s

grāmat+ie-spied-ēj-s, grāmat+ie-spied-ēj-a

grāmat+iz-dev-ēj-s, grāmat+iz-dev-ēj-a

grāmat+plaukt-s

grāmat+sēj-ēj-s, grāmat+sēj-ēj-a

grāmat+skap-is

grāmat+tirdz-niec-īb-a

grāmat+tirg-o-tāj-s, grāmat+tirg-o-tāj-a

grāmat+veikal-s

grāmat+zīm-e

dien-as+grāmat-a

pavār+grāmat-a

grāmat+ved+is, grāmat+ved+e

grāmat+ved+īb-a

grāmata – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Latviešu valodas apguvei vidusskolā ir iznākusi jauna mācību grāmata.

2) izteicēja daļa – Cilvēka dzīve ir kā grāmata.

3) galvenais loceklis – Zelta padomu grāmata.

4) apzīmētājs – Grāmatas vāks vizuāli pauž vēstījuma ideju un funkcionē kā grāmatas reklāma.

5) papildinātājs – Sākotnēji grāmatām bija tīstokļa veids.

6) vietas apstāklis – Grāmatā ir skaistas ilustrācijas.

grāmatu antikvariāts, grāmatu draugs, grāmatas formāts, grāmatu galds, grāmatu gudrība, grāmatu izstāde, grāmatu jaunumi, grāmatu katalogs, grāmatu klubs, grāmatu krājums, grāmatu maiņa, grāmatu māksla, grāmatu metiens, grāmatu plaukts, grāmatu rādītājs, grāmatu revidents, grāmatas sējums, grāmatu skapis, grāmatu spiede, grāmatu stends, grāmatu tiesa, grāmatu tops, grāmatas vāks, grāmatu veikals

atsauksmju grāmata, bērnu grāmata, bilžu grāmata, daiļliteratūras grāmata, dzejas grāmata, dziesmu grāmata, ieteikumu grāmata, mācību grāmata, mājas grāmata, nodokļu grāmata, pasaku grāmata, rokraksta grāmata, skolas grāmata, tehniskā grāmata, telefona grāmata, zinātniska grāmata

bieza grāmata, jauna grāmata, plāna grāmata, reta grāmata

ilustrēta grāmata, izdot grāmatu, krāsojamā grāmata, lasāmā grāmata, lasīt grāmatu, mantot grāmatu, meklēt grāmatās, nodot grāmatu, paņemt grāmatu, pazaudēt grāmatu, pirkt grāmatu, rediģēt grāmatu, saglabāt grāmatu, sēdēt pie grāmatām, uzdāvināt grāmatu, ziedot grāmatu

grāmata, s.

1. Iesiets vai brošēts neperiodisks iespieddarbs; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.

Pasaku, mācību grāmata. Grāmatu veikals.

Grāmatu draugs – cilvēks, kas daudz lasa, kam patīk literatūra. Pirkt, lasīt grāmatas.

Grāmatu gudrība – no grāmatām iegūtas zināšanas.

Kā no grāmatas – veikli, ātri, arī prasmīgi (runāt, stāstīt u. tml.).

2. parasti vsk. Rakstītā (piem., kādas tautas, kādas nozares) literatūra kopumā.

Populārzinātniskā grāmata.

3. Liela literāra sacerējuma daļa (parasti nodrukāta atsevišķā izdevumā).

Izdot romāna pirmo grāmatu. 

4. Vākos iestiprinātas papīra lapas, klade, žurnāls u.tml. piezīmēm, īpašiem ierakstiem.

Atsauksmju un ierosinājumu grāmata. Viesu grāmata.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 316]

grāmata, -as, s.

1. Iespieddarbs – iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums. Šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.

Daiļliteratūras grāmata. Skolas grāmata. Mācību grāmata. Bērnu grāmata. Bilžu grāmata. Pasaku grāmata. Grāmatu krājums. Grāmatu veikals. Grāmatu izstāde. Lasīt grāmatu.

Grāmatu māksla – grāmatu mākslinieciskā un tehniskā apdare saistījumā ar grāmatu saturu.

Telefona grāmata – abonentu adrešu un telefona numuru sakopojums.

Rokraksta grāmata – ar roku rakstīta grāmata (pirms iespiestajām grāmatām).

Dziesmu grāmata – reliģisku dziesmu krājums.

Grāmatas pasīte – kartīte bibliotēkas grāmatā (ar ziņām par grāmatas izsniegšanu lasītājiem). Ziņas par grāmatas veidotājiem, formātu, cenu, metienu u. tml., kuras parasti ievieto grāmatas beigās.

Grāmatu gudrība – zināšanas, kas iegūtas tikai no grāmatām.

Grāmatu draugs – cilvēks, kas mīl literatūru.

Sēdēt pie grāmatām – mācīties, cītīgi lasīt.

Grāmatu plaukts – grāmatplaukts.

Grāmatu galds – grāmatgalds.

2. parasti vsk. Rakstītā literatūra kopumā. Kādas atsevišķas tautas literatūra. Literatūra noteiktā nozarē.

Zinātniskā grāmata. Politiskā grāmata. Tehniskā grāmata.

3. Liela, atsevišķa daļa (daiļdarbā, parasti romānā).

Romāna pirmā grāmata.

4. Vākos iestiprinātas (parasti sagrafētas) rakstāmpapīra lapas (piezīmēm vai speciāliem ierakstiem).

Sūdzību un ierosinājumu grāmata. Grāmatvedības grāmatas. Parakstīties viesu grāmatā. Sakārtot kases grāmatas.

Atsauksmju grāmata – speciāla grāmata (piemēram, izstādēs) atsauksmju ierakstīšanai.

Mājas grāmata – mājas iedzīvotāju reģistrācijas grāmata.

5. parasti vsk.; novec. Lasīšana.

6. novec. Vēstule. Ziņojums.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

grāmata – gruomota; lasīt grāmatu – skaiteit gruomotu; skaiteit gruomotā; izlasīt grāmatu – puorskaiteit gruomotu.
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

grāmata – foliants (bieza lielformāta grāmata)

Grāmata ar septiņiem zīmogiem novec. – kaut kas nesaprotams, nepieejams, svešs.

Kā no grāmatas – veikli, ātri, gudri, skaidri, ar labu izpratni, labām zināšanām.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 390]

grāmata, aizguvums no skr. грамота ‘alfabēts, raksts; lasīt un rakstīt prasme; dokuments’ (kr. грáмота ‘lasīt un rakstīt prasme; oficiāls rakstveida akts; dokuments’), kas savukārt no gr. grámmata (dsk.) ‘rakstu zīmes’ (gráphō ‘(es) rakstu’).

Pamatā ide. *gerbh- ‘kasīt; (ie)grebt, (ie)griezt’ no saknes *ger-.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 306–307]

angļu – book

baltkrievu – кнiга

čehu – kniha

franču – livre

grieķu – Βιβλίο

igauņu – raamat

krievu – книга

latīņu – liber

lietuviešu – knyga

lībiešu – rōntõz

poļu – książka

slovāku – knjiga

slovēņu – knjiga

ukraiņu – книга

vāciski – das Buch

zviedru – papper