galds, -a, v.
1. Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
Kā galds – ļoti līdzens, gluds.
Barības galds – iekārta, kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību.
Operācijas galds – šai mēbelei līdzīga ierīce, uz kuras operē slimnieku.
Galda lampa – lampa (parasti ar kupolu), ko novieto uz galda.
Galda pulkstenis – pulkstenis, ko parasti novieto uz galda.
Galda sega – galdsega.
Galda drāna – galddrāna.
Galda teniss – sporta spēle ar bumbiņu uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
Atlēciena galds fizk. – tramplīna daļa, no kuras izdara atlēcienu.
Galda kalns – galdkalns.
Palikt uz galda – nomirt operācijas laikā (par operējamo).
// lok.: galdā, apst. nozīmē Uz šādas mēbeles.
Būt galdā – būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu).
Likt (arī celt) galdā – pasniegt ēšanai, dzeršanai.
Nākt galdā – tikt pasniegtam (par ēdienu, dzērienu).
Sist (arī triekt) dūri galdā – sist, triekt ar dūri pa galdu.
„Parīt pat lai visi pārskati man būtu galdā!” stingri noteica Vanags .. Sakse II, 252.
Tajā vakarā Ošu Anna līdz pat tumsai .. nebij skaidrībā, ko lai ceļ vīriešiem galdā. Tikai pusgroziņa kartupeļu vēl pieliekamajā. Upīts XII, 227.
Sedlinieks trieca dūri galdā tā, ka niedres iemute tikko nenolēca zemē. Upīts 4, 165.
// Šādas mēbeles atvilktne, skapītis.
2. Šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem, kas atrodas uz tās. Ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts kādam īpašam gadījumam.
Lūgt pie galda. Bagātīgs dzīru galds. Viesību galds. Lepns kāzu galds. Sagādāt produktus svētku galdam.
Goda galds – viesību galds.
Klāt (arī uzklāt, retāk saklāt) galdu – (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
Novākt (arī nokopt) galdu – noņemt no galda galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
Kārtot (arī sakārtot) galdu – rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
Galda piederumi – naži, dakšiņas, karotes, trauki, salvetes.
Pilns galds – galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu.
Tukšs galds – galds, uz kura ir maz ēdienu, dzērienu.
Sietnieka Emma kārtoja galdu vakariņām .. Sakse 7, 298.
// Ēdienu veids.
Siltais galds – siltie ēdieni.
Aukstais galds – aukstie ēdieni.
Kafijas galds – kafija kopā ar, piemēram, dažādām maizītēm, cepumiem, kūkām, saldumiem.
// Savienojumā ar ēdienreizes nosaukumu: maltīte, arī šai maltītē pasniegtais ēdiens.
Pusdienu galds.
Galda runa – runa, ko saka kāds no maltītes dalībniekiem maltītes laikā.
Galda dziesma – dziesma, ko dzied maltītes dalībnieki maltītes laikā.
// Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu. Galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji.
Saimnieku galds. Kalpu galds.
Galda biedrs – galdabiedrs.
Galda karte – uz galda nolikta neliela karte, kas norāda viesa vietu.
// novec. Ēdiens, uzturs.
3. ģen.: galda, adj. nozīmē Tāds, kas lietojams, noderīgs uzturam (parasti par dārzeņiem, augļiem).
Kolrābji .. pēc garšas atgādina galda kāļus. Veisteris 1, 27.
4. Iestādes nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas nodarbojas ar speciāliem jautājumiem.
Atradumu galds.
Grāmatu galds – grāmatgalds.
5. Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu.
Galdu rati – rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi.
// Īpašam nolūkam izveidota plāksne, arī platforma (kādai ierīcei).
Kuļmašīnas galds. Pļaujmašīnas galds.
// novec. Dēlis.
Tiesas (arī sarkanais) galds novec. – galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā.
Kaukēns. Es tādu laiciņu pie sarkanā galda esmu sēdējis. Es zinu, kā mājas atdod. Blaumanis V, 125.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
