gaisma, -as, s.; parasti vsk.
1. fiz. Ar redzi uztveramo elektromagnētisko viļņu plūsma.
Gaismas ātrums – ātrums, ar kādu vakuumā izplatās elektromagnētiskie viļņi (300 000 kilometru sekundē).
Gaismas stiprums – fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
Gaismas laušana – gaismas izplatīšanās virziena maiņa, tai pārejot no kādas vides citā.
Gaismas gads astr. – garuma mērvienība – attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
Infrasarkanā gaisma – infrasarkanie stari.
Ultravioletā gaisma – ultravioletie stari.
Baltā gaisma – gaisma, kuras spektrā nepārtrauktā secībā ir visu garumu viļņi.
Zodiakālā gaisma astr. – blāvs ķīļveida spīdums uz nakts debess fona.
2. Apgaismojums.
Gaismas koeficients – logu stiklu laukuma attiecība pret grīdas laukumu.
Gaismas raķete – raķete, kuru izmanto apvidus apgaismošanai.
Rampas gaisma – apgaismojums, ko rada rampā novietoti gaismas avoti.
// Ierīce, kas dod mākslīgu apgaismojumu.
Iedegt (arī aizdegt, uzdegt, ieslēgt, iegriezt, uzgriezt) gaismu – panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
Nodzēst (arī izslēgt, nogriezt) gaismu – panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu.
Gaisma iedegas (retāk aizdegas) – saka, ja gaismas avots sāk darboties.
Gaisma nodziest – saka, ja gaismas avots beidz izstarot gaismu.
Gaismas ķermenis – mākslīgās gaismas avots.
Dedzināt gaismu – panākt, ka (kas, parasti apgaismošanas ierīces) izstaro gaismu.
3. Vieta, no kuras izplatās apgaismojums. Apgaismota vieta, laukums, kur ir gaišs.
Ceļš iztecēja gaismā. Pa labi mežs atkāpās, apiedams līkumu ap plašu meža pļavu .. Brigadere 2, 22.
// ģen.: gaismas, adj. nozīmē Tāds, no kura izplatās apgaismojums, tāds, kas ir apgaismots (par vietu).
Stāvēt gaismas aplī.
Tikai pavardā sprakstēdami deg žagari un met gaismas plankumus uz istabas sienām. Kurcijs 1, 17.
4. Gaismēna.
Gaismas laukumi gleznā.
5. Cēlas, cildenas jūtas.
„Ritenim ir lampa, aizbraukšu kā pa dienu,” bezbēdīgi pasmējās Mirdza. Kas viņai nakts un tumsa, ja pašas sirds gaismas un drosmes pilna? Sakse 7, 198.
// Cēlu, cildenu jūtu izpausme (acīs, skatienā, sejā).
No acīm staro gaisma. Acīs iemirdzas gaisma.
Dzirkstīte: Un tev acīs, Ak, kāda tavās acīs gaisma atspīd! It kā no neredzamas saules. Aspazija 3, 360.
6. Tas, kas padara dzīvi labu, skaistu (piemēram, izglītība, zināšanas).
Gara gaisma – izglītība, zināšanas.
// Tas, kas ir pozitīvs (uzskatos, atziņās).
Jaunība tik īsa, baismīgi īss viss cilvēka mūžs, lai zinību gaisma apspīdētu kaut mazu stūrīti tajā tumsā, kas sedz pasauli un cilvēka prātu. Upīts XII, 42.
7. lok.: gaismā; parasti savienojumā ar apzīmētāju Nosacījums, kāds ņemams vērā, ko aplūkojot, vērtējot.
Jaunā dzīvība nedrīkstēja iet bojā. Šīs atziņas gaismā agrākie apsvērumi par grūtībām un pūlēm šķita neievērojami .. Skujiņš 3, 199.
// Attieksme, ar kādu kas tiek parādīts, attēlots. Veids, kādā ko parāda, attēlo.
Nostādīt sevi izdevīgā gaismā. Parādīt uzņēmuma darbu vislabākajā gaismā.
„Cilvēki mīl tenkot un visu iedomājas sliktā gaismā.” Lācis 1, 80.
Gaismas avots – ierīce, kas izstaro vai atstaro gaismu.
Gaismas avīze – informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
Gaismas reklāma – reklāma, kuras attēlus un tekstu veido ar gaismas ķermeņiem.
Gaismas telegrāfs – optiskais telegrāfs.
Gaismas mikroskops – mikroskops, kurā izmanto gaismas starus.
Gaismas filtrs – filtrs, kas aiztur noteiktus gaismas starus.
Gaismas augi – augi, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
Pie gaismas novec. – tad, kad ir dienas gaisma.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Gaismas (biežāk saules) zaķītis – atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, (saules) gaismas stars.
Ataust (arī uzaust) gaisma – saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
Ieraudzīt dienas gaismu (arī dienasgaismu) – piedzimt. Tikt publicētam (par grāmatu, rakstu u. tml.).
Ieraudzīt saules gaismu – piedzimt; atgūt brīvību.
Ieraudzīt skatuves (arī rampas) gaismu – tikt iestudētam un izrādītam.
Nākt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) – kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
(Iz)celt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) – atklāt, (pa)darīt zināmu.
(Iz)vilkt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) sar. – atmaskot.
Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) – būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam.
Acu gaisma – redzes spēja.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Astronomijā – zodiaka gaisma.
Muzeoloģijā – aizsardzība pret gaismas iedarbību.
Fizikā – atstarotā gaisma, baltā gaisma, dabiski polarizētā gaisma, dienas gaismas redze, gaismas aberācija, gaismas absorbcija, gaismas avots, gaismas dispersija, gaismas atstarošanās, gaismas konuss, gaismas filtrs, gaismas laušana, gaismas modulācija, gaismas vilnis.
Autotehnikā – automobiļa gaismas, gaismas signālierīce, tālās gaismas lukturis.
Hidrometeoroloģijā – dabiskā gaisma, gaismas klimats.
Radioelektronikā – dzeltenais gaismas filtrs, gaismas plankums.
Citi termini – gaismēna, gaismas vairogs, gaismcaurlaidība, mākslīgā gaisma, gaismvirzība, saules gaisma.
