Maza cilvēka vakara lūgšana
– Dieviņ! Tu esi tik liels un labs!
Tev elkoņi stipri un gari;
kad dienā tos sniedzi caur mākoņiem,
Tu visus noglaudīt vari —
rudzlauku un pienenes ceļmalā,
un visgarāko liepu pagalmā,
un stārķi, un Janku, un mani arī.
Dieviņ, man tagad nu miedziņš nāk,
jau circenīts krāsnī kaļ gurdenāk —
Kad aizmigšu – būsi tik labs tak, vai nē? –
man dārzā, zem ābeles, dobītē,
tur, kur tas iespraustais kadiķīts,
viens cukurzirnītis iestādīts.
Un kamēr es pats būšu apgulies,
viņš gribēs uzdīgt un paaugties...
Bet zeme tik cieta, un viņam, varbūt,
būs zaļo galviņu pacelt grūt,
tad viņam gan, Dieviņ, Tu piepalīdz!...
Bet zaķis ja atnāk, tad nelaid to klāt!
Rīt gribu ko labu Tev izdomāt...
Kā veļas nu miedziņš, mīksts, smaržīgs un balts...
Tik saki vēl viņam, lai aug labi salds! [Bārda 1990 : 29]
Tas bija tas pats puika ar plato, līko degunu, kas jau pirmāk bija Jancim atgādinājis aiztaisīt durvis.
– Ko nu tu zini, kā man žēl! – Jancis nicīgi atbildēja un nogriezās atkal uz loga pusi.
– Vai tu re, kas par muti! – svešais puika noteica un, sāņus kā gailis Jancim pieiedams, iegrūda tam elkoni sānos.
– Liec mani mierā! – Jancis sacīja, bet grūdienu nepalika parādā: galds vien nobrīkšķēja, kad svešais uzdrāžās tam virsū. [Valdis 1992 : 202]
2011. gada 25. aprīlī pārbaudes spēlē pret Norvēģiju Latvijas hokeja izlases aizsargs Artūrs Kulda guva elkoņa traumu, kuras dēļ spēli nespēja aizvadīt līdz galam, taču savainojumam nevajadzētu liegt iespēju viņam piedalīties pasaules čempionātā (PČ) Slovākijā.
Latvijas izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks pavēstīja, ka Kuldam uz elkoņa jāuzliek šuves, taču aizsargs pēc rakstura esot cīnītājs, tāpēc šī problēma viņam netraucēs spēlēt Slovākijā.
[Sagatavots pēc: BNS 2011 : http://www.diena.lv/]