LLVV šķirklis
gaiss, -a, v.
1. parasti vsk. Gāzveida slānis, kas aptver Zemi un veido tās atmosfēru.
Gaisa bedre – atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
Arktiskās saules stari, lūzdami blīvajā gaisa masā, spēj pārvērst viļņa galotni vai ledus gabalu pasakainās pilsētās un neapdzīvotās salās .. Cīrulis 1, 193.
2. parasti vsk. Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai.
Trūkst gaisa – saka, ja gaisā ir maz skābekļa. Saka, ja ir grūti elpot.
Gaisa peldes (retāk vannas) – organisma norūdīšana, ļaujot uz to iedarboties gaisam.
Brīvā gaisā – ārpus telpām.
Vajadzīgs (arī nepieciešams) kā gaiss – ļoti vajadzīgs, nepieciešams.
Gaisa vads – elpvads, traheja.
Smags gaiss sar. – saka, ja gaidāms pērkona negaiss. Saka, ja gaiss ir netīrs, smacīgs.
Spiedīgs gaiss sar. – saka, ja gaidāms pērkona negaiss.
Celt (retāk būvēt) gaisa pilis – fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.
Tā kā abiniekiem krūšu kurvja nav, tad to elpošanas mehānisms ir savādāks: elpojot tie gaisu it kā norij. Sloka 1, 13.
Gaiss smaržoja pēc sadegušas gāzes, ceptas cūkas gaļas un sīpoliem. Grīva 9, 180.
// ģen.; gaisa, adj. nozīmē Tāds, kurā ir šāds gāzu maisījums. Tāds, ko veido šāds gāzu maisījums.
Gaisa burbulis.
Gaisa plaisas – plaisas, kas rodas, koksnei ātri žūstot.
Gaisa balons – rotaļlieta – ar gāzi pildīts plāns apvalks. Sfērisks aerostats.
.. gaisa balons deva cilvēkam iespēju atrauties no zemes, atklāt lidošanas laikmetu. Rīgas Balss 63, 166, 3.
3. parasti vsk. Telpa ap zemeslodi, izplatījums, kas aptver zemeslodi (pretstatā zemei, ūdenim).
Gaisa līnijā – taisnā līnijā (no vienas vietas līdz otrai).
Gaisa cilpa – īpaši veidots valdziņš tamborēšanā.
Kā putns gaisā (arī kokā, zara galā) – bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
Gaisa gabals sar. – ļoti liels attālums.
No krūmiem pacēlās gaisā un aizlidoja kalnos neliels zvirbuļu bariņš.. Grīva 9, 80.
// ģen.: gaisa, adj. nozīmē Tāds, kas ir pacelts virs zemes. Tāds, kas atrodas virs zemes.
Gaisa tilts – tilts pāri, piemēram, ceļam, gravai.
Gaisa saknes – tādas saknes, kas augiem papildus attīstās virszemes daļā.
.. kukurūzas stiebra apakšējos mezglos attīstās gaisa saknes. Zvaigzne 55, 9, 9.
// ģen.: gaisa, adj. nozīmē Tāds, kas tiek veikts, darbojas samērā augstu virs zemes.
Dzeltenraibos triko tērpos viegli un daiļi sarežģītos vingrojumus veic gaisa vingrotājas. Zvaigzne 68, 1, 25.
// ģen.: gaisa, adj. nozīmē Saistīts ar aviāciju.
Gaisa flote – kādas valsts (kara vai civilo) lidaparātu kopums.
Gaisa līnija – aviolīnija.
Gaisa osta – lidosta.
Gaisa kuģis – gaisakuģis.
Gaisa karaspēks – bruņoto spēku veids (sastāvdaļa), kura apbruņojumā ir lidaparāti.
Gaisa kauja – lidaparātu bruņota sadursme.
Gaisa trauksme – trauksme, ko izsludina, kad tuvojas pretinieka lidaparāti.
Pilsētā izziņoja gaisa trauksmi. Grants 5, 42.
4. Debess.
Apmācies gaiss.
Tad Baumanis .. lūkojās gaisos, no kuras puses nāk vējš. Birznieks-Upītis 6, 344.
5. lok.: gaisā, retāk gaisos, apst. nozīmē Uz augšu, augšā. Arī augšup.
Pamest skatu gaisā – paskatīties uz augšu, augšup.
Tādi viesuļi uzrauj gaisā ūdeni ar visām zivīm .. Talcis 7, 98.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
gaiss – gaiss; svaigs gaiss – teirs gaiss; pastaigāties svaigā gaisā – /pa/staiguot teirā gaisā; elpot gaisu – dvašuot gaisu; ieelpot (izelpot) gaisu – īviļkt (izpyust) gaisu
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
Izlokšņu leksikogrāfiskais materiāls
gàiss – Zemes atmosfēra. laĩks paliks sìltâks, gàiss i sìltâks.
Gāzu maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai. tâc nelaps gàiss ìekšã, jàtùr duris vaļã. nav gàisa – saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu.
Meteoroloģiskie apstākļi // debess, mākoņi. nùo gàisa viê paskatijâs, ka jàsâk mìežu sẽšana.
Izplatījums, kas aptver zemeslodi (pretstatā zemei, ūdenim). tãs i piẽneņu pûkas, kas te iêt pa gàisu.
Lok., adv. noz. uz augšu, augšā. gava gàisã, pac tik l¥pni bràuca. uz (zilu) gàisu – a) nepamatoti, nezinot (ko runāt, sacīt). nepļãpã nu uz gàisu!
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 329]
Frazeoloģismi (kopija no šķirkļa)
Tīrs gaiss sar. – saka, ja ir novērsts kas traucējošs.
Nav (nekāda) gaisa sar. – saka, ja no kāda nav gaidāma saprātīga rīcība, izturēšanās. Saka, ja nav piemērotu apstākļu.
Trūkst gaisa sar. – saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu.
Biezs gaiss sar. – netīrs, smacīgs, arī necaurredzams gaiss; nedrošs, bīstams, nepatīkams stāvoklis.
Ostīt gaisu sar. – izzināt apstākļus, situāciju.
Jaukt gaisu sar. – tīši radīt sajukumu, neskaidrību.
Dzīvot (arī pārtikt) no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības) sar. – dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
Uz zila gaisa sar. – nezinot, kas sagaida, kas būs; bez pierādījuma.
Gaisa grābslis (retāk grābeklis) sar. – gaisagrābslis.
Karāties gaisā – būt neskaidram, neatrisinātam.
Izkūpēt gaisā – iet zudumā.
Tukšs (arī zils) gaiss sar. – nekas, pavisam nekas.
Tukšā (arī zilā) gaisā sar. – bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
Gaisa skūpsts – žests – mājiens ar roku no savām lūpām virzienā uz kādu cilvēku.
Krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm) – rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
Kā no gaisa – ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem; lielā daudzumā.
Runāt (kā) pa gaisu (retāk gaisiem) sar. – runāt ko nepamatotu, muļķīgu.
Kā no gaisa (arī no debesīm) nokritis – saka par tādu, kas negaidīti ieradies.
Iet (kā) pa gaisu sar. – saka par cilvēku, kas rīkojas aušīgi, vieglprātīgi.
Ej (tu) pa gaisu (arī ratā, arī pie velna)! vienk. – saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Pa gaisu gaisiem sar. – uz visām pusēm.
Grābt no (zila) gaisa sar. – runāt, teikt ko nepamatotu.
(Uz)laist (arī (uz)spert) gaisā sar. – (uz)spridzināt; sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
(Uz)iet (arī (uz)lidot, (uz)sprāgt) gaisā sar. – tikt (uz)spridzinātam.
Spert zemes gaisā sar. – būt ļoti saniknotam.
(Uz)sist (arī (uz)spert) gaisā vienk. – pārdot.
Gaisa galā sar. – ļoti tālu.
Ar kājām gaisā – pretēji parastajam, pieņemtajam.
Durt ar pirkstu (arī īkšķi) gaisā – runājot pacelt pirkstu, lai īpaši pievērstu, citu. uzmanību teiktajam.
Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) sar. – izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Lēkt gaisā sar. – uztraukties, skaisties.
Aste gaisā sar. – saka par iedomīgu cilvēku, arī par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
Spuras gaisā sar. – saka par cilvēku, kas pēkšņi ir sadusmojies, apvainojies.
Būt gaisā sar. – būt saniknotam.
Celt degunu gaisā sar. – būt pārāk iedomīgam.
Spert (vai) zemes gaisā sar. – spēcīgi paust savas dusmas; dusmās zaudēt savaldību.
Celt gaisa pilis – iecerēt ko nerealizējamu.
Jaukt gaisu vienk. – iejaucoties ar saviem padomiem, norādījumiem u. tml. kavēt vai citādi nelabvēlīgi ietekmēt notiekošo.
Nokrist kā no gaisa – tikt necerēti iegūtam; pēkšņi, neparedzēti ierasties.
Dzīvot no svaiga gaisa (arī no zila gaisa) hum. – būt bez eksistences līdzekļiem.
Izkūpēt gaisā sar. – izputēt, iet zudumā.
Karāties gaisā – būt, palikt neatrisinātam, neskaidram. Jautājums par sarunām palika gaisā karājoties.
Uziet (arī uzlidot) gaisā sar. – kaut kam sprāgstot, eksplodējot, sabrukt.
(Runāt) no zila gaisa sar. – bez pietiekama pamata, bez pierādījumiem.
(Iet, nostaigāt) tādu gaisa gabalu sar. – tik tālu, tik garu ceļu.
Nekas no gaisa nekrīt – nekas nav iegūstams bez darba, bez pūlēm.
Ar kājām gaisā sar. – otrādi, ačgārni. Apgriezt visu ar kājām gaisā.
Gaiss tīrs vienk. – nav nekā draudoša, nepatīkama.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Aiziet (kā) pa gaisu sar. – saka, ja darbs neprasa lielu piepūli, ja var dzīvot bez grūtībām un raizēm.
Gaisā (uz augšu) pasists (parauts) vienk. – dīvains, vieglprātīgs, nenopietns.
Gaiss sabiezē – stāvoklis saasinās, kļūst bīstams.
Grābstīties pa gaisu sar. – runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.
Iet pa gaisu sar. – izturēties neapdomīgi, pārgalvīgi, vieglprātīgi.
Ej pa gaisu! sar. – saka, noraidot kāda priekšlikumu, domas.
Kā gaiss – saka, ja kas ir ļoti nepieciešams, vajadzīgs.
Nav gaisa sar. – saka, ja nav vēlamo apstākļu, ja no kāda nav gaidāma saprātīga rīcība.
Tukšs (zils) gaiss – saka par cilvēku, pret kuru izturas tā, it kā viņa nebūtu, kuru ignorē.
Turēties pie gaisa pav. izt., sar., iron. – saka, ja kāds sacensībās acīm redzami zaudē.
Uz zila gaisa sar. – nezinot, kā būs, kas sagaida. Bez pamata, bez pierādījuma.
Vai gaisā, vai maisā sar. – saka, ja kāds ko dara, lai būtu kas būdams.
Zilā (tukšā) gaisā sar. – veltīgi, bez jēgas, bez rezultāta.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 I: 332–342)
Terminoloģija
Ķīmijā – nosūcamais gaiss.
Fizikā – šķidrais gaiss.
Hidrometeoroloģijā – atgriezes gaiss, augsnes gaiss, boreālais gaiss, ekvatoriālais gaiss, jonizētais gaiss, jūras gaiss, kontinentālais gaiss, mērenās joslas gaiss, musonu gaiss, polārais jūras gaiss, tropiskais gaiss.
Tekstilrūpniecībā – cirkulējošais gaiss, dzesējošais gaiss, izmantotais gaiss, izplūdes gaiss.
Citi termini – kompresora gaiss, kondicionēts gaiss, mazskābekļa gaiss, sekundārais gaiss, retināts gaiss, stiklpūtes gaiss.
Onomastika jeb īpašvārdi
Vietvārdi – Gaisa kalns, kalns Zaubē; Gaisa ragana, krūmi Valgundē; Gaisaraģi jeb Gaisaraganas, zemniekmāja Ozolniekos; Gaisragi, zemniekmāja Jumpravā; Gaisaplīsas, zemniekmāja Jaunaucē.
Etimoloģija
gaiss; liet. gaĩsas ‘blāzma (pie debesīm), gaisma’. Tās pašas cilmes kā gaišs, kam pamatā indoeiropiešu sakne ar nozīmi ‘gaišs, spīdīgs’. Sal. arī latv. apvidvārdu adj. gaiss ‘gaišs’.
Substantīvs gaiss sākotnēji apzīmējis gaišumu un sekundāri visu izplatījumu virs zemes, no kā adverbizējies lok. gaisā ‘uz augšu’: „pamest gaisā”, „uzsprāgt gaisā”. No nozīmes ‘izplatījums virs zemes’ → ‘debesis’ → ‘mākonis’.
Vārda gaiss mūsdienu literārā nozīme varēja izveidoties arī no nozīmes ‘laiks, dažādos laika apstākļos jūtamais gaiss’. Šī mūsdienu literārās valodas nozīme 17. gs. sastopama paralēli citām (gaiss ‘Luft’ un ‘Wetter’), bet jau 18. gs. tā kļuva dominējošā. Nozīme ‘laiks’ pakāpeniski atbīdījās pēdējā vietā un 20. gs. pilnīgi izzuda no literārās valodas.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 260]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – air
baltkrievu – паветра
čigānu – gáisòs, fánòs
franču – de l'air
grieķu – ζωή
igauņu – õhk
ivritā – אוויר
krievu – воздух
latīņu – āēr
lietuviešu – oras
poļu – powietrze
somu – ilma
ukraiņu – повітря
vācu – die Luft
zviedru – luft
Sakāmvārdi, parunas, aforismi
Tas runā no zila gaisa. [LSP 1225 26847]
Mauj uz zilu gaisu. [LSP 1730 57051]
Kā gaisa gābars. [LSP 1730 56632]
Tukša gaisa nav ko šaut. [LSP 997 1543]
Tādā gaisa galā. [LSP 1730 56672]
Gaisa pilis nevar ne pārdot, ne apdrošināt, ne ieķīlāt. [LSP 1601 70]
Ka jāiet, ta jāiet, kaut no gaisa piķis līst. [LSP 1225 11043]
Nekāda gaisa nezināt. [LSP 1730 4671]
Ka tu gaisā uzspruņģetos! [LSP 1730 56607]
Par gaisu skrien, pa zemi lido. [LSP 1552 41824]
Kā gaisā pakārts. [LSP 527 25041]
Ķer ko ķerdams, neķer gaisu. [LSP 84 5892]
Maitoj gaisu kai cyuka. [LSP 640 1613]
Tāds gaiss, ka var cirvi pakārt. [LSP 997 14545]
Viss nav labs, kas nāk no gaisa. [LSP 1750 648]
Gaiss sadrupina klintis, laiks ieradumus. [LSP 1009 1269]
Kas gaisu grābj, tas gaisu dabon. [LSP 72 8482]
No kura gaisa ta tu nokriti. [LSP 23 727]
Ej tu pa gaisu! [LSP 1724 1920]
Skrien pa gaisu kā vējagrābeklis. [LSP 1341 30738]
Tas jau tāds gaisa grābeklis. [LSP 17 37 6]
Pa gaisu skrien un tukšu vēju grābj. [LSP 1600 7709]
Gaisā vai maisā; graudā vai naudā. [LSP 1276 685]
Neskrej gaisos, iekams spārni nav auguši. [LSP 1106 1185]
No gaisa jau nekrīt. [LSP 1552 29002]
Gaisu grābstīdams tālu netiksi. [LSP 508 2947]
Nebūvē gaisa pilis. [LSP 508 3024]
Neskrien gaisā, iekām spārni nav auguši. [LSP 1620, 1527]
Grābstās kā pa gaisu. [LSP 68, 261]
Gaisā sviests akmens krīt atpakaļ. [LSP 1850, 8274]
Pa gaisu skrien un zemē atrodas. [LSP 1385, 1498]
Kāds gaiss, tāda veselība. [LSP 1596, 5100]
Kur gaiss, tur dzīvība. [LSP 997, 9511]