Tradicionālā transkripcija

[ẽrce]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[eːːrʦe] 

[ē] – šaurais, garais patskanis

[r] – skanenis

[c] – nebalsīgais troksnenis

[e] – šaurais, īsais patskanis

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ē.

ērc- – sakne, vārda celms

-e – sakne

sārt+ērc-e

tī-kl+ērc-e

ērce – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Ērces ir mazi dzīvnieki.

2) izteicēja daļa – Melnais punktiņš pie kaķa auss bija ērce.

3) galvenais loceklis – Ārprāts, ērce!

4) papildinātājs – Ērci ir grūti ieraudzīt.

5) apzīmētājs – Ērču encefalīta vīruss ir bīstama slimība.

ērces attīstība, ērču encefalīts, ērces galva, ērces izņemšana, ērces kodums, ērces mūžs, ērces noņemšana, ērces pārbaude, ērces slimības, ērces uzbūve

bišu ērces, briežu ērces, zemādas ērces, zemeņu ērces

inficēta ērce, piesūkusies ērce

ērce, dsk. ģen. -ču, s.

Sīks zirnekļveidīgo klases dzīvnieks, kas parazitē uz augiem vai dzīvniekiem.

Bumbieru lapu ērce. Miltu ērce. Kašķa ērces.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 281]

ērce, ērces, dsk. ģen. ērču, s.

Sīks vai ļoti sīks zirnekļveidīgo klases dzīvnieks, kas parazitē uz augiem vai dzīvniekiem.

Kamēr zirgs dzēra, zemnieks lasīja tam no krēpēm dadžus, izrāva ērci, kas bija piezīdušies kaklam .. Lācis 15, 259.

.. vectēvs bija uzcēlis savu pirmo būdu Ondrupes mežā, kur zem katra krūmiņa zaķis, kur vecu egļu caurumos pūce vai ūpis un kur blusu vietā lēkā ērces. Salenieks 1, 31.

Atgulās tīfu var pārnest arī ērces .. Veselība 58, 4, 13.

sal. Un tomēr kā ērce tāds zemnieks turas, zemei piekodies, līdz viņu ar varu atrauj un aizmet. Upīts 7, 87.

dsk.; zool. Zirnekļveidīgo klases kārta.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

ērce – ērce
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]

Kā ērce – ļoti cieši klāt, stipri; neatlaidīgi; saka par skarbu, naidīgu, ķildīgu cilvēku (biežāk par sievieti). 
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 317–318]

Ergonīmi – Ērces, zemnieku saimniecība.

ērce, mantots vārds; pamatā ide. *er- ‘plēst, durt’, atvasinājums *er(e)k-, no kā baltu *erkŠā- > *erkē- > latviešu *erk’e > ērce. Apvidvārds ercis ‘cilvēks, kas baras; dusmīgs cilvēks’. Vārda sākotnējā nozīme ‘dūrējs, plēsējs’. No tā arī ērce ‘kašķīgs, nesaticīgs cilvēks’, ērcēt ‘plēst’, ērcēties ‘plēsties’.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 268]

angļu – mite

baltkrievu – клешч

franču – acariens

grieķu – οβολός

igauņu – maimuke

krievu – клещ

latīņu – acari

lietuviešu – erkė

lībiešu – pūtei

poļu – grosz

somu – punkki

spāņu – ácaro

ukraiņu – кліщ

vācu – die Milbe

zviedru – mite