Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
grāmatu antikvariāts, grāmatu draugs, grāmatas formāts, grāmatu galds, grāmatu gudrība, grāmatu izstāde, grāmatu jaunumi, grāmatu katalogs, grāmatu klubs, grāmatu krājums, grāmatu maiņa, grāmatu māksla, grāmatu metiens, grāmatu plaukts, grāmatu rādītājs, grāmatu revidents, grāmatas sējums, grāmatu skapis, grāmatu spiede, grāmatu stends, grāmatu tiesa, grāmatu tops, grāmatas vāks, grāmatu veikals
atsauksmju grāmata, bērnu grāmata, bilžu grāmata, daiļliteratūras grāmata, dzejas grāmata, dziesmu grāmata, ieteikumu grāmata, mācību grāmata, mājas grāmata, nodokļu grāmata, pasaku grāmata, rokraksta grāmata, skolas grāmata, tehniskā grāmata, telefona grāmata, zinātniska grāmata
bieza grāmata, jauna grāmata, plāna grāmata, reta grāmata
ilustrēta grāmata, izdot grāmatu, krāsojamā grāmata, lasāmā grāmata, lasīt grāmatu, mantot grāmatu, meklēt grāmatās, nodot grāmatu, paņemt grāmatu, pazaudēt grāmatu, pirkt grāmatu, rediģēt grāmatu, saglabāt grāmatu, sēdēt pie grāmatām, uzdāvināt grāmatu, ziedot grāmatu
LVV šķirklis
grāmata, s.
1. Iesiets vai brošēts neperiodisks iespieddarbs; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
Pasaku, mācību grāmata. Grāmatu veikals.
Grāmatu draugs – cilvēks, kas daudz lasa, kam patīk literatūra. Pirkt, lasīt grāmatas.
Grāmatu gudrība – no grāmatām iegūtas zināšanas.
Kā no grāmatas – veikli, ātri, arī prasmīgi (runāt, stāstīt u. tml.).
2. parasti vsk. Rakstītā (piem., kādas tautas, kādas nozares) literatūra kopumā.
Populārzinātniskā grāmata.
3. Liela literāra sacerējuma daļa (parasti nodrukāta atsevišķā izdevumā).
Izdot romāna pirmo grāmatu.
4. Vākos iestiprinātas papīra lapas, klade, žurnāls u.tml. piezīmēm, īpašiem ierakstiem.
Atsauksmju un ierosinājumu grāmata. Viesu grāmata.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 316]
LLVV šķirklis
grāmata, -as, s.
1. Iespieddarbs – iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums. Šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
Daiļliteratūras grāmata. Skolas grāmata. Mācību grāmata. Bērnu grāmata. Bilžu grāmata. Pasaku grāmata. Grāmatu krājums. Grāmatu veikals. Grāmatu izstāde. Lasīt grāmatu.
Grāmatu māksla – grāmatu mākslinieciskā un tehniskā apdare saistījumā ar grāmatu saturu.
Telefona grāmata – abonentu adrešu un telefona numuru sakopojums.
Rokraksta grāmata – ar roku rakstīta grāmata (pirms iespiestajām grāmatām).
Dziesmu grāmata – reliģisku dziesmu krājums.
Grāmatas pasīte – kartīte bibliotēkas grāmatā (ar ziņām par grāmatas izsniegšanu lasītājiem). Ziņas par grāmatas veidotājiem, formātu, cenu, metienu u. tml., kuras parasti ievieto grāmatas beigās.
Grāmatu gudrība – zināšanas, kas iegūtas tikai no grāmatām.
Grāmatu draugs – cilvēks, kas mīl literatūru.
Sēdēt pie grāmatām – mācīties, cītīgi lasīt.
Grāmatu plaukts – grāmatplaukts.
Grāmatu galds – grāmatgalds.
2. parasti vsk. Rakstītā literatūra kopumā. Kādas atsevišķas tautas literatūra. Literatūra noteiktā nozarē.
Zinātniskā grāmata. Politiskā grāmata. Tehniskā grāmata.
3. Liela, atsevišķa daļa (daiļdarbā, parasti romānā).
Romāna pirmā grāmata.
4. Vākos iestiprinātas (parasti sagrafētas) rakstāmpapīra lapas (piezīmēm vai speciāliem ierakstiem).
Sūdzību un ierosinājumu grāmata. Grāmatvedības grāmatas. Parakstīties viesu grāmatā. Sakārtot kases grāmatas.
Atsauksmju grāmata – speciāla grāmata (piemēram, izstādēs) atsauksmju ierakstīšanai.
Mājas grāmata – mājas iedzīvotāju reģistrācijas grāmata.
5. parasti vsk.; novec. Lasīšana.
6. novec. Vēstule. Ziņojums.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
grāmata – gruomota; lasīt grāmatu – skaiteit gruomotu; skaiteit gruomotā; izlasīt grāmatu – puorskaiteit gruomotu.
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
Izlokšņu leksikogrāfiskais materiāls
gràmata – grùomota.
1. Grāmata. ačќèirś grùomotu, skàita.
2. vec. vèstule. kot Öèi grùomota izlaîsta no Brońiś?
3. Viena no četrām atgremotāju kuņģa daļām. vuškòm ṕi pÄšļa jìr mùoga gluma, jiraύec na`ela grùomota àr laṕeņòm to kuô gùύèi.
[Sagatavots pēc: Rēķēna I 1998 : 326]
Sinonīmi
grāmata – foliants (bieza lielformāta grāmata)
Frazeoloģismi (kopija no šķirkļa)
Kā atvērta grāmata – saka par ko ļoti skaidru, saprotamu, arī zināmu, pazīstamu.
Grāmatu tārps – cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
Lasīt kā grāmatā – pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, pārdzīvojumus).
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Grāmata ar septiņiem zīmogiem novec. – kaut kas nesaprotams, nepieejams, svešs.
Kā no grāmatas – veikli, ātri, gudri, skaidri, ar labu izpratni, labām zināšanām.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 390]
Terminoloģija
Bibliogrāfijā – grāmatbalsts, grāmatnodrošinājums, grāmattirdzniecības katalogs, grāmatas aizstājējs, grāmatu apmaiņa, grāmatu apmaiņas ekvivalents, grāmatas ceļš, grāmatu dezinfekcija, grāmatas etiķete, grāmatu fonds, grāmatas formulārs, grāmatas kabatiņa, grāmatu krātuve, grāmatas pase, fonda uzskaites grāmata, inventāra grāmata, reta grāmata, reto grāmatu fonds, starpbibliotēku grāmatu apmaiņa, starptautiskais grāmatas standartnumurs.
Informātikā – baltā grāmata, dzeltenā grāmata, oranžā grāmata, sarkanā grāmata, zaļā grāmata.
Poligrāfijā – grāmatu grafika, grāmatu māksla, ekslibris, grāmatu iesiešana, grāmatu brošēšana, grāmatu iespiešana.
Etimoloģija
grāmata, aizguvums no skr. грамота ‘alfabēts, raksts; lasīt un rakstīt prasme; dokuments’ (kr. грáмота ‘lasīt un rakstīt prasme; oficiāls rakstveida akts; dokuments’), kas savukārt no gr. grámmata (dsk.) ‘rakstu zīmes’ (gráphō ‘(es) rakstu’).
Pamatā ide. *gerbh- ‘kasīt; (ie)grebt, (ie)griezt’ no saknes *ger-.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 306–307]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – book
baltkrievu – кнiга
čehu – kniha
franču – livre
grieķu – Βιβλίο
igauņu – raamat
krievu – книга
latīņu – liber
lietuviešu – knyga
lībiešu – rōntõz
poļu – książka
slovāku – knjiga
slovēņu – knjiga
ukraiņu – книга
vāciski – das Buch
zviedru – papper
Sakāmvārdi, parunas, aforismi
Derīga grāmata ir īsta gaismas pils. [LSP 556 12430]
Katrai grāmatai jādod savs virsraksts. [LSP 556 5703]
Kāda grāmata, tādi vārdi. [LSP 8 539]
Mīlēt grāmatu – zinību avotu. [LSP 1802 2819]
Dziedi no grāmatas, nedziedi no vākiem. [LSP 1202, 2515]
Runā kā no grāmatas. [LSP 208, 365]
Nav jāskatās arvien grāmatā, uz tirgus arī skan dažāda gudrība. [LSP 384, 615]
Dzied kā gailis bez grāmatas. [358, 721]
Vēders nav grāmata. [527, 8499]
Nav jāskatās arvien grāmatā, uz tirgus arī skan dažāda gudrība. [384, 615]
Ticējumi
Kad gulēt iet, tad vajag grāmatu likt pagalvī, lai paliktu gudrāks.
Kad bērns, grāmatu lasot, smejas, tad tam paliek šķībi zobi.
Ja sapnī redz grāmatu ar melniem vākiem, tad nāk darīšanas ar kāda miroņa mantu.
Bērnu nedrīkst grāmatā sākt mācīt septītā gadā, bet piektā gadā, lai tas nav dumjš.
Pašam jeb citiem ēdot nevajag lasīt grāmatu, jo citādi lasījumu apēd.
Ja grāmatu atstāj vaļā un nelasa, tad velns izlasa to, un lasītājs vairs nevar no galvas iemācīties.
Ja bērns grāmatu izmācījies, tad vajagot tai nobučot visus stūrus un piesist trīs reiz pie galvas, tad nekad neaizmirstot, ko mācījies.
Mīklas ar šķirkļa vārdu tekstā
Kas tā par grāmatu, ko neviens bez asarām nav izlasījis? – Ābece. [LTM 384, 1803]
Liela liela grāmata
Divpadsmit nodaļām,
Katrai nodaļai
Trīsdesmit lapu.
Katrai lapai
Viena puse balta,
Otra melna;
Katrā lapā
Divdesmit četri teikumi,
Katrā teikumā
Sešdesmit vārdu
Katrā vārdā
Sešdesmit burtu. – Gads, mēnesis, diena un nakts, stundas, minūtes un sekundes. [LTM 608, 273]
Kas dzied bez grāmatas? – Gailis. [LTM 828, 281]
Sešas lapas grāmatai sudraba, bet septītā zelta. – Nedēļa. [LTM 877, 502]
Mīklas ar šķirkļa vārdu kā atminējumu
Balta pļava, melni lopi. – Grāmata. [LTM 954, 4243]
Nav koks, bet ar lapām;
Nav drēbe, bet sašūta;
Nav cilvēks, bet pastāsta. – Grāmata. [LTM 17, 609, 1]
Karaša plauktā,
Abi gali nolauzti. – Grāmata. [LTM 18, 52]
Kas runā bez mēles? – Grāmata. [LTM 524, 555]
Dzeja
Grāmatu krātuvei
Grāmatu krātuvē eju.
Staigā tur klusums kā kaķis.
Gurdums guļ grāmatu lapās:
Rieksti ar mūžīgu saldmi.
Troksnis kā zvārgulis dzeltens
Gulgo aiz zeķota loga.
Sarkanā samta krēslā
Sēstos kā osis rietā.
Saņemu rokas un klausos:
Grāmatas runājas klusi;
Burti lakotās kurpēs
Staigā pa asfaltu baltu.
Daži kā karaļi grezni,
Citi klīst mazi un kalsni.
Brūngani ādu svārki
Tuklākām grāmatām plecos.
Putekļi aizkaru krokās,
Lepni un briesmīgi gudri,
Skatās uz visiem ar smīnu,
Nicību dziļu un vēsu.
Pārliekot kāju pār kāju,
Runā tie svešzemju mēlē.
Grāmatu krātuvē lielā,
Gadu no gada es nāku
Tavu skaistumu baudīt,
Tavu saldumu elpā
Ievilkt un nolikt tur dziļi
Tā kā piemiņu dārgu,
Dzīvības kaislāko asnu.
Bet kad tu dosi man mieru,
Prieku kā akmeni cietu?
– Tad, kad tu, paņēmis līdzi
Gudrību manu un smaidu,
Gremdēsies darbā un cīņā,
Dzīvē, kas ceļama augšup, –
Grāmatu krātuve atbild. [Čaks 1968 : 198–199]
Proza
Plaukti bija pilni daudzām grāmatām. Mugura pie muguras tās tur gulēja savādos, senlaicīgos sējumos! It kā būtu dzīvas, [..] vēl augdamas tās auga laukā no sienām, rindām vien kā sakārtoti karapulki.
„Te nu gan ir kopā visas pasaules grāmatas!” domāja Annele. Visam mūžam ko lasīt.
„ Bet kuru tagad ņemšu?”
„To, kas pašā augšā, tā ir labākā.”
Grāmata pašā augšā gulēja viena pati savā plauktā. Tā izskatījās daudz lasīta, smaga, pelēkos, vienkāršos vākos un ar tādiem apkalumiem stūros kā tēvmāmiņas vecā dziesmu grāmata Avotos. [Brigadere 1946 : 23]
●
Bez tām grāmatām, ko Straumēnu ļaudis atšķīra pātaros katrā svētdienas rītā, viņu atmiņās glabājās cita, nedrukāta grāmata, kuras tūkstošiem gadu senās lapu pusēs bij ierakstīti likumi, vecāki par tiem, kas atradās Bībelē. Tie viņus vadīja kā braucējs zirgu, un, ko viņi arī nedarīja, viņi dzirdēja no visām pusēm neredzamas lūpas čukstam viņiem mūžīgus padomus. Ko bija ierunājis pirmais nepārskatāmiem gadu simteņiem tēvs sava dēla ausī, to viņš iečukstēja ausī savam pēcnākamam, un pār visām paaudzēm, kas nāca un gāja, skanēja šie lauku darbu likumi, nemainīgi kā saule. [..] Dabas lielā grāmata viņiem bija bez noslēpuma, un zvaigžņu tecēšana, mēnešu dilšana un augšana, saules grieži, akmeņi, koki un putni runāja viņiem saprotamu valodu, kas viņus mācīja un biedināja un padarīja viņu darbu neikdienišķu. [Virza 1989 : 87]
Dramaturģija
TĒVS (nosēstas smagi. Maza pauze.). Edvart, kur ir tā grāmata, ko Kārlis rakstīja par to... par to, ka no zaldātiem nenākšot mājā?
IEVA (droši un bezkaunīgi). Tādas grāmatas nemaz nav. To es izdomāju.
TĒVS. Un tās citas? Un tā, ko svētdien kazaks iedeva?
IEVA. Tajās nekā svarīga nebij iekšā. Tādēļ es tās paturēju.
TĒVS. Tātad mans dēls mani piekrāpj un mana vedekla bez manas ziņas mani tur aizbildniecībā (iesmejas īsi). [Blaumanis 1983 : 232]
●
RAKSTNIEKS (pieceļas). Katrā grāmatā, katrā rindiņā ir dvēsele. Vienalga – liela vai maza, bet ir. To zinu jo vairāk tāpēc, ka esmu arī dzejnieks... (Apsēstas.)
MERALDA (smej). Ja maza – tad pundurdvēselīte... Ko tad ar tādu? Lielas gara lietas nespēj celt pundurdvēselītes... [Putniņš 1999 : 37]
