Tradicionālā transkripcija

[êst]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[eːˀst]

[ē] – garais, šaurais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ē.

ēs- – sakne, vārda celms

-t – galotne

ēs-t+grib-a

ēd-am+gald-s

ēd-am+gliemez-is

ēd-am+istab-a

ēd-am+karot-e

ēd-am+liet-as

ēd-am+reiz-e

ēd-am+rīk-i

ēd-am+telp-a

ēd-am+viel-as

ēd-am+zāl-e

sird-s+ēs-t+i

gard+ēd+is, gard+ēd+e

liek+ēd+is, liek+ēd+e

liek+ēd+īb-a

ēst – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

PAVĒLES IZTEIKSME

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Ēst ir katra cilvēka dabā.

2) izteicējs – Baloži ēd ne tikai maizi, bet arī olas un desu.

3) papildinātājs – Pusdienlaikā mani aicināja ēst.

ēst gaļu, ēst kartupeļus, ēst maizi, ēst pusdienas, ēst zupu

aicināt ēst, gribēt ēst

ēst, ēdu, ēd, ēd, pag. ēdu; trans.

1. Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.

Vajadzēt kā ēst sar. – ļoti vajadzēt.

Gribēt kā ēst sar. – ļoti gribēt.

Pat saldējumu viņa ēda pavisam savādāk nekā citas meitenes. A. Grigulis 13, 334.

Es dzirdu, ka zvērs .. kaut ko ēd, ka balti zobi vien brīžiem paspīd. Jaunsudrabiņš 5, 16.

// intrans.

Dot ēst – dot ēdienu.

Pie galda sasēdušies, visi ēda klusu. Sakse 2, 4.

// Uzņemt barību (ēdienreizē).

Viņi varēja iet rotaļās .. un pēcāk visi kopā ēst vakariņas. Lācis 9, 5.

2. sar. Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas, nodarīt ļaunu (kādam).

Labi, ka virtuvē nebija saimnieces – tā viņu vienmēr ēda kā par veco kannu, tā par sarūsējušo mazgājamo bļodu. Zvaigzne 59, 13, 26.

3. sar. Dzelt, kost (par kukaiņiem).

.. dunduri ēda nost zirgus un uzbruka arī cilvēkiem, kur vien varēdami piekļūt un pasūkt asinis. Austriņš 1, 352.

// intrans.

Sīkas mušiņas tekāja pa zirgu nosvīdušajām mugurām, ēda ap acīm, līda nāsīs. Kurcijs 4, 277.

// Bojāt, iznīcināt (par kaitēkļiem).

.. dārzā spradži ēda kāpostus nost. Upīts 4, 269.

4. sar. Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.).

Rūsa ēd dzelzi.

// pārn. Kausēt (sniegu, ledu) – par sauli, retāk ūdeni.

Saule Bišudruvu dārzā un sētā ēda un kausēja sniegu dienās, migla siltajās naktīs. Bērnība 59, 10, 26.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

ēst – ēst; ēst nost sar. – ēst kūpā 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

ēst – mieloties, baudīt, ieturēt maltīti, ieturēties sar., stiprināties sar., grauzt sar., tiesāt sar., sukāt sar., vicot sar., locīt [iekšā] sar., (bērnu valodā) ņammāt, ņemmāt, ammāt, (nedaudz) iekost, uzkost, aizēst, ieķert sar., (kaut ko šķidru) strēbt, lepēt vienk., ļeksēt vienk., kluncīt vienk., iekampt sar., vīkstīt vienk., gumzīt vienk., ķellēt vienk., ņukāt vienk., šķūrēt iekšā vienk., rīt vulg., gremot sar., ņergāt sar., apv. kņēgāt, gņēdāt, glemzt, gļēmot, žulināt sar.

Ēst neprasa kaut kas kādam sar. – saka, uzsverot, ka pieminētais nav par traucējumu, apgrūtinājumu.

Kā ēst parasti savienojumā ar vajadzēt, vajadzīgs – saka, ja kas ir ļoti nepieciešams, ļoti vajadzīgs, ļoti gribēts.

Ne ēdis, ne dzēris sar. – saka, ja kāds kaut ko dara, visu atlicis, no visa atsacījies. 
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 319–320]

ēst, liet. ėsti ‘ēst (par dzīvniekiem), rīt’, pr. īst, īstwei, kr. ecть, čehu jísti, angļu eat, latīņu edere. Pamatā indoeiropiešu sakne *ed- : *ēd-, no kā baltu *ēd-ti, no kā savukārt *ēsti, no tā latviešu ēst. 
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 272]

angļu – to eat

baltkrievu – ёсць

čigānu – xáv

franču – manger

grieķu – φάω

igauņu – sööma

ivritā – לאכול

krievu – есть; кушать

latīņu – edere

lietuviešu – valgyti

lībiešu – sīedõ

poļu – jeść

somu – syödä

ukraiņu – їсти

vācu – essen; speisen; (par dzīvniekiem) fressen

zviedru – äta