Tradicionālā transkripcija

[¥zrs]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[æzærs]

[¥] – īsais, platais patskanis

[z] – balsīgais troksnenis

[] – īsais, platais patskanis

[r] – skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.

ezer- – sakne, vārda celms

-s – galotne

ezer+dob-e

ezer+gail-is

ezer+krast-s

ezer+mal-a (→ ezer-mal+iet-is, ezer-mal+iet-e)

ezer+mīt-n-e

ezer+pil-s

ezer+riekst-s

ezer+roz-e

sāl-s+ezer-s

ezers – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija   

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Brutuļu ezers ir privātīpašums.

2) izteicēja daļa – Dažreiz sapnis ir kā pazemes ezers.

3) galvenais loceklis – Zilie ezeri.

4) papildinātājs – Tālumā viņš redzēja milzīgu ezeru.

5) vietas apstāklis – Ezerā ir pazemināts ūdens līmenis.

6) apzīmētājs – Sapnī es stāvēju neliela ezera malā.

ezera dūņas, ezera krasts, ezera līcis, ezera zivis

ezers viļņojas

jūras piekrastes ezers, upes vecgultnes ezers

dziļš ezers, ieapaļš ezers, rāms ezers, šaurs ezers

aizaudzis ezers, izstiepts ezers, peldēties ezerā

ezers, -a, v

Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.

Te tumšāks, te gaišāks, te noslēpumaini spulgodams, te kūpēdams miglā, ceļa malā dus ezers. Kalndruva 2, 150.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

ezers – azars; vakars uz ezera – 1) (tiešā noz. – piem., dabā, fotogrāfijā) vokors iz azara; 2) sar. (pārn. noz. – gals klāt) propuļtine 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]

Uzvārdi – Ezers, Ezera; Ezeriņš, Ezeriņa; Ezernieks, Ezerniece; Ezerietis, Ezeriete; Ezergailis, Ezergaile; Ezerbite; Ezerkalns, Ezerkalna; Ezerlīcis, Ezerlīce; Melezers, Melezera; Mežezers, Mežezera; Ezerlauks, Ezerlauka; Ezermalis, Ezermale; Ezerkrasts, Ezerkrasta.

Vietvārdi – Ezera kalns, kalns Aknīstē; Ezera mežs, mežs Bruknā; Ezera purvs, purvs Lielaucē; Ezeraste, mežs Milzkalnē; Ezerciemi, zemniekmāja Cirgaļos; Ezerdārzs, lauks Engurē; Ezerdruva, zemniekmāja Ropažos; Ezerdzeņi, zemniekmāja Viesītē; Ezergailis, zemniekmāja Mārupē; Ezergaļi, zemniekmāja Asītē; Ezergrāvji, zemniekmāja Susējā; Ezerkalējs, zemniekmāja Pociemā; Ezerkalni, zemniekmāja Ārlavā; Ezerlācīši, zemniekmāja Cirstos; Ezerleja, zemniekmāja Lazdonā; Ezermucnieki, zemniekmāja Lībagos; Ezerstarpji, zemniekmāja Stendē; Ezere, muiža Durbē; Ezere, upe (Vadakstes ieteka); Ezerene, pļava Bikstos; Ezernieki, apdzīvota vieta Mērdzenē; Ezerieši, zemniekmāja Viesītē.

ezers; mantots vārds. Liet. ežeras, pr. assaran [azaran], krievu, ukr. озеро, baltkrievu возера. Pamatā ir indoeiropiešu sakne *eĝh- ar nozīmi ‘robeža’, no kā arī latv. vārds eža. Ezers ir atvasinājums no minētās indoeiropiešu saknes. Vārda cilmes semantiskā motivācija: ezeri bieži šķīra novadus, bija to robeža.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 274]

angļu – lake

baltkrievu – возера

čigānu – ježéròs

franču – le lac

grieķu – λίμνη

igauņu – järv

ivritā – אגם

krievu – озеро

latīņu – lacus

lietuviešu – ežeras

lībiešu – jōra

poļu – jezioro

somu – järvi

ukraiņu – озеро

vācu – der See

zviedru – sjö