garš, -ais; s. -a, -ā
1. Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram.
Garais pirksts – rokas vidējais pirksts.
Garie viļņi – radioviļņi, kuru garums ir no 1000 līdz 10 000 metriem.
Garš kā kārts sar. – saka par garu un tievu cilvēku.
.. gara, dzeltēt iesākusi zāle turpat vai līdz ceļiem .. Vilks 2, 230.
.. [vīrietis] gāja .. gariem, smagiem soļiem. K. Skalbe 1, 64.
Uztvērējs paredzēts garo, vidējo, īso un ultraīso viļņu diapazoniem. Zinātne un Тehnika 62, 1, 23.
// Tāls (par ceļu).
.. pavasaros tā [grieze] visu garo ceļu no siltajām zemēm līdz mūsu pusei gandrīz kājām vien attek. Vanags 8, 114.
// Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts attālums no viena gala līdz otram.
.. bet divi metri garais augums viņu mazliet traucēja .. Grīva 9, 96.
// Tāds, kas pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu.
.. tirgū pirktās bikses bija platas un krietni garas. Tās vajadzēja uzlocīt, lai neslīdētu pāri kurpēm. Fimbers 1, 393.
// ar not. galotni Tāds, kas parasti sniedzas kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) garumā (par apģērbu, tā daļu).
Garie cimdi – sieviešu cimdi līdz elkonim vai augstāk.
Pludmales komplekta neatņemama sastāvdaļa jaunietēm un slaida auguma sievietēm ir garās, pusgarās un īsās sporta bikses. Padomju Latvijas Sieviete 66, 5, pielikumā.
// Tāds, kam ir samērā liels apjoms (piemēram, par tekstu).
Garais stāsts literat. – viens no episkās, vēstītājas literatūras paveidiem, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē.
„.. saki, lai turpmāk viņi raksta man garākas vēstules!” Talcis 4, 136.
2. Tāds, kam ir samērā liels ilgums (par laika posmu). Ilgs.
Vērpienu māte pa gariem rudens un ziemas vakariem bija savērpusi. Austriņš 1, 43.
// Tāds, kas šķiet paildzināts (par laiku, laika posmu).
Garš laiks – saka, ja ir garlaicīgi.
Aiz gara laika, arī gara laika dēļ – aiz garlaicības (ko darīt).
Lai īsinātu garās stundas, kas likās izstiepušās pāri nolikto minūšu robežām, Vītols mēģināja lasīt. Sakse 3, 76.
Jūrmalā pavadītais mēnesis Initai likās mūžību garš. Viņa nekur nevarēja atrast prieku. Brīdaka 2, 97.
// Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ilgums.
Divas stundas gara izrāde.
// Tāds, kas noris ilgāku laika posmu, tāds, kas tiek veikts ilgāku laika posmu.
Garais klepus med. – infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
Pēc salnām sākušies garie rudens lieti. Vanags 9, 36.
// val. Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks (parasti par valodas skaņām).
Gara zilbe – zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
Latviešu valodā var runāt kā par fonētiski gariem, tā par dubultotiem līdzskaņiem .. Gramatika I, 38.
// pareti Ilgs un pētījošs (par skatienu, skatīšanos).
.. [meitene] izstāstīja par draudošajām briesmām. Kā par brīnumu Jaņuks nemaz nebārās un neskatījās ar savu garo skatienu, ar kuru kā ar olekti reizēm mērīja tos, kas bija pastrādājuši kādu muļķību. Sakse 9, 122.
3. Iztaisnots (par ķermeni, tā daļām).
Izstiept pagaldē garas kājas.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Uzvārdi – Garais, Garā.
Vietvārdi – Garais, zemniekmāja Upesgrīvā; Garais, akacis Daudzesē; Garais, brasls Kuldīgā; Garais, dīķis Apriķos; Garais, ezers Ilzenē, Jumurdā, Līvānos, Popē u. c.; Garais gaņģis, ceļš Bukaišos; Garais, kalns Lielaucē, Ābeļos, Bēnē, Braslavā u. c.; Garais līdums, pļava Bārtā; Garais, sils Baldonē, Biržos; Garais valks, pļava Lutriņos; Garā lanka, pļava Matkulē; Garā muiža, muiža Tumē; Garā palte, pļava Alsviķī; Garā pelce, purvs Vārmā; Garā pļava, pļava Aisterē, Aizputē, Aizupē u. c.; Garakmeņi, zemniekmāja Dolē; Garauši, zemniekmāja Irlavā; Gardienas, zemniekmāja Raņķos; Garkalni, zemniekmāja Bērzaunē; Garlīdumi, mājas Ipiķos; Gartiltes pļava, pļava Bērzaunē; Gartīrumi, zemniekmāja Jaungulbenē u. c.