Izruna
Tradicionālā transkripcija
[gašuôt]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[ɡɑrˀʃu͜oˀt]
Analīze
[g] – balsīgais troksnenis
[a] – īsais patskanis
[r] – skanenis
[š] – nebalsīgais troksnenis
[uo] – divskanis
[t] – nebalsīgais troksnenis
Divzilbju vārds.
Morfoloģiskais raksturojums
garšot – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 2. konjugācija
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA
|
|
Pers.
|
Vienkāršā tagadne
|
Saliktā tagadne
|
|
vsk.
|
dsk.
|
vsk.
|
dsk.
|
|
1.
|
garšo-j-u
|
garšo-j-am
|
esmu garšo-j-is
esmu garšo-j-us-i
|
esam garšo-j-uš-i
esam garšo-j-uš-as
|
|
2.
|
garšo
|
garšo-j-at
|
esi garšo-j-is
esi garšo-j-us-i
|
esat garšo-j-uš-i
esat garšo-j-uš-as
|
|
3.
|
garšo
|
garšo
|
ir garšo-j-is
ir garšo-j-us-i
|
ir garšo-j-uš-i
ir garšo-j-uš-as
|
|
|
Vienkāršā pagātne
|
Saliktā pagātne
|
|
vsk.
|
dsk.
|
vsk.
|
dsk.
|
|
1.
|
garšo-j-u
|
garšo-j-ām
|
biju garšo-j-is
biju garšo-j-us-i
|
bijām garšo-j-uš-i
bijām garšo-j-uš-as
|
|
2.
|
garšo-j-i
|
garšo-j-āt
|
biji garšo-j-is
biji garšo-j-us-i
|
bijāt garšo-j-uš-i
bijāt garšo-j-uš-as
|
|
3.
|
garšo-j-a
|
garšo-j-a
|
bija garšo-j-is
bija garšo-j-us-i
|
bija garšo-j-uš-i
bija garšo-j-uš-as
|
|
|
Vienkāršā nākotne
|
Saliktā nākotne
|
|
vsk.
|
dsk.
|
vsk.
|
dsk.
|
|
1.
|
garšo-š-u
|
garšo-s-im
|
būšu garšo-j-is
būšu garšo-j-us-i
|
būsim garšo-j-uš-i
būsim garšo-j-uš-as
|
|
2.
|
garšo-s-i
|
garšo-s-it/garšo-s-iet
|
būsi garšo-j-is
būsi garšo-j-us-i
|
būsit/būsiet garšo-j-uš-i
būsit/būsiet garšo-j-uš-as
|
|
3.
|
garšo-s
|
garšo-s
|
būs garšo-j-is
būs garšo-j-us-i
|
būs garšo-j-uš-i
būs garšo-j-uš-as
|
|
CIEŠAMĀ KĀRTA
|
|
Pers.
|
Vienkāršā tagadne
|
Saliktā tagadne
|
|
vsk.
|
dsk.
|
vsk.
|
dsk.
|
|
1.
|
|
|
|
|
|
2.
|
|
|
|
|
|
3.
|
tiek garšo-t-s
tiek garšo-t-a
|
tiek garšo-t-i
tiek garšo-t-as
|
ir ticis garšo-t-s
ir tikusi garšo-t-a
|
ir tikuši garšo-t-i
ir tikušas garšo-t-as
|
|
|
Vienkāršā pagātne
|
Saliktā pagātne
|
|
vsk.
|
dsk.
|
vsk.
|
dsk.
|
|
1.
|
|
|
|
|
|
2.
|
|
|
|
|
|
3.
|
tika garšo-t-s
tika garšo-t-a
|
tika garšo-t-i
tika garšo-t-as
|
bija ticis garšo-t-s
bija tikusi garšo-t-a
|
bija tikuši garšo-t-i
bija tikušas garšo-t-as
|
|
|
Vienkāršā nākotne
|
Saliktā nākotne
|
|
vsk.
|
dsk.
|
vsk.
|
dsk.
|
|
1.
|
|
|
|
|
|
2.
|
|
|
|
|
|
3.
|
tiks garšo-t-s
tiks garšo-t-a
|
tiks garšo-t-i
tiks garšo-t-as
|
būs ticis garšo-t-s
būs tikusi garšo-t-a
|
būs tikuši garšo-t-i
būs tikušas garšo-t-as
|
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA
|
|
Pers.
|
Vienkāršā tagadne
|
Saliktā tagadne
|
|
vsk.
|
dsk.
|
vsk.
|
dsk.
|
|
1.
|
garšo-j-ot
|
esot garšo-j-is
esot garšo-j-us-i
|
esot garšo-j-uš-i
esot garšo-j-uš-as
|
|
2.
|
|
3.
|
|
|
Vienkāršā nākotne
|
Saliktā nākotne
|
|
vsk.
|
dsk.
|
vsk.
|
dsk.
|
|
1.
|
garšo-š-ot
|
būšot garšo-j-is
būšot garšo-j-us-i
|
būšot garšo-j-uš-i
būšot garšo-j-uš-as
|
|
2.
|
|
3.
|
|
CIEŠAMĀ KĀRTA
|
|
Pers.
|
Vienkāršā tagadne
|
Saliktā tagadne
|
|
vsk.
|
dsk.
|
vsk.
|
dsk.
|
|
1.
|
tiekot garšo-t-s
tiekot garšo-t-a
|
tiekot garšo-t-i
tiekot garšo-t-as
|
esot ticis garšo-t-s
esot tikusi garšo-t-a
|
esot tikuši garšo-t-i
esot tikušas garšo-t-as
|
|
2.
|
|
3.
|
|
|
Vienkāršā nākotne
|
Saliktā nākotne
|
|
vsk.
|
dsk.
|
vsk.
|
dsk.
|
|
1.
|
tikšot garšo-t-s
tikšot garšo-t-a
|
tikšot garšo-t-i
tikšot garšo-t-as
|
būšot ticis garšo-t-s
būšot tikusi garšo-t-a
|
būšot tikuši garšo-t-i
būšot tikušas garšo-t-as
|
|
2.
|
|
3.
|
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA
|
|
Pers.
|
Vienkāršā forma
|
Saliktā forma
|
|
vsk.
|
dsk.
|
vsk.
|
dsk.
|
|
1.
|
garšo-tu
|
būtu garšo-j-is
būtu garšo-j-us-i
|
būtu garšo-j-uš-i
būtu garšo-j-uš-as
|
|
2.
|
|
3.
|
|
CIEŠAMĀ KĀRTA
|
|
Pers.
|
Vienkāršā forma
|
Saliktā forma
|
|
vsk.
|
dsk.
|
vsk.
|
dsk.
|
|
1.
|
tiktu garšo-t-s
tiktu garšo-t-a
|
tiktu garšo-t-i
tiktu garšo-t-as
|
būtu ticis garšo-t-s
būtu tikusi garšo-t-a
|
būtu tikuši garšo-t-i
būtu tikušas garšo-t-as
|
|
2.
|
|
3.
|
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
|
Pers.
|
Vienkāršā tagadne
|
Saliktā tagadne (reti)
|
|
vsk.
|
dsk.
|
vsk.
|
dsk.
|
|
1.
|
ir jā-garšo
|
ir bijis jā-garšo
|
|
2.
|
|
3.
|
|
|
Vienkāršā pagātne
|
Saliktā pagātne
|
|
vsk.
|
dsk.
|
vsk.
|
dsk.
|
|
1.
|
bija jā-garšo
|
bija bijis jā-garšo
|
|
2.
|
|
3.
|
|
|
Vienkāršā nākotne
|
Saliktā nākotne
|
|
vsk.
|
dsk.
|
vsk.
|
dsk.
|
|
1.
|
būs jā-garšo
|
būs bijis jā-garšo
|
|
2.
|
|
3.
|
|
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS
|
|
Pers.
|
Vienkāršā forma
|
Saliktā forma
|
|
vsk.
|
dsk.
|
vsk.
|
dsk.
|
|
1.
|
būtu jā-garšo
|
būtu bijis jā-garšo
|
|
2.
|
|
3.
|
|
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS
|
|
Pers.
|
Vienkāršā tagadne
|
Saliktā tagadne
|
|
vsk.
|
dsk.
|
vsk.
|
dsk.
|
|
1.
|
esot jā-garšo
|
esot bijis jā-garšo
|
|
2.
|
|
3.
|
|
|
Vienkāršā nākotne
|
Saliktā nākotne
|
|
vsk.
|
dsk.
|
vsk.
|
dsk.
|
|
1.
|
būšot jā-garšo
|
būšot bijis jā-garšo
|
|
2.
|
|
3.
|
PAVĒLES IZTEIKSME
|
Pers.
|
Vienkāršā forma
|
|
vsk.
|
dsk.
|
|
1.
|
–
|
garšo-s-im!
|
|
2.
|
garšo!
|
garšo-j-iet!
|
|
3.
|
lai garšo!
|
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Garšot nav viegli.
2) izteicējs – Arbūzs garšoja visiem.
3) papildinātājs – Pavārs lika visu pagaršot.
LLVV šķirklis
garšot, -oju, -o, -o, pag. -oju.
1. parasti 3. pers.; intrans. Izraisīt patīkamu garšas sajūtu, baudu (par ēdienu, dzērienu).
Brokastis bija sevišķi izmeklētas un gardas. Man visvairāk garšoja .. jūras krabji un vīnogas .. Zālīte 5, 206.
// Būt tādam, ko ar patiku ēd vai dzer.
Lipsts aplaiza lūpas un tver taukaino jaukumu aiz gala. M-m-m! Cīsiņi Lipstam vienmēr garšojuši. Skujiņš 4, 19.
// Atgādināt (kādas citas vielas, produkta) garšu.
Sēne garšo pēc riekstiem.
Es pieskandinu un pielieku pie lūpām [konjaka glāzi]... Pretīgs – garšo pēc petrolejas .. Brodele 17, 62.
2. trans. Nedaudz baudīt (ēdienu, dzērienu), lai novērtētu (tā) garšu.
.. tā [koka] augļi jau zēniem bija pazīstami... Tos varēja arī negaršot. Breicis 1, 17.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Izlokšņu leksikogrāfiskais materiāls
gaxšuôt – gaxšuôt. Nedaudz baudīt (ēdienu, dzērienu). jàgaxšuõ tas êdiẽnc, kâc i pêc s*ls.
2., 3. pers. Izraisīt patīkamu garšas sajūtu (par ēdienu, dzērienu). màn traki gaxšuõja dàza zemenes.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 347]
Sinonīmi
garšot – iet pie sirds sar., iet pie dūšas sar., smeķēt barb., gaumēt novec.
Etimoloģija
Vārda garšot pamatā ir vārds garša, kas tāpat kā gars saistāms ar indoeiropiešu sakni *gher ar nozīmi ‘karsts, silts’, kas radniecīga citai indoeiropiešu saknei *ghei- ar nozīmi ‘gaišs, spīdīgs’; abu sakņu pamatā laikam nozīme ‘degt, karst, kvēlot’. Vārds garša ir saistāms arī ar latv. gards.
Endzelīns un Frenkels ir izteikuši hipotēzi, ka vārds varbūt saistāms ar senislandiešu gárdhah ‘kāre’ un gotu gredus ‘bads’. Garšas sākotnējā nozīme ‘izgarojums’ → ‘asa smarža, smaka’. No ožas vārds attiecināts uz mēles sajūtām.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 288, 289, 292]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – to taste
baltkrievu – отведывать; спрабаваць
čigānu – kamél-pes
franču – goût; goûter (nogaršot)
grieķu – γεύση
igauņu – maitsma; mekkima
ivritā – טעם
krievu – отведывать; пробовать
latīņu – gustāre
lietuviešu – ragauti; skanauti
lībiešu – maitsõ
poļu – smakować
somu – maistaa; maistella
ukraiņu – смак; куштувати
vācu – schmecken
zviedru – smaka
Anekdotes
Kāds kungs Bērza krogū gardi ēdis cepeti un sinepes ņēmis klāt. Gadījies piebaldzēns, kurš noskatījies, ka kungs tā garšīgi ēd cepeti un uz naža gala pieņem drusciņ klāt dzeltenu smēru. Viņš nodomājis, ka tas ir dikti gards un dārgs, ka kungs tikai var tādu drusciņu ņemt. Viņš arī tūlīt domājis to nopirkt. Kad nu nācis krodzinieks, viņš prasījis: „Krodziniek, dod man to par veselu rubli, ko kungs uz naža gala ēd!” Krodzinieks, saprazdams jokus, pieliek pilnu trauciņu, pielikdams cepeti ar klāt. Šis nu, gribēdams labi nogaršot, ņem, cik tik varēdams mutē iekšā. Viņš nu sācis bļaut: „Ondž, brol, godā par siev un bērniem, jipts mutē!”
Dzeja
***
Ak, cik šaurs ir loks, ko aptver acis!
Auss ij nedzird pat līdz redzes lokam,
Tauste sniedz tiktāl, cik sniedzas roka,
Mute mēles tuvumā tik garšo,
Osme satver tik, cik gaiss tai pienes!
Raudu jūtam mēs un riebu vairām.
Tikko miesas dzīvību velk jūtas.
Cik tās prātam līdz? un cik vēl garam?
Kādas tāles gars lai sniedz ar viņām!
Tāles ilgāk smeldz arvien jo vairāk.
Ak, kad būtu jaunas tveramjūtas!
Varbūt tāles sniegtu gars un laimi. [Rainis 1979 : 153]
***
Tu, kaziņa, labiņa:
Tu dod man pieniņa, –
Tu labi dari.
Es, meitiņa, labiņa:
Tev dodu pīrāga, –
Es laba arī.
Tu, kaziņa, nelaba:
Tu neēd pīrāga, –
Ko tad tu vari?
Nu, – zāļu kušķīša,
Kas tev tā garšoja,
Es neēdu arī. [Rainis 1978 : 117]
