dzīve, -es, dsk. ģen. -vju, s.
1. parasti vsk. Bioloģiska (cilvēku vai dzīvnieku) eksistence.
Dzīves spēja.
// Bioloģiska (augu vai to daļu) eksistence.
Auga dzīve.
// Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
2. Apzināta (cilvēka) eksistence.
Cilvēka gara dzīve. Ģimenes dzīve. Laulības dzīve. Dzīves saturs. Dzīves veids. Dzīves mērķis. Dzīves uztvere. Dzīves uzskati. Dzīves pieredze.
Dzīves prieks – dzīvesprieks.
Dzīves vieta – dzīvesvieta.
Dzīves līmenis – tautas labklājības līmenis.
Dzīves dārdzība – augsts cenu līmenis.
Dzīves biedre (retāk biedrene) – dzīvesbiedre.
Dzīves biedrs – dzīvesbiedrs.
Dzīves (arī mūža) draugs poēt. – vīrs.
Dzīves (arī mūža) draudzene poēt. – sieva.
Dzīves apliecinātājs – tas (tāds), kas pauž ticību dzīvei, tās nozīmīgumam.
Aizkapa dzīve rel. – dvēseles dzīve pēc cilvēka nāves.
3. parasti vsk. Norišu, darbību kopums (piemēram, sabiedrībā kādos apstākļos).
Saimnieciskā dzīve. Skolas dzīve. Mākslas dzīve. Sporta dzīve. Svarīgs notikums valsts dzīvē. Iejusties lauku dzīvē.
4. parasti vsk. Realitāte, īstenība.
Iet kopsolī ar dzīvi.
Dzīve bij strauji aizskrējusi tālāk, cilvēki kļuvuši citādi, vecie vērtējumi vairs nederēja .. Upīts XI, 592.
5. Cilvēka mūžs. Arī biogrāfija.
Rakstnieka dzīve un daiļrade. Aktiera dzīves ceļš.
Dzīves apraksts – biogrāfija.
Ciems, kurā es sāku atminēt savu dzīvi, bija kādā Lietuvas nomalē, ne pārāk tālu no Vācijas robežas. Kurcijs 4, 128.
Darba dzīve – patstāvīga darba gaitas. Viss, kas saistīts ar darbu, darba procesu.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
dzīve – atvasinājums no vārda dzīvs; lš. gyvas, pr. gijwans, geiwans (dsk. ak.) ‘dzīvus’.
Verba dzīvot sākotnējā semantika baltu un slāvu valodās ir paplašinājusies: blakus nozīmei ‘būt dzīvam, eksistēt’ izveidojusies nozīme ‘mājot’ (no šejienes atvasinājums dzīvoklis).
No nozīmes ‘būt dzīvam, eksistēt’ dažās Kursas un Zemgales izloksnēs dzīvot ieguvis arī nozīmi ‘strādāt’: „Tu dzīvoji dižu darbu”. Līdzīga parādība ir bijusi arī prūšu valodā: giwīt ‘dzīvo’, gewinna < *geiwina ‘viņi strādā’. Nozīmē ‘strādāt’ → ‘darboties’ redzama arī refl. verbā dzīvoties: „bērni dzīvojas” – bērni darbojas, rotaļājas.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 260]
