LLVV šķirklis
galva, -as, s.
1. Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.
Cilvēka galva. Suņa galva. Čūskas galva. Bites galva. Galvas kauli. Galvas muskuļi. Galva sāp. Kaila galva. Apsegta galva. Māt ar galvu. Pagriezt galvu. Atspiest galvu rokās. Atliekt galvu atpakaļ. Ieraut galvu apkaklē. Noliekt galvu. Atgāzt galvu. Krist ar galvu uz leju. Sasist galvu.
Galvas kauss – galvaskauss.
Galvas sāpes – galvassāpes.
Galvas nauda – galvasnauda.
Ūdens galva – ūdensgalva.
Koka galva – veidne parūku izgatavošanai, to frizēšanai.
Galvas rota – galvasrota.
Galvas sega – galvassega.
Galvas pulveris sar. – pulveris pret galvassāpēm.
Galvas tablete sar. – tablete pret galvassāpēm.
Atmest (arī atsviest) galvu – strauji atliekt galvu atpakaļ.
Sasliet galvu – pacelt galvu.
Pasliet galvu sar. – pacelt (parasti mazliet) galvu uz augšu.
Pacirst (retāk pamest) galvu uz augšu (arī augšup) sar. – strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup).
Palocīt (retāk locīt) galvu – ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko).
Pasviest galvu – strauji pagriezt galvu.
Šaudīt galvu – grozīt galvu.
Iecirst galvu (krūtīs) – strauji noliekt un piespiest galvu pie krūtīm.
Sacirst galvu – strauji pacelt galvu uz augšu (parasti par zirgu).
Saķert galvu – ar rokām strauji apņemt galvu.
(Pa)kratīt (arī (pa)purināt) galvu – ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas.
Nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu – ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu.
Galva (ap) reibst – saka, ja cilvēks apreibst.
Galvas lielums, forma, proporcija, ādas krāsa, pārmaiņas mutes dobumā .. bieži dod norādījumus par pareizo diagnozi. K. Rudzītis 2, 68.
Nervu sistēma [abiniekiem] sastāv no galvas un muguras smadzenēm un perifērajiem nerviem. Sloka 1, 13.
Lūk, viena kaija noliec galvu, tad nosveras līdzīgi lidmašīnai, kas grasās nolaisties .. Cīrulis 1, 12.
Viņš sarunājās ar diviem puišiem un kādu meiteni, enerģiski šad tad pacirzdams galvu uz augšu. Bērce 5, 22.
// lok.: galvā, apst. nozīmē Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
Likt vainagu galvā. Maukt cepuri galvā.
Melns, nodriskāts lakatiņš galvā. Veca, salāpīta vīriešu žakete mugurā. Rihters 1, 425.
// sar. Mājdzīvnieks (kā skaitīšanas vienība).
Ganāmpulkā vairāki simti galvu.
// Mati.
Sirma galva. Safrizēta galva. Sacirtota galva. Mazgāt galvu.
Galva balta kā ābele – pavisam sirma galva.
Sirma galva – cilvēks ar sirmiem matiem.
Tēva galva ātri kļuva balta kā ziedošs ievu krūms. Fimbers 1, 451.
Tālāk bija redzamas citas galvas – tumšas un gaišas, gludas un sprogainas .. Saulītis 12, 171.
// pārn. Dzīvība.
Riskēt ar savu galvu.
.. tai stundā es vismazāk domāju par savu galvu. Joprojām turēju mietu paceltu un atkārtoju: „Es jūs gaidu.” J. Kalniņš 4, 174.
2. Prāts, saprāts, apziņa. Saprašana, domāšana.
Cilvēks ar galvu – saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
Ar galvu – pareizi, prātīgi, ar apdomu (ko darīt, rīkoties).
Bez galvas – bez spējas pareizi domāt. Nepareizi, nesaprātīgi, bez apdomas (ko darīt, rīkoties).
No galvas – pilnīgi paturot atmiņā.
Rēķināt galvā – rēķināt domās (bez palīglīdzekļiem).
Galvas gabals novec. – Teksts, kas jāiemācās no galvas, jāpatur prātā.
.. būs viens cilvēks ar galvu, kas viņu pazīst un varēs to kontrolēt. Rozītis III, 84.
„Nu gan kā bez atmiņas!” rūc vecāmāte .. „Kā bez galvas!” Indrāne 2, 451.
3. sar. Cilvēks (kā skaitīšanas vienība).
Piecu galvu lielā Pudānu ģimene līdz tam pārtika gandrīz vienīgi no sēnalu maizes .. Niedre 6, 212.
4. arī v. (v. dat. galvam). Autoritatīva, vadoša persona. Priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā).
Valsts galva. Cilts galva. Dzimtas galva.
Ģimenes galva – ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
Vīra (arī vīrieša) galva – vīrietis, kas vada, rīko.
.. ģimene nav mazā. Septiņi cilvēki! Ģimenes galvam ir ko apsvērt. Lauku Dzīve 68, 1, 5.
Tagad ģimenes galva ir zvejnieka atraitne Anna. Literatūra un Māksla 56, 27, 3.
5. Priekšējā, augšējā daļa (priekšmetam). Centrālā daļa (priekšmetam, ierīcei).
Cilindra galva.
Zābaka galva – zābaka apakšējā daļa, kas sedz pirkstus un pēdas virsu.
Ragavu galva – ragavu slieču priekšējā uz augšu uzliektā daļa.
Pēc dienas valkāšanas novēroju, ka labās kājas zābaka galva sagriezusies šķībi, kape noslīdējusi uz leju .. Cīņa 55, 117, 3.
// Virsotne, galotne (augam). Sakuplojums (stumbra, stublāja nobeigumā). Arī vainags.
Priežu tumšās galvas. Vītola kuplā galva.
Smilgu galvas, smilgu galvas un zila debess. Vairāk nekā. Brigadere 2, 305.
// Nosaukums ar attiecīgajām ziņām (preses izdevumam).
Laikraksta galva. Žurnāla galva.
Šķirkļa galva val. – šķirkļa sākuma daļa līdz tulkojumam vai nozīmes skaidrojumam.
// astr. Visspožākā (komētas) daļa.
Komētai pieejot tuvāk Saulei, kodols sasilst, no tā izdalās gāzes, un komētai rodas galva un aste. Zinātne un Tehnika 66, 1, 17.
// sar. Sākums, sākuma daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai).
6. Apaļas formas priekšmets.
Siera galva. Cukura galva.
// Apaļas formas zieds, ziedkopa, auglis, augļa daļa.
Saulespuķu galvas. Magones galva.
Kāpostu galva – kāpostgalva.
Pašlaik ziedēja pujenes lielām sarkanām un baltām galvām. Dripe 2, 83.
// Paresninātā daļa, nobeigums (priekšmetam).
Pīpes galva. Sērkociņa galva. Skrūves galva. Kniepadatas galva.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
galva – golva; sāp galva – suop golva; pa galvu, pa kaklu – ar mutulim; aizskrēja pa galvu, pa kaklu – ar mutulim nūskrēja
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
Izlokšņu leksikogrāfiskais materiāls
gava, demin. gavĩna. tâc iznesîks vìņč bi, gava gàisã. pazùd tâ kâ dùmš mac nùo gudra cìlv¥ka gavas.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 335]
●
gava – gova, arī goûva.vysâ govâ kĺìkť (arī bļaût) – skaļi, pārvērstā balsī kliegt, bļaut, stipri raudāt. grìžâs gova – saka, ja reibst galva (šūpojoties, braucot ar transportlīdzekli u. tml.). slapņa gova – saka, ja kāds ir nosvīdis. vìeš govâ – saka par vieglprātīgu, nenopietnu cilvēku.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 313]
Sinonīmi
galva – pauris sar., poga hum., smadzeņu pods hum., ķobis vienk.
Frazeoloģismi (kopija no šķirkļa)
Liela (arī resna) galva – saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
Karsta galva – saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.
Vēsa galva – saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
Bieza galva sar. – saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
Caura galva sar. – saka, ja cilvēks ir aizmāršīgs, izklaidīgs.
Cieta galva sar. – saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Tukša galva – saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
Veca galva – aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
Smaga galva sar. – saka, ja galvā ir jūtams smagums, sāpes.
Dulla galva sar. – saka, ja galvā jūtams smagums, sāpes.
Galva kā spainis sar. – saka, ja galvā jūtams smagums, sāpes.
Visā galvā – ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.).
Pa galvu, pa kaklu, arī pa kaklu, pa galvu – ļoti ātri, lielā steigā.
Galva duras debesīs sar. – saka par ļoti gara auguma cilvēku.
Darbs pāri galvai – saka, ja ir ļoti daudz darba.
(Par) galvas tiesu – galvas garumu (garāks, īsāks nekā citi).
Galvu nepacēlis – ļoti centīgi, uzmanīgi, koncentrēti (ko darīt).
Paceltu (retāk ar paceltu) galvu – stalti, cēli, arī lepni.
No galvas līdz kājām (retāk papēžiem) – viscaur (ķermenī).
(Ar) slapju galvu (arī pieri, muguru) – nosvīdis.
Galva kūp – saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.
Galvu augšā! – uzaicinājums nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
Celt galvu (augstāk) – kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam.
Atkratīt galvu – atbildēt ar noraidošu galvas kustību.
Nolikt galvu poēt. – zaudēt dzīvību (parasti, aizstāvot ko).
Galva griežas (apkārt, arī riņķī) – saka, ja cilvēkam reibst.
Galva sajukusi – saka, ja traucēta sakarīga domāšana.
Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) – saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Galva plīst pušu, arī galva (vai) pušu plīst – saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas.
Plēst galvu pušu – izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā – saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
Iesist(ies) galvā sar. – pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
Juceklis (arī misēklis, putra) galvā sar. – saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Galva strādā – saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Ieņemt(ies) galvā (arī prātā) – noskaņot sevi (uz ko).
Paturēt galvā (biežāk prātā) – atcerēties.
Iziet (arī izkrist) no galvas (arī no prāta) – aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
Izkūpēt no galvas (arī no prāta) sar. – aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
Iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) – pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
(Ie)nākt galvā (arī prātā) – tikt iedomātam, atminētam.
Galva uz pleciem – saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
Lauzīt (retāk grozīt) galvu – sasprindzināti, neatlaidīgi domāt.
Palauzīt (retāk pagrozīt) galvu – padomāt, pagudrot.
Sagrozīt galvu – panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
(Sa)jaukt galvu – panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
Vējš galvā sar. – saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs.
Iesēsties galvā sar. – nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
(Sa)likt galvas (arī prātus) kopā sar. – censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
Piekliegt pilnu galvu sar. – ļoti daudz un skaļi runājot, censties (ko) iestāstīt.
Izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) sar. – aizmirst, nedomāt vairs (par ko).
Bāzt (arī iebāzt, sabāzt) galvā sar. – (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu).
Izdzīt no galvas sar. – panākt, ka nedomā (par ko).
Izrunāt no galvas (arī no prāta) sar. – runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
Neiet (arī nelien) galvā sar. – saka par ko grūti aptveramu, iemācāmu, iegaumējamu.
(Ie)dzīt (arī sadzīt) galvā sar. – pamatīgi (ie)mācīties.
(Ie)kalt galvā – labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
Izvēdināt galvu (arī smadzenes) sar. – panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
Galva (arī smadzenes) izvēdinās sar. – saka, ja tiek novērsts psihisks sasprindzinājums.
Galva noskaidrojas – saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
Laist (retāk mest) pār galvu (retāk pāri galvai) – neievērot (parasti ko nepatīkamu).
Likt galvu ķīlā – galvot (par ko).
Atbildēt ar savu galvu – būt pilnīgi atbildīgam.
Samaksāt ar (savu) galvu – iet bojā (savas rīcības dēļ).
(Ir) kur (savu) galvu (no)likt – saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
Jumts virs (arī uz) galvas, arī jumts pār galvu – mājas, pajumte, patvērums.
Pār galvu (retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) – saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
Gāzt (kādam) uz galvas sar. – sacīt (kādam) daudz nepatīkama.
Nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu sar. – saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
Galvu neglaudīt sar. – neslavēt, izteikt pārmetumus.
Kāpt uz galvas (retāk uz kakla) sar. – censties uzkundzēties, apspiest.
Dancot pa galvu (retāk uz galvas), retāk lēkāt pa galvu sar. – uzkundzēties kādam.
Pašam (sava) galva (uz pleciem) – saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.
Uz savu galvu – neprasot atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem (ko darīt, rīkoties).
Uz manu (arī tavu, savu) galvu sar. – uz manu (arī tavu, savu) atbildību, pēc saviem ieskatiem.
Ar galvu sienā (arī caur sienu, arī mūrī) skriet – mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
Krāt ogles uz galvas – rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
Kā sniegs uz galvas sar. – saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
Bāzt (arī grūst) galvu cilpā (retāk murdā) – (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Pārdot (kāda) galvu sar. – patvarīgi nodot (kādu) cita rīcībā.
Iedzīt (arī ietriekt) lodi galvā (arī pierē) – nošaut, nošauties.
Uz galvas stāvēt sar. – ļoti censties paveikt, sasniegt.
Dabūt pa galvu (arī pa kaklu) sar. – dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Kā ar mietu (arī ar bomi, āmuru) pa galvu (arī pa pieri) sar. – saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, parasti nepatīkams.
Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas sar. – saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt.
(No)ēst matus no galvas sar. – daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt; sagādāt rūpes, raizes. Galva nesāp sar. – saka, ja nedomā, neuztraucas (par ko).
Noraut galvu sar. – bargi sodīt, norāt.
Apgriezt galvu (arī kaklu) vienk. – iznīcināt, noslepkavot.
Dot (arī sist) vai acs, vai galva vienk. – sist, kur pagadās.
Sakas galvā (arī kaklā) sar. – saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
Grūta galva sar. – vājas spējas atcerēties vai saprast.
Gaiša (arī gudra) galva – attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
Viegla (arī laba, vērīga) galva – spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
Skaidra galva – labas uztveres, domāšanas, spriešanas spējas.
Svaiga galva – možs psihisks stāvoklis (parasti pēc atpūtas).
Dumja galva sar. – saka, ja cilvēks ir nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
Stūra galva apv. – saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs.
Uz galvām (biežāk uz galviņām) – vienādās daļās pēc dalībnieku skaita.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Auna galva sar., niev. – neattapīgs vīrietis, muļķis.
Ēdis vai neēdis, galvu augšā – saka, uzmundrinot jebkuros apstākļos saglabāt pašpaļāvību, dzīvesprieku, nezaudēt drosmi, nepadoties vājumam.
Galva ir (kļūst) silta (iesilusi); ar siltu galvu – saka, ja kāds ir nedaudz iereibis.
Krama galva sar. – saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt, izprast. Saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs.
Likt galvu uz bluķa sar. – galvot.
Likt galvu uz ežiņas folk. – atdot dzīvību par savu zemi.
Mesties uz galvas kaut kur – sākt kaut ko bez apdomas, riskēt.
Nav uz galvas kritis – saka, ja kāds ir attapīgs, gudrs.
Neņemt galvā kaut ko, reti kādu sar. – atstāt bez ievērības.
Pa galvu (pieri) neviens nesitīs kādam sar. – nekas ļauns nedraudēs.
Pacelt galvu – paust neapmierinātību, kļūt rosīgam, aktivizēties. Sākt apzināties sevi, savu spēku, tiesības, kļūt drosmīgākam, lepnākam. Pārvarēt vājumu, ar cerībām raudzīties nākotnē. Sākt pieauguša cilvēka dzīvi.
Saīsināt par galvas tiesu – nogalināt.
Sakāpt (kāpt) galvā kādam – rasties riebumam. Padarīt iedomīgu, pārāk pašpārliecinātu. Pārņemt apziņu.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 351–379]
Terminoloģija
Arheoloģijā – adatas galva, atslēgas galva, naglas galva.
Celtniecībā – āķveida galva, āmura galva.
Bibliotēkzinātnē – apraksta galva.
Tiesību zinātnē – ārvalsts galva, pilsētas galva, valdības galva.
Lauksaimniecībā – augšējā klāna galva, cilindra galva, elevatora galva, zoba galva.
Hidrometeoroloģijā – būnas galva, slūžu galva.
Ķīmijā – ekstrūdera galva.
Ekonomikā – mājsaimniecības galva.
Onomastika jeb īpašvārdi
Priekšvārds – Baltgalve.
Uzvārdi – Lāčgalva; Baltgalva; Dzelzgalva; Lācgalvis, Lācgalve; Pudgalvis, Pudgalve; Rudgalvis, Rudgalve; Plikgalvis, Plikgalve; Laukgalvis, Laukgalve; Balgalvis, Balgalve; Melgalvis, Melgalve; Jaungalvis, Jaungalve; Sarkangalvis, Sarkangalve; Ķergalvis, Ķergalve; Dzelzgalvis, Dzelzgalve; Dižgalvis, Dižgalve; Grozgalvis, Grozgalve; Galviņš, Galviņa; Mazgalviņš, Mazgalviņa.
Vietvārdi – Galvas, pļava Vecaucē; Āžagalvas, zemniekmāja Jaunpilī; Pušgalvji, zemniekmāja Sesavā; Galvenieki, zemniekmāja Stūros; Galvenišķi, pļava Pilskalnē; Galvāni, ciems Vīpē; Galviņi, zemniekmāja Bukaišos; Galviņu kalni, kalns Jaunpilī.
Etimoloģija
galva; lš. galva, pr. gallū (< *galvū < *galvā, Sosīrs). Vārds ir tās pašas cilmes kā gals. Nozīmes attīstība: ‘smaile’ → ‘virsotne’ → ‘ķermeņa augšējā daļa, galva’ (Karaļūns).
Pēc cita uzskata (Trubačovs) vārda pamatā ir ide. *ghel- ‘akmens’, → ‘kaula priekšmets’ → ‘galvaskauss’ → ‘galva’. Vēl pēc cita uzskata (Bernekers, Pokornijs, Trautmanis) pamatā ir *gol- ‘kails’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 284]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – head
baltkrievu – галава
čigānu – šērŏ
franču – tête
grieķu – κεφάλι vai κεφαλή
igauņu – pea
ivritā – ראש
krievu – голова
latīņu – caput
lietuviešu – galva
lībiešu – pǟ
poļu – głowa
somu – pää
ukraiņu – голова
vācu – der Kopf
zviedru – huvud