LLVV šķirklis
gads, -a, v.
1. Laika sprīdis, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu. Šāds laika sprīdis kādā laika skaitīšanas sistēmā.
Kalendāra gads – 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
Tropiskais gads astr. – laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365, 24 diennaktis).
Zvaigžņu (arī sideriskais) gads astr. – laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365, 26 diennaktis).
Gada aberācija astr. – aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli.
Gadu simtenis (retāk simts) – gadsimts.
Jaunais gads – nākamais gads. Jaungads.
Dzimšanas gads – gads, kurā (kāds) ir piedzimis.
Miršanas gads – gads, kurā (kāds) ir nomiris.
Gaismas gads astr. – garuma mērvienība – attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
Gada laiks – gadalaiks.
Gada tirgus – gadatirgus.
Gada skaitlis – gadskaitlis.
Gadu mija – gadumija.
Ar gadiem (arī dienām, laiku) – laika gaitā.
Gadu no (arī pēc) gada – katru gadu, sistemātiski.
Nemaz pa šiem gadiem [Laura] nebija palikusi vecāka .. Upīts 4, 685.
Tēvs .. ik pavasarus brauca uz Salacgrīvu vai Ainažiem pēc reņģēm. Ģimenei tās bija galvenais azaids visu cauru gadu. Talcis 7, 163.
// 12 mēnešu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
.. plāksterim jāstāv tik ilgi, kamēr [stumbra] ievainotā vieta apaugs ar jaunu mizu. Tas notiks apmēram gada laikā. Bērnība 49, 3, 23.
2. Vecuma skaitīšanas vienība – 12 kalendāra mēneši.
Būt vienos gados – būt vienādā vecumā.
Zane bija dažus gadus vecāka par Līzi .. Sakse 2, 24.
3. Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
Mācību gads – gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādē.
Akadēmiskais gads – gada daļa, kad notiek mācības augstākajā mācību iestādē.
Gada puisis (arī meita) vēst. – puisis (meita), kam ar saimnieku ir līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).
Bramanim ar mazo Andru Mārtiņos beidzās kalpa gads .. Upīts XI, 359.
4. dsk. Ilgāks laika posms.
Jau spēka gados viņš strādāja gandrīz vairāk ar muti nekā ar rokām .. Kaudzītes l a, 63.
// arī vsk.; savienojumā ar apzīmētāju Laika posms, kam raksturīgs kas īpašs.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
gads – gods (ģen. gods); šī gada (šā gada) – ituo gods; pagājušais gads– pārnejais (izguojušais) gods; pagājušajā gadā – pārņ; izguojušā godā; aizpagājušais gads – aizpārnejais (aizizguojušais) gods; nākamais (nākošais) gads – cyts (atīmūšais) gods; nākamajā (nākošajā) gadā – cytgod; iz cyta gods; aiznākamais (aiznākošais) gads – aizcyts gods; pagājušie gadi – viņi godi; neražas gads – nagods; katru gadu (ik gadus) – kas gods; gods godā; pēc dažiem gadiem – par nazcik godu; pirms gada – pyrma gods; ar gadiem – par godim; jau ne vienu gadu vien – jau na vīnu godu; gadu no gada – gods godā; ar katru gadu vairāk – 1) (skaita, daudzuma ziņā) kū gods, tū vaira; 2) (mēra, intensitātes ziņā) kū gods, tū cīšuok; kāda gada? – kura gods?; vecāks par četriem gadiem – četrim godim vacuoks; vienreiz gadā – reizi par godu; viņš bija gados jauns – jis beja jaunu godu
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
Izlokšņu leksikogrāfiskais materiāls
gads – gac, demin. gadĩc. tas bi i`gi gadi atpakaļàms.
gadu gadìm – daudzus gadus. šek te viênc vecis gadu gadìm negãja pìrtĩ.
Vecuma skaitīšanas vienība. viênpacmit gadi ¥suõt jaûnâks bĩš [kaimiņš].
Pāri pusmūžam. viņàm jàu vàiga bût gaduôs.
Ilgāks laika posms. es vêl tâ aceruôs puĩkas gaduôs, ka tâ [ar rokas zāģi] zãģẽja [dēļus].
Laika posms, kam raksturīgs, kas īpašs (visbiežāk augu ražība). v¥cuôs laĩkuôs sàusiẽ gadi a bi. viss bĩš sàss, viss kàltis nuô, nekas vaĩ nàu aûdzis.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977: 326–327]
Frazeoloģismi (kopija no šķirkļa)
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Būt septiņus gadu nāvei parādā (arī būt nāvei parādā) – saka, par cilvēku, kas ir slims, kam labāk būt mirušam.
Kumeļa gadi sar. – laiks, kad vēl nav pieauguša cilvēka rūpju; pusaudža gadi, agra jaunība.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 298]
Terminoloģija
Pedagoģijā – akadēmiskais gads, gada atzīme.
Astronomijā – anomāliskais gads, gaismas gads, Mēness gads.
Ekonomikā – bāzes gads, budžeta gads, demogrāfiskais gada koeficients, finanšu gads, fiskālais gads, gada alga, gada apgrozījums, gada asignējumi, gada audits, gada bilance, gada bilances pārskats, gada budžets, gada ieņēmumi, gada nodokļa summa, gada pārskats, gada peļņa, gada pensija, gada pieaugums, gada plāns, gada produkcija, gada rādītāji, gada ražīgums, gada tāme.
Hidrometeoroloģijā – daudzūdens gads, gada caurplūdums, gada kustība (spīdekļa), gada nokrišņu daudzums, gada notece, gada temperatūra.
Mežsaimniecībā – gada cirsma, ražas gads.
Citi termini – kalendāra gads, civilais gads, dibināšanas gads, dienesta gads, gada amplitūda, izdošanas gads.
Etimoloģija
gads. Vārds tiek salīdzināts ar liet. gadynė (kas savukārt no baltkr. година) ‘laiks, laikmets’, senslāvu godъ ‘noteikts laiks, piemērots laiks, svētki: laiks’, krievu, baltkrievu год ‘gads’, čehu hod ‘baznīcas svētki’, poļu gody ‘kāzu mielasts, kāzas’. Pamatā ir indoeiropiešu sakne *ghed- ‘apvienot, saderēties’, no kā arī latv. gadīties.
Vārda nozīmes attīstība laikam ir bijusi šāda: ‘derīgais, piemērotais’ → ‘derīga, piemērota diena, laiks’. No šejienes nozīme ‘svētku laiks, svētki’. Tālākajā vārda nozīmes attīstībā ‘laiks’ → ‘noteikts laika posms, gads’.
Nozīme ‘laiks’ parādās latv. saliktenī gadskārta ← gaduskārta ‘viens gads’.
Pēc cita uzskata (Endzelīns, Fasmers, Frenkels) vārds gads laikam ir aizguvums no slāvu valodām.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 277]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – year
baltkrievu – год
čigānu – berš
franču – l'année
grieķu – έτος
igauņu – aasta
ivritā – שנה
krievu – год
latīņu – annus
lietuviešu – metai
lībiešu – āigast
poļu – rok
somu – vuosi
ukraiņu – рік
vācu – das Jahr
zviedru – år
Sakāmvārdi, parunas, aforismi
Pa trīs gadi cimdu pāri kā līgot nolīgāju. [LSP 796 2252]
Treisdesmit godu tāvs zuobakus nāsova, a dāls pa deveņi gadi ar nazi sagrīza. [LSP 1950 5892]
Kad tu nāksi manos gados – uz oglēm nečūkstēsi, nepīkstēsi. [LSP 23 5733]
Gads nav gada brālis. [LSP 387 7105]
Dzīvo simtu gadu, nerunā pretī. [LSP 1620 1948]
Tas jau nu gan ir septiņi gadi nāvei parādā palicis. [LSP 1341 4434]
Bagāts gads, smags maks. [LSP 828, 9741]
Pārdomā veselu gadu, bet padari vienā minūtē. [LSP 553 4780]
Tas jau ar vienu gadu nāvei palicis parādā. [LSP 279 2557]
Trīs gadus nodzīvojis dzirnavās, nezin, kur milti ārā nāk. [LSP 137 787]
Kas gadiem krājams, var stundā krist. [LSP 17, 16732]
Gadi iet vairumā, prāts mazumā. [LSP 1084 8786]
Sausais gads slapjam sēklu dod. [LSP 865, 3969]
Mīklas ar šķirkļa vārdu tekstā
Gadu derīgs, vairāk ne. – Kalendārs. [LTM 553, 3528]
Tikai gadu vecs, bet tā novecojis, ka nekam vairs neder. – Kalendārs. [LTM 17, 519]
Mīklas ar šķirkļa vārdu kā atminējumu
Abi gali balti,
Viducis zaļš. – Gads. [LTM 1730, 11601]
Kas top vecs, bet atkal nāk no jauna? – Gads. [LTM 828, 2709]
Neviens nevienu nav sitis, bet divpadsmit beigti. – Gads. [LTM 941, 1236]
Vienam strazdam divpadsmit bērnu,
Katram savāds vārds. – Gads un 12 mēneši. [LTM 740, 11594]
Vienam tēvam divpadsmit dēlu. – Gads. [LTM 527, 34327]
Divpadsmit ērgļi, piecdesmit divi kovārņi un trīs simti sešdesmit pieci strazdi izdēja vienu olu. – Gads, mēneši, nedēļas, dienas un naktis. [LTM 17, 4447]
Gāju, gāju – atradu galvu,
Iekš tās galvas – divpadsmit galvu. – Gads un 12 mēneši. [LTM 1730, 9910]
Liels liels ozols,
Divpadsmit zaru,
Ikkurā zarā
Četri pērkļi,
Ikkurā pērklī
Septiņas olas,
Ikkurai olai
Savs vārds. – Gads. [LTM 479, 1187]
Vecam tēvam divpadsmit dēli,
Katram dēlam trīsdesmit meitas,
Pa pusei melnas,
Pa pusei baltas. – Gads, mēneši un dienas. [LTM 556, 1596]
Dzeja
Ko nesīs jaunais gads
Jaunu gadu, jaunu laimi!
„Kāds tu būsi, jaunais gadiņš?
Aplaimosi mūsu saimi
Tā kā labs un mīlams radiņš?
Vai lai eju tevi zīlēt?
Skatos glāzē? Leju svinu?
Ko tu nes? Var tevi mīlēt?
Kā lai lielo mīklu minu?”
„Ko tev nesu, to tev teikšu:
Balti brīži būs un melni;
Laimes bērnu tevi sveikšu,
Kad tu gūsi to, ko pelni!” [Rainis 1978 : 263]
Īsais gads
Februāris bez ļipas –
divdesmit devītā nav.
Ko mēs darīsim, ķipar,
šajā
stāvoklī?
Tā jau viss īsais par īsu,
Tā jau viss garais par garu…
Ko mēs no īsā
bīstamies?
Jābīstas ir no garuma.
No pārāk garām runām.
No pārāk gariem vārdiem.
No pārāk garām dunām,
kas uzdzen drudzi
radio.
Sekunde sekundi dzen –
sekundi sekundē tieši.
Laiks prasa, lai esi gēns,
kurā pats laiks ir
iešifrēts.
Parseks aiz parseka skrien,
dzirksteļo
zvaigžņaini stilbi.
Laiks prasa, lai esam vien –,
nevis daudz –
zilbīgi.
Lai vienā puteksnī saiet
tikpat daudz
kā lielā mežā.
Citādi īsais gads paies –
un mēs paliksim bešā. [Vācietis 1990 : 14]
Ābolu gads
Slikti būt ābolam ābolu gadā,
Cenas ir zemas un izvēle liela,
Aiziet tev garām un nepaskatās,
Neiekāro un neuzliela...
Karāties zarā ar pēdējiem spēkiem?
Var jau – taču kāda tam jēga?
Tik un tā līdz nākamam rudenim
Nenoturēsies, nesaglabāsies...
Samalts tu tiksi un sulā izspiests,
Šogad – liec vērā – ir ābolu gads!
Un to sulu – to paņems un izdzers,
Nenojaušot, kāds biji tu pats. [Elksne 1978 : 219]
●
Vārds gads izmantots Valda Grēviņa dzejas krājuma nosaukumā Tas trakais kavalieru gads (2007).
Proza
– Bet teic, Janci, – kāpēc putniņus nedrīkst nemaz aiztikt?
– Tāpēc, ka to tūliņ pamanītu viņu māte.
– Kā tad?
– Gan jau viņa redzētu: tu būtu vai nu piedūries pērklītim, vai saburzījis spalviņas – gan viņa manītu.
– Nu kas tad par to?
– Jā – tad viņa zinātu, ka pērklītis uziets, un nākamajā gadā te vairs neapmestos.
– Tā-ā? Vai tad viņi te katru gadu dzīvo?
– Kā tad! Šis jau trešais gads; un, ja viņus tikai neviens neaiztiks, nākamgad būs atkal. [Valdis 1942 : 107]
●
Vārds gads izmantots Aīdas Niedras romāna nosaukumā Tas trakais kavalieru gads (1962).
Dramaturģija
VIRSPRIESTERIS. Neviens to neiespēja izskaidrot.
Tu teici: septiņi būs labi gadi,
Tad bada gadi nāks, kas labos rīs.
Lai gudru vīru liek pār Ēģipti,
Kas piekto daļu ņem, par labiem gadiem,
Ber klētīs labību, lai ir mums aizgāda,
Ka tauta bada gados nenomirst,
Un tevi iecēla par maizes kungu.
Kad bads nu uznāca pār visām
Tad maizes pilna bija Ēģipte. [Rainis 2004 : 115]
