Tradicionālā transkripcija

[ӡinavas]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʣirnɑvɑs]

[ӡ] – balsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

[r] – skanenis

[n] – skanenis

[a] – īsais patskanis

[v] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Trīszilbju vārds.

dzirn- – sakne

-av- – piedēklis

dzirnav- – vārda celms

-as – galotne

dzirn-av-as

→dzirn-av+iņ-as

→dzirn-av+niek-s

     →dzirn-av+niec-e

   dzirn-av+up-e

   vēj+dzirn-av-as

ūden-s+dzirn-avas

dzirnavas – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

Daudzskaitlinieks.

Teikumā var būt:

1)             teikuma priekšmets – Dzirnavas stāv kalna galā.

2)             izteicēja daļa – Muižnieka bagātība bija labas dzirnavas.

3)             galvenais loceklis – Latvijas dzirnavas.

4)             apzīmētājs – Lieli dzirnavu akmeņi rotā Imanta Ziedoņa dārzu Murjāņos.

5)             papildinātājs – Braucot pa ceļu, ieraudzījām apjaunotas dzirnavas.

6)             vietas apstāklis – Malēji dzirnavās raiti strādāja.

kalna dzirnavas, rokas dzirnavas, ūdens dzirnavas, vēja dzirnavas

dzirnavu akmens, dzirnavu ezers, dzirnavu dambis, dzirnavu dīķis, dzirnavu rats, dzirnavu siksna

jaunas dzirnavas, lielas dzirnavas, vecas dzirnavas

apskatīt dzirnavas, braukt uz dzirnavām, malt dzirnavās, vest labību uz dzirnavām

dzirnavas, dsk. s. lietv.

Ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.

Bērt graudus dzirnavās.

// Ēka, kurā uzstādīta šāda ierīce.

Vēja, ūdens dzirnavas. Vest labību uz dzirnavām.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/mlvv/]

dzirnavas, -u, s.; tikai dsk.

1. Ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.

Rupjākie graudi paši krīt lejā tieši ložu dzirnavās, pārvēršas smalkos miltos. Zvaigzne 52, 14, 8.

Es izdomāju noaust dzirnavām siksnu. Sakse 7, 347.

Bet kas tur varēja tik traki malt? Droši vien tur stāvēja gar sienām kāds simts dzirnavu, un simts meitu mala un dziedāja. Jaunsudrabiņš 3, 355.

„Pats redzi, ka pat starp mūsu cilvēkiem gadās tādi, kas lej ūdeni uz ienaidnieka dzirnavām.” Sakse 7, 441.

// Ierīce (kādas vielas) sasmalcināšanai.

Cehā .. dun kaļķu maļamās dzirnavas tik stipri, ka sarunāties gandrīz nav iespējams. Cīņa 67, 170, 2.

2. Ēka, kurā uzstādīta šāda ierīce.

Dzirnavas stāv, lūk, pilnīgi savrup, izslējušas spārnus gaisā.. Austriņš 1, 64.

Nemīlīgas nu izskatījās dzirnavas. Ūdens rūca dobji un tumši zem abiem tiltiem.. K. Skalbe 1, 84.

Dzirnavu dīķos .. augājs vai nu vāji izveidojies, vai arī nav piemērots zivju dzīvei. Spuris 1, 62.

dzirnavas – dziernovys, dziernavenis (dem.); patmalis, patmaleitis (dem.)

[Sagatavots pēc: http://hipilatlit.ru.lv/dictionary/lv/dictionary.html]

dzirnavas – dzirnas, dzirnus, sudmalas, patmalas, maltavas, ūdensdzirnavas, vējdzirnavas, vējsudmalas, vējenes

Vietvārdi – Dzirnavas, māju nosaukums Popes pagastā; Dzirnavas, māju nosaukums Blontu pagastā, Dzirnavas, māju nosaukums Lēdurgas pagastā, Emmas Dzirnavas, māju nosaukums Ērgļu pagastā; Kliģenes Ūdensdzirnavas Zaubes pagastā, Dzirnavu iela Rīgā; Dzirnavu iela Viļakā, Dzirnavu iela Kuldīgā, Dzirnavu iela Apē.

Ergonīmi – Dzirnavas, zemnieku saimniecība Saukas pagastā; Dzirnavas, zemnieku saimniecība Krimuldas pagastā; Dzirnavas, zemnieku saimniecība Vecpiebalgas pagastā; Annas Dzirnavas, SIA Zaubes pagastā; Dzirnavas, viesu nams Vecpiebalgas pagastā.

 Vārds dzirnavas darināts ar piedēkli -av- no senāka vārda dzirnas vai dzirnus. Dzirnas ir tās pašas cilmes, kas grūts, ide.*g^Oer- ‘grūts’ skaņumijā g^Oz->baltu *gīr->latviešu *dzīr-. Atvasinājums ar piedēkli -nu- jau senatnē ieguva nozīmi dzirnakmens, rokas dzirnas. Tam blakus jaunāki atvasinājumi dzirnas, dzirnavas.

[Sagatavots pēc: Karulis 1992 : 256–257).

angļu mill

baltkrievu млын

franču moulins

igauņu veskid

krievu мельница

latīņu molendini

lietuviešu malūnai

lībiešu kiloutš

poļu młyny

somu mylly

spāņu molinos

vācu die Mühle

zviedru kvarn