gaisma
1. Ar redzi uztveramo elektromagnētisko viļņu plūsma.
2. Apgaismojums.
Šķirkļa autors: Pauls Balodis
1. Ar redzi uztveramo elektromagnētisko viļņu plūsma.
2. Apgaismojums.
Tradicionālā transkripcija
[gàisma]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[ɡɑ͜ismɑ̆]
[g] – balsīgais troksnenis
[ai] – divskanis
[s] – nebalsīgais troksnenis
[m] – skanenis
[a] – īsais patskanis
Divzilbju vārds.
gais- – sakne
-m- – piedēklis
-a – galotne
gaism- – vārda celms
-ma – izskaņa
gais-m+ēn-a
gais-m+iz-tur-īg-s
gais-m+jut-īg-s
dien-as+gais-m-a
pus+gais-m-a
virs+gais-m-a
gais-m+mīl+is, gais-m+mīl+e
gaisma – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
Vienskaitlinieks.
|
vsk. |
dsk. |
N. |
gaism-a |
(gaism-as) |
Ģ. |
gaism-as |
(gaism-u) |
D. |
gaism-ai |
(gaism-ām) |
A. |
gaism-u |
(gaism-as) |
I. |
ar gaism-u |
(ar gaism-ām) |
L. |
gaism-ā |
(gaism-ās) |
V. |
gaism-a! |
(gaism-as!) |
Daudzskaitļa formu lieto reti.
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Gaisma palīdz augā veidoties cukuram.
2) izteicēja daļa – Tā bija saules gaisma.
3) galvenais loceklis – Spoža gaisma.
4) papildinātājs – Skolotāja izslēdza gaismu klasē.
5) apzīmētājs – Veikalā pārdod gaismas ķermeņus telpu un ēku fasāžu apgaismojumam.
6) vietas apstāklis – Vārgajā gaismā varēja saskatīt mājas aprises.
gaismas impulss, gaismas intensitāte, gaismas izplatīšanās, gaismas signāls, gaismas spilgtums, gaismas spožums
mēness gaisma, prožektora gaisma, saules gaisma, sērkociņa gaisma, skala gaisma, spuldzes gaisma, sveces gaisma, zvaigžņu gaisma
dabiskā gaisma, mākslīgā gaisma, spēcīga gaisma, spoža gaisma, vāja gaisma
atstarot gaismu, nostāties pret gaismu, pagriezties pret gaismu
gaisma, -as, s.; parasti vsk.
1. fiz. Ar redzi uztveramo elektromagnētisko viļņu plūsma.
Gaismas ātrums – ātrums, ar kādu vakuumā izplatās elektromagnētiskie viļņi (300 000 kilometru sekundē).
Gaismas stiprums – fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
Gaismas laušana – gaismas izplatīšanās virziena maiņa, tai pārejot no kādas vides citā.
Gaismas gads astr. – garuma mērvienība – attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
Infrasarkanā gaisma – infrasarkanie stari.
Ultravioletā gaisma – ultravioletie stari.
Baltā gaisma – gaisma, kuras spektrā nepārtrauktā secībā ir visu garumu viļņi.
Zodiakālā gaisma astr. – blāvs ķīļveida spīdums uz nakts debess fona.
2. Apgaismojums.
Gaismas koeficients – logu stiklu laukuma attiecība pret grīdas laukumu.
Gaismas raķete – raķete, kuru izmanto apvidus apgaismošanai.
Rampas gaisma – apgaismojums, ko rada rampā novietoti gaismas avoti.
// Ierīce, kas dod mākslīgu apgaismojumu.
Iedegt (arī aizdegt, uzdegt, ieslēgt, iegriezt, uzgriezt) gaismu – panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
Nodzēst (arī izslēgt, nogriezt) gaismu – panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu.
Gaisma iedegas (retāk aizdegas) – saka, ja gaismas avots sāk darboties.
Gaisma nodziest – saka, ja gaismas avots beidz izstarot gaismu.
Gaismas ķermenis – mākslīgās gaismas avots.
Dedzināt gaismu – panākt, ka (kas, parasti apgaismošanas ierīces) izstaro gaismu.
3. Vieta, no kuras izplatās apgaismojums. Apgaismota vieta, laukums, kur ir gaišs.
Ceļš iztecēja gaismā. Pa labi mežs atkāpās, apiedams līkumu ap plašu meža pļavu .. Brigadere 2, 22.
// ģen.: gaismas, adj. nozīmē Tāds, no kura izplatās apgaismojums, tāds, kas ir apgaismots (par vietu).
Stāvēt gaismas aplī.
Tikai pavardā sprakstēdami deg žagari un met gaismas plankumus uz istabas sienām. Kurcijs 1, 17.
4. Gaismēna.
Gaismas laukumi gleznā.
5. Cēlas, cildenas jūtas.
„Ritenim ir lampa, aizbraukšu kā pa dienu,” bezbēdīgi pasmējās Mirdza. Kas viņai nakts un tumsa, ja pašas sirds gaismas un drosmes pilna? Sakse 7, 198.
// Cēlu, cildenu jūtu izpausme (acīs, skatienā, sejā).
No acīm staro gaisma. Acīs iemirdzas gaisma.
Dzirkstīte: Un tev acīs, Ak, kāda tavās acīs gaisma atspīd! It kā no neredzamas saules. Aspazija 3, 360.
6. Tas, kas padara dzīvi labu, skaistu (piemēram, izglītība, zināšanas).
Gara gaisma – izglītība, zināšanas.
// Tas, kas ir pozitīvs (uzskatos, atziņās).
Jaunība tik īsa, baismīgi īss viss cilvēka mūžs, lai zinību gaisma apspīdētu kaut mazu stūrīti tajā tumsā, kas sedz pasauli un cilvēka prātu. Upīts XII, 42.
7. lok.: gaismā; parasti savienojumā ar apzīmētāju Nosacījums, kāds ņemams vērā, ko aplūkojot, vērtējot.
Jaunā dzīvība nedrīkstēja iet bojā. Šīs atziņas gaismā agrākie apsvērumi par grūtībām un pūlēm šķita neievērojami .. Skujiņš 3, 199.
// Attieksme, ar kādu kas tiek parādīts, attēlots. Veids, kādā ko parāda, attēlo.
Nostādīt sevi izdevīgā gaismā. Parādīt uzņēmuma darbu vislabākajā gaismā.
„Cilvēki mīl tenkot un visu iedomājas sliktā gaismā.” Lācis 1, 80.
Gaismas avots – ierīce, kas izstaro vai atstaro gaismu.
Gaismas avīze – informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
Gaismas reklāma – reklāma, kuras attēlus un tekstu veido ar gaismas ķermeņiem.
Gaismas telegrāfs – optiskais telegrāfs.
Gaismas mikroskops – mikroskops, kurā izmanto gaismas starus.
Gaismas filtrs – filtrs, kas aiztur noteiktus gaismas starus.
Gaismas augi – augi, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
Pie gaismas novec. – tad, kad ir dienas gaisma.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
gaisma – gaisma; gaismas avots – gaismys olūts
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
gaisma – tumsa
Iedegt zaļo gaismu (uguni) – radīt labvēlīgus apstākļus; veicināt.
Kā acu gaisma – saka, ja kas ir ļoti saudzējams, dārgs, nepieciešams.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 329–332]
Priekšvārdi – Gaisma: latv. gaisma. Kalendārā iekļauts 1889. g., taču pirmo reizi reģistrēts Rīgā 1925. g., nav bijis populārs. 2011. g. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes reģistrā – 35 Gaismas.
Gaismīte sk. Gaisma. Pirmo reizi vārds pierakstīts Vidzemē (Limbažu raj.) 20. gs. III c. 2011. g. reģistros Latvijā bijušas 2 Gaismītes.
Gaismon/a, -e sk. Gaisma. Kalendārā vārds iekļauts 1879. g., pirmo reizi fiksēts Rīgā 1930. g. 2011. g. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes reģistros ir sastopama 1 Gaismona un 1 Gaismone.
Gaismonis sk. s. pv. Gaisma. Kalendārā vārds iekļauts 1925. g., pirmo reizi pierakstīts Rīgā 10. gs. I c. Pēc 2011. g. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, visā Latvijā ir 2 Gaismoņi.
Uzvārdi – Gaisma; Gaismiņš, Gaismiņa.
gaisma, tās pašas cilmes vārds kā gaišs, kam pamatā indoeiropiešu sakne ar nozīmi ‘gaišs, spīdīgs’. Gaisma ir atvasinājums no šā vārda paralēlformas gaiss (par formu sal. vēss – vēsma) vai bijušā verba dziet ar senāko nozīmi ‘tapt gaišam, rasties gaismai’. Vārdam gaisma cilmes un nozīmes ziņā atbilst latv. apvidvārds gaisuma, arhaisms gaisuma ‘gaisma’ (ME I 588). Sal. arī liet. gaisras ‘ugunsgrēks, blāzma’.
Cilmes ziņā radniecīgs ir apvidvārds dziesna ‘(vakara, retāk rīta) blāzma’, kur skaidrāks sakars ar verbu dziet ‘tapt gaišam, rasties gaismai’.
Ir iespējams cilmes sakars starp gaisma un dziesma (sal. liet. arh. gaisma ‘dziedāšana’).
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 280]
angļu – light
baltkrievu – святло
čigānu – svétòs; dūd; švátlòma
franču – la lumière
grieķu – φως
igauņu – valgus
ivritā – אור
krievu – свет
latīņu – lūx
lietuviešu – šviesa
poļu – światło
somu – valo
ukraiņu – світло
vācu – das Licht
zviedru – ljus