gads, -a, v.
1. Laika sprīdis, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu. Šāds laika sprīdis kādā laika skaitīšanas sistēmā.
Kalendāra gads – 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
Tropiskais gads astr. – laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365, 24 diennaktis).
Zvaigžņu (arī sideriskais) gads astr. – laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365, 26 diennaktis).
Gada aberācija astr. – aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli.
Gadu simtenis (retāk simts) – gadsimts.
Jaunais gads – nākamais gads. Jaungads.
Dzimšanas gads – gads, kurā (kāds) ir piedzimis.
Miršanas gads – gads, kurā (kāds) ir nomiris.
Gaismas gads astr. – garuma mērvienība – attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
Gada laiks – gadalaiks.
Gada tirgus – gadatirgus.
Gada skaitlis – gadskaitlis.
Gadu mija – gadumija.
Ar gadiem (arī dienām, laiku) – laika gaitā.
Gadu no (arī pēc) gada – katru gadu, sistemātiski.
Nemaz pa šiem gadiem [Laura] nebija palikusi vecāka .. Upīts 4, 685.
Tēvs .. ik pavasarus brauca uz Salacgrīvu vai Ainažiem pēc reņģēm. Ģimenei tās bija galvenais azaids visu cauru gadu. Talcis 7, 163.
// 12 mēnešu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
.. plāksterim jāstāv tik ilgi, kamēr [stumbra] ievainotā vieta apaugs ar jaunu mizu. Tas notiks apmēram gada laikā. Bērnība 49, 3, 23.
2. Vecuma skaitīšanas vienība – 12 kalendāra mēneši.
Būt vienos gados – būt vienādā vecumā.
Zane bija dažus gadus vecāka par Līzi .. Sakse 2, 24.
3. Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
Mācību gads – gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādē.
Akadēmiskais gads – gada daļa, kad notiek mācības augstākajā mācību iestādē.
Gada puisis (arī meita) vēst. – puisis (meita), kam ar saimnieku ir līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).
Bramanim ar mazo Andru Mārtiņos beidzās kalpa gads .. Upīts XI, 359.
4. dsk. Ilgāks laika posms.
Jau spēka gados viņš strādāja gandrīz vairāk ar muti nekā ar rokām .. Kaudzītes l a, 63.
// arī vsk.; savienojumā ar apzīmētāju Laika posms, kam raksturīgs kas īpašs.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
gads. Vārds tiek salīdzināts ar liet. gadynė (kas savukārt no baltkr. година) ‘laiks, laikmets’, senslāvu godъ ‘noteikts laiks, piemērots laiks, svētki: laiks’, krievu, baltkrievu год ‘gads’, čehu hod ‘baznīcas svētki’, poļu gody ‘kāzu mielasts, kāzas’. Pamatā ir indoeiropiešu sakne *ghed- ‘apvienot, saderēties’, no kā arī latv. gadīties.
Vārda nozīmes attīstība laikam ir bijusi šāda: ‘derīgais, piemērotais’ → ‘derīga, piemērota diena, laiks’. No šejienes nozīme ‘svētku laiks, svētki’. Tālākajā vārda nozīmes attīstībā ‘laiks’ → ‘noteikts laika posms, gads’.
Nozīme ‘laiks’ parādās latv. saliktenī gadskārta ← gaduskārta ‘viens gads’.
Pēc cita uzskata (Endzelīns, Fasmers, Frenkels) vārds gads laikam ir aizguvums no slāvu valodām.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 277]